Vasarā Latvijas ūdeņos vietas pietiek gan makšķerniekiem, gan atpūtniekiem, tomēr siltajās brīvdienās laivu, kuteru un ūdensmotociklu kustība kļūst īpaši intensīva. Jo vairāk cilvēku dodas uz ūdens, jo nozīmīgākas kļūst šķietami vienkāršas lietas – nepieciešamie dokumenti, tehniskā kārtībā esošs drošības aprīkojums un cieņpilna attieksme pret apkārtējiem.
Par biežākajiem pārkāpumiem un drošību uz ūdens ar Rīgas pašvaldības policijas galvenā inspektora pienākumu izpildītāju Juri Jubaltu sarunājās Arvis Ančevskis.
Atpūtnieku aktivitāti nosaka laikapstākļi
Peldsezonā pašvaldības policijas darbinieku galvenais uzdevums glābšanas stacijās ir rūpēties par cilvēku drošību. Vienlaikus tiek veiktas arī patruļas, pārbaudīti atpūtas kuģu vadītāji un makšķernieki.Lai gan no malas var šķist, ka motorlaivu un ūdensmotociklu ar katru gadu kļūst arvien vairāk, Juris Jubalts norāda uz vēl kādu būtisku apstākli – Latvijas mainīgajām vasarām. “Pēdējās vasarās karstumu un labu laiku ķeram epizodiski. Ja brīvdienās iekrīt silts laiks, uz ūdens vienlaikus dodas gandrīz visi, kuri vēlas tur atpūsties. Tāpēc rodas iespaids, ka atpūtnieku ir ļoti daudz,” skaidro inspektors. Makšķernieku izvēli laikapstākļi ietekmē mazāk – cerībā uz labu lomu viņi ūdenī dodas arī tad, kad saule nespīd. Savukārt atpūtnieki pārsvarā izvēlas siltas un sausas dienas, tādēļ labvēlīgos laikapstākļos satiksme uz ūdens strauji pieaug. Šādos brīžos īpaši svarīga kļūst savstarpēja cieņa. Ātrgaitas kuteru un ūdensmotociklu vadītājiem jāizvēlas droša distance no makšķernieku laivām un citiem atpūtniekiem. Ūdeņi ir kopīgi, un ikviena neapdomīga rīcība var ne vien sabojāt citiem atpūtu, bet arī radīt bīstamu situāciju.
Visbiežāk aizmirst dokumentus un aprīkojumu
Viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem ir atpūtas kuģa vadīšana bez nepieciešamās kvalifikācijas. Īpaši bieži tas novērojams ūdensmotociklu nomas gadījumos, kad cilvēks spontāni izlemj izmēģināt braucamo, lai gan vadītāja apliecību nav ieguvis.
“Retāk bez kvalifikācijas sastopam motorlaivas vadītāju, kurš laivu iegādājies pats. Biežāk tā ir situācija, kad cilvēki atpūšas pie ūdens un paņem nomas ūdensmotociklu,” stāsta Juris Jubalts. Tomēr ar kvalifikācijas iegūšanu vien nepietiek. Dodoties uz ūdens, tās apliecinošajam dokumentam jābūt līdzi. Tāpat jāspēj uzrādīt kuģošanas līdzekļa reģistrācijas dokumentu. “Uz ūdens nav atrunas, ka dokumenti palikuši mājās. Gan kvalifikāciju, gan reģistrāciju apliecinošajiem dokumentiem jābūt pie personas,” uzsver inspektors.
Par vadīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas paredzētais sods nav mazs – no 100 līdz 250 eiro. Turklāt var tikt piemērots divu gadu liegums iegūt attiecīgo kvalifikāciju. Tādēļ šķietami nevainīgs izbrauciens ar drauga laivu vai ūdensmotociklu var radīt ilgstošas sekas.
Savukārt iekšējo ūdeņu atpūtas kuģa vadītāja kvalifikāciju iegūt nav sarežģīti. Nepieciešams apgūt teoriju un nokārtot pārbaudījumu CSDD. Mācību materiāli un izmēģinājuma testi ir brīvi pieejami, tādēļ zināšanas iespējams apgūt patstāvīgi. Prasību pēc vadītāja kvalifikācijas policija vērtē arī atbilstoši uzstādītā dzinēja jaudai. Juris Jubalts skaidro: ja laivas motora jauda nepārsniedz 3,7 kilovatus, attiecīgā kvalifikācija netiek prasīta, arī tad, ja pats kuģošanas līdzeklis ir reģistrēts kā motorlaiva. Visu rakstu lasi žurnāla Lielais Loms augusta/septembra numurā vai medijā LASI.lv.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Divi gadi bez tiesībām, aiziet ar sirdi un pārkāpumi! Par drošību uz ūdens
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
