Par āķa asuma un papildu asināšanas nozīmi jau ir daudz runāts. Bet vai tiešām šis process vidusmēra makšķernieku padara par karpu copes mašīnu? Jau vairākkārt esmu dalījies iespaidos par āķa asuma tēmu, bet, tā kā jautājums kļuvis īpaši aktuāls, centīšos sniegt detalizētu atbildi. Atklāti sakot, manuprāt, āķa asums ir neticami svarīga nianse, kurai veltu ievērojamu sava laika daļu.
Jebkurā makšķerēšanā āķis ir svarīgākais piederumu elements, bet karpu ķeršanā tā loma dominē pār visiem citiem. Karpu makšķernieki nevienā brīdī nesēž ar makšķeri rokās, gatavi piecirst, viņi neatrodas kustīgā laivā, paļaujas uz karpas pašpieciršanos un tikai pēc tam pieslēdzas izvadīšanai.
Āķim palīdz svins, kura svars ūdenī nav tik liels kā uz sauszemes, un nostieptā makšķeraukla, lai gan karpa var sākt virzīties uz krastu. Izrādās, ka āķim sākotnējā stadijā ir ļoti grūti turēties cieši karpas lūpās, tāpēc lielākā daļa “shodu” notiek tieši šajā brīdī.
Viss šķiet pašsaprotami, taču, komunicējot ar makšķerniekiem, kļūst skaidrs, ka retais tam pievērš uzmanību. Daudzi cilvēki sūdzas par atsevišķām signalizatoru indikācijām un dīvainām auklas kustībām. Kāds to izskaidro ar mazām zivtiņām, garām peldošu līdaku vai vienkārši uzmundrina sevi, sak, prasmīga karpa mēģina ēsmu, bet uz āķa neuzsēžas.
Atšķirība starp asu āķi un īpaši asu āķi ir milzīga gan attiecībā uz “ēsmas izvēli – copi”, gan “cope – zivs krastā”. Bet daudziem cilvēkiem rodas jautājums: kāds tests palīdzēs precīzi saprast āķa dzeloņa asumu? Daži iesaka pārbaudīt āķus pret pirkstu ādu. Es neuzticos šim testam, jo dažam ādu var salīdzināt ar smilšpapīru, bet citam tā var būt mīkstāka par rožu ziedlapiņām.
Turklāt saulainā laikā āda izžūst un kļūst stingrāka, savukārt lietainā laikā (vai pēc roku skalošanas) tā paliek gluži pretēji – mīksta. Rezultātā tas pats dzelonis no rīta, šķiet, asāks par asu, bet vakarā tieši otrādi.
Man ir grūti atcerēties, kad es pirmo reizi sāku pārbaudīt āķa asumu uz sava naga. Nav jāmēģina caurdurt nagu ar āķa dzeloni, ir nepieciešams tikai neliels spiediens, lai redzētu, kā tas pie tā “pielīp”. Šajā brīdī lielai daļai cilvēku ir vēl viens jautājums: vai tests var padarīt āķi neasu?
Varu droši teikt – nē! Šo metodi izmantoju kopš savas karpu copes pirmsākumiem un esmu veicis neskaitāmus testus. Neliels spiediens uz nagu, kas ir pietiekami elastīgs, ja dzelonis ir ļoti ass, nekādā veidā neietekmēs āķi.
Nākamais jautājums ir āķu izvēle. Teikšu godīgi, ražotājam nepievēršu īpašu uzmanību. Es parasti dodos uz veikalu un izvēlos to, kas man patīk un ko varu atļauties. Man nepatīk pirkt ļoti dārgus āķus, jo pat starp tiem nav paši asākie eksemplāri. Pēc iegādes pārbaudu katra āķa asumu un bieži vien maniem standartiem neatbilstošo āķi uzreiz pārlieku atsevišķā uzglabāšanas kastē.
Ir reizes, kad pat asākais āķis makšķerēšanas vietā nedarbojas ar pusi no jaudas grunts īpašību dēļ.
Tikai tad, kad atradu ne tikai asus, bet arī ārkārtīgi cietus āķus, situācija mainījās uz labo pusi. Pateicoties to kvalitatīvajam rūdītajam tēraudam ar augstu oglekļa saturu, tie vairs nav neasi pēc katras montāžas iztīšanas reizes. Šis faktors jāņem vērā, arī makšķerējot uz cietas grunts virsmas.
Vēl viens ārkārtīgi interesants novērojums par šo tēmu – aicinājums nomainīt āķus, tiklīdz tiek noķerta karpa. Uzskatu, ka makšķernieki, kuri izplata vai ievēro šādus ieteikumus, vienkārši nevar atšķirt asu āķi no trula. Ja esi noķēris karpu un āķa dzelonis izskatās un darbojas tā, kā vajadzētu, kāpēc to mainīt?
Domāju, ka tagad ir nepieciešams parunāt par āķa pašasināšanu. Arvien vairāk makšķernieku saviem spēkiem cenšas uzlabot savu āķu dzeloni. Tas ir apsveicami, bet interesantākais ir tas, ka reti esmu sastapis tādus, kuri lielu uzmanību pievērš āķu dzeloņa stāvokļa pārbaudei pirms un pēc asināšanas. Daudzi uzreiz satver galodiņu vai vīli, nezinot, kā pārbaudīt un salīdzināt rezultātus.
Kā likums, vīlīti ņemu tikai tad, kad vēlos nedaudz samazināt sava dzeloņa diametru, padarīt to rafinētāku, lai āķis vieglāk iekļūtu karpas lūpā. Es nekad nepieskaros pašai spicītei, tikai mainu dzeloņa profilu. Man patīk uzasināt dzeloņa ārējo daļu atsevišķiem knābja formas āķiem, izveidojot vienmērīgāku pāreju no spicītes uz pašu izliekumu.
Nesen lasīju, ka uzasinātie āķi copes brīdī spēj iekļūt zivs lūpā līdz pat atskabargai un pat dziļāk. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tie ir maldi. Āķis copes brīdī reti kad ieduras līdz atskabargai, pat paši asākie āķi. Tas var notikt tikai ar pievilktu spoles bremzi, un lielākoties, protams, makšķerniekam ir jāpieliek pūles. Tomēr, jo dziļāk āķis sākumposmā ieduras, jo grūtāk karpai ir no tā atbrīvoties.
Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt: neatkarīgi no tā, vai izmanto āķus tieši no iepakojuma, uzmanīgi tos uzasini vai nedaudz pilnveido to profilu – vienmēr pārbaudi un notestē dzeloni, kā arī pārbaudi dzeloņa profilu līdz pat āķa izliekumam.
Kā ķert 45 cm asarus? Edgars Deičmanis un Mārtiņš Tihanovs. “Ķeram lielo!” #19 epizode
