Pēdējo 25 gadu laikā Latvijā kopumā samazinājies atrasto nelegālo zvejas rīku skaits, tomēr zivju resursu sargiem darba joprojām netrūkst. Kā vēsta medijs auseklis.lv, līdztekus regulārām pārbaudēm un iedzīvotāju ziņojumiem arvien nozīmīgāku lomu pārkāpumu atklāšanā ieņem droni, videonovērošanas kameras un termokameras. Pērn lašveidīgo zivju migrācijas un nārsta laikā Valsts vides dienesta inspektori veica 268 pārbaudes, no kurām 233 notika iekšējos ūdeņos, bet 35 – jūras piekrastē. Pastiprināti tika uzraudzīta Venta, Užava, Rīva, Gauja, Salaca un šo upju pietekas. Pārbaudēs atrada 77 nelegālos zvejas rīkus, galvenokārt zivju tīklus. Salīdzinājumam – 2024. gadā attiecīgajā periodā tika konstatēti 214 nelegālie rīki. Arī Limbažu novadā pārkāpumu skaits nav liels. Šogad pašvaldības policija pārbaudījusi 108 makšķerniekus, 11 gadījumos izteikusi aizrādījumus un sākusi piecus administratīvā pārkāpuma procesus. Aizliegti zvejas rīki pārbaudēs nav atrasti.
Biedrības Makšķernieku klubs «Salackrasti» valdes loceklis Atis Apelis norāda, ka, salīdzinot ar 2000. gadu sākumu, maluzvejniecība ir mazinājusies, tomēr pilnībā to izskaust, visticamāk, nevarēs. Salacas apkārtnē pārkāpēju uzraudzībai izmanto pie iebraucamajiem ceļiem izvietotas videonovērošanas un meža kameras, kā arī regulārus laivu reidus. Dronus ikdienas uzraudzībā pagaidām izmantot traucē sliktais mobilā tīkla pārklājums. Turklāt aptuveni 30 kilometru garas teritorijas apsargāšana būtu efektīva tikai ar automatizētu sistēmu, kurā drons pats izlidotu no stacijas, apsekotu teritoriju un atgrieztos. Ja katram lidojumam nepieciešams operators, tiek patērēts pārāk daudz laika. Kameras ļauj reaģēt arī uz iedzīvotāju ziņojumiem par aizdomīgām darbībām. Pērnruden pēc paziņojuma par mežā iebraukušu automašīnu biedrības pārstāvji devās pārbaudīt situāciju. Lai gan nelegāli rīki netika atrasti, pastāvēja iespēja, ka vadītājs bija atvedis citu personu, kura pa upi devusies ar laivu. A. Apelis prognozē, ka nākotnē maluzvejniecība turpinās sarukt, jo jaunākajai paaudzei šāds zivju ieguves veids vairs nešķiet saistošs. Viņaprāt, pārkāpumus ietekmē arī iedzīvotāju zemie ienākumi un vēlme nelegālā veidā papildināt iztiku.
Dūņezeru ar dronu iespējams pārbaudīt 15 minūtēs
Medija auseklis.lv uzrunātais Limbažu novada pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Aigars Rēze stāsta, ka rupji un apzināti maluzvejniecības gadījumi pašlaik ir izņēmums. Biežāk pārkāpumi rodas neuzmanības vai noteikumu nezināšanas dēļ. Ja nav konstatēts ļaunprātīgs nolūks, inspektori atsevišķos gadījumos aprobežojas ar izglītojošām pārrunām. Būtisku atbalstu sniedz godprātīgie makšķernieki, kuri pamana aizdomīgas darbības un par tām ziņo. Savukārt droni ļauj ūdenstilpes pārbaudīt daudz ātrāk. Dūņezera apsekošana ar laivu agrāk prasīja pusi dienas, bet ar dronu to var paveikt aptuveni 15 minūtēs. Pērn šādi Lielezerā tika atrasti nelegāli murdi, savukārt šogad pārkāpumi nav konstatēti. Arī aģentūras LAUTA publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas ALDA vadītājs Jānis Remess atzīst, ka maluzvejniecība kļuvusi retāka un vairs nav rūpnieciska rakstura. Droni ļauj nemanāmi pārbaudīt grūti pieejamas vietas, savukārt termokameras un nakts redzamības ierīces atvieglo darbu diennakts tumšajā laikā. Šādu aprīkojumu pašvaldībām un biedrībām palīdz iegādāties Valsts zivju fonds. Vienlaikus tehnoloģijas izmanto arī paši pārkāpēji, piemēram, novērošanai lietojot termokameras. Tāpēc uzraugiem jāsaglabā modrība, īpaši tumšajos rudens vakaros un zivju nārsta laikā, kad ūdeņu resursiem iespējams nodarīt vislielāko kaitējumu.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Arī iedzīvotāji var iesaistīties zivju resursu sargāšanā
Valsts vides dienests 18. septembrī pulksten 11 Voleru ielā 4, Rīgā, rīkos sabiedrisko vides inspektoru kandidātu atestāciju. Šāda prakse ir unikāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā – VVD pilnvaro aktīvus brīvprātīgos patstāvīgi vai kopā ar valsts vides inspektoriem un pašvaldību amatpersonām kontrolēt zvejas un makšķerēšanas noteikumu ievērošanu. Uz sabiedriskā vides inspektora statusu var pretendēt vismaz 18 gadus veca persona ar vidējo izglītību un valsts valodas prasmi vismaz B2 līmenī. Kandidāts nedrīkst būt sodīts par administratīvajiem pārkāpumiem zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā vai tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, ja sodāmība nav dzēsta. Tāpat sekmīgi jānokārto VVD zināšanu pārbaude par zivju resursu aizsardzību, izmantošanu un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Lai pieteiktos atestācijai, jāaizpilda VVD tīmekļvietnē pieejamā iesnieguma veidlapa un kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem jāiesniedz dienestā Rūpniecības ielā 23, Rīgā, vai elektroniski jānosūta uz e-pasta adresi pasts@vvd.gov.lv. Sabiedriskie vides inspektori savus pienākumus veic brīvprātīgi un bez atlīdzības. Plašāka informācija par prasībām un pieteikšanās kārtību pieejama VVD tīmekļvietnē.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
