Raksts no portāla Parcopi.lv arhīva
Nesen ar draugiem gadījās izbaudīt nerezultatīvu vēdzeļu copi un viens no draugiem visu novēla uz kādu ticējumu. Cik māņticīgs ir katrs no mums? Vai ir kādi paradumi, kas tiek ievēroti pirms copes? Varbūt tieši otrādi ir kaut kas tāds, ko noteikti nevajadzētu darīt pirms copes? Šajā rakstiņā es vienkārši apkopoju daļu no tiem ticējumiem un māņticībām, kas bija ierakstītas forumā. Tas viss pārsvarā ir brīvi piejaams internetā, bet ir arī foruma lietotāju individuāli gadījumi. Ir arī mūsdienām neaktuāli varianti un ir varianti, kas te netika iekļauti, jo tie neder mūsdienu tolerantajai sabiedrībai.
Var to visu ievērot, var vienkārši pasmaidīt, bet nu daļa no ticējumiem un maņticībām ir makšķernieka dzīves sastāvdaļa!
– Makšķerniekam būs slikts loms, ja ceļā uz upi gadīsies sastapt mācītāju.
– Ja makšķerējot pirmā zivs atkrīt atpakaļ, tad tādā reizē zivis vairs neķeras.
– Ja makšķerēt ejot sieviete pārkāpj pār makšķeres kātu, tad zivis neķeras.
– Kad makšķerēt ejot sieviete pāriet par ceļu, tad zivis neķeras.
– Ja sieviete makšķerējusi, tad vīrietim ar to pašu makšķeri vairs neķeras.
– Ja makšķerniekam vēl laimes uz labu izdošanos vai arī dod Dievpalīgu, tad tam neveicas ar makšķerēšanu.
– Sliekas makšķerējot jāsauc par ēmu, lai zivis labi ķertos.
– Ja grib, lai zivis labi ķeras, tad pirms makšķeres iemešanas trīs reizes jāuzspļauj uz ēsmas.
– Makšķerniekam tārps jāapspļauda, lai zivis labāk ķertos.
– Makšķerniekam pirmā zivs jāapēd zaļa, lai vairāk ķertos.
– Ja pār makšķeri pārkāpj, tad zivis labi neķeras.
– Ja copē slieku uz āķa uzdur no sāniem, tad zivis aizskrien garām.
– Ar zagtu makšķeri ķeroties labi zivis.
– Kad makšķeres kātu skudru pūlī apgroza, tad zivis labi ķeroties.
– Kad makšķernieks noķer pirmo zivi, tad, kulē metot, tā trīs reizes jāapspļauj, lai noķertu vēl kādu.
– Ja pirmo zivi noķer spīdošu(raudu, plaudi vai citu), tad būs labs loms.
– Nevar iet makšķerēt Lielajā Piektdienā, Pirmajās Lieldienās, Vasarsvētkos un Debesbraukšanas dienā, jo tad visu gadu neķersies un trūks auklas un pavadiņas.
– Makšķerēt jāiet ceturtdienās un otrdienās, tad zivis labāk ķeroties.
– Makšķerēšanas rīki jāgatavo laikā, kad cilvēki iet baznīcā, tad uz tiem labi ķersies zivis.
– Kad iet zivis ķert, tad jānoskaita tēvreize, tad labi ķersies.
– Makšķerniekam, kas grib labu lomu, upē iebridušam vispirms ir jāpiemīž bikses.
– Pirms copes nedrīkst ēst zivis un zivju konservus.
– Nedrīkst nevienam teikt, ka ies makšķerēt. Ja pasaka, tad laba loma nebūs.
– Ja ejot uz copi, gadās nokrist, tad lomā būs tik liela zivs, cik liels kritiens.
– Pirms pirmās zivs noķeršanas nedrīkst salikt uztveramo tīkliņu, savādāk neķersies.
– Noķert zivi pirmajā metienā, nav laba zīme.
– Ja dodoties uz copi ir kaut kas aizmirsies, nevar griezties atpakaļ, tad būs iztukšītis.
– Melns kaķis(un vispār kaķis), kas pāriet pār ielu, kad iet makšķerēt – nes neveiksmi.
– Ja uz copi ņem līdz suni, tad tas nes veiksmi.
– Dodoties no rīta uz copi, jāvelk kājās iepriekšējās dienas nēsātas zeķes, izgriežot tās uz otru pusi. Tā veiksmi neaizbaidīsiet un sevi no ļaunas acs pasargāsiet.
– Banāni laivā nes neveiksmi makšķerniekiem.
No “Lielā loma”. Kas ir ar tiem banāniem?
Kā izrādās, visā pasaulē populārs mīts vai drīzāk ticējums ir par to, ka banāni laivā nes neveiksmi. Ne tikai nes neveiskmi copē, bet arī visi tie, kas ir laivā, var saslimt vai piedzīvot kādu neveiksmi. Ir pat laivas ar uzrakstiem, kas pavēsta – laivās banāni ir aizliegti! Daži iet pat tik tālu, ka aizliedz kāpt laivā ar jebkādiem produktiem, kas satur banānus, piemēram, pretapdeguma krēmu ar banānu smaržu.
No kurienes tad šis mīts ir cēlies?
Viena versija ir tāda, ka agrāk, kad transportēja banānus, tie bija jāved ļoti ātri, lai tie nesabojātos. Tādēļ kuģi, kas transportēja šos augļus, brauca ļoti ātri, traucējot makšķerniekiem copēt. Ir vēl viena teorija, kas gan nav mums ļoti saistoša, bet drīzāk aktuāla tur, kur banāni aug. Proti, ar šiem augļiem uz laivām bieži vien tika uznesti zirnēkļi, čūskas un citi mošķi. Dodoties tālākos ceļojumos, tie sāka ložņāt pa kuģi, radot problēmas. Piemēram, Brazīlijas klejojošais zirnēklis ir ne tikai viens no indīgākajiem zirnēkļiem pasaulē, bet to olas var tiks pārvietotas ar banāniem. Kā izrādās, banāniem bojājoties, tie izdala etilēna gāzi, kas liek bojāties citiem pārtikas produktiem. Tā kā šis pasaulē plašais mīts, lai arī patiesībā mūsu platuma grādos nav aktuāls, bet ir arī atceļojis līdz mums.
Kā atjaunināt Lowrance programmatūru, saglabāt punktus un veikt sistēmas restartu
