Kā vēsta Liepājas reģionālais medijs liepajniekiem.lv, Liepājas Tirdzniecības kanāls daudziem makšķerniekiem ir ne tikai iecienīta copes vieta, bet arī dzīva vēstures liecība. Par to publikācijā stāsta trīs pieredzējuši copmaņi – Fricis Beķeris, Aivars Muižnieks un Ivars Eglītis –, kuri kanāla pārmaiņas vērojuši vairāku gadu desmitu garumā.
78 gadus vecais Fricis Beķeris atceras, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pie vecā koka tiltiņa un tramvaja tilta makšķernieki stāvējuši plecu pie pleca, jo cope bijusi ļoti iecienīta. Arī šodien kanālā zivju netrūkst. Visbiežāk ķeras raudas, brekši un nelieli plauži, tomēr makšķernieki atzīst, ka zivju sugu sastāvs gadu gaitā ir mainījies. Pēc Frica teiktā, agrāk kanālā bijis ievērojami vairāk zušu, savukārt stintes, kas savulaik bija raksturīga Liepājas ūdeņu zivs, šeit faktiski vairs nav sastopamas. Publikācijā makšķernieki dalās arī savā skatījumā uz iespējamiem pārmaiņu iemesliem. Viņuprāt, būtisku ietekmi atstājuši ilgstošie kanāla padziļināšanas darbi, kas veikti kuģošanas vajadzībām. Kā skaidro Fricis Beķeris, agrāk vietās, kur tagad ir padziļināts kanāls, auguši ūdensaugi un bija uzkrājušās dūņas, kas kalpojušas par dabisku barības bāzi zivīm. Savukārt Ivars Eglītis uzskata, ka vairāku gadu garumā veiktā kanāla rakšana notikusi tieši migrējošo zivju ceļā, tādēļ stintēm esot kļuvis daudz grūtāk sasniegt nārsta vietas. Viņš atgādina, ka savulaik Liepājā tika rīkoti arī Stinšu svētki, taču vēlāk tie pārtraukti, jo stinšu skaits ievērojami samazinājies.
Ar kanālu vien makšķernieku pārdomas nebeidzas. Kā raksta liepajniekiem.lv, vīri pauž bažas arī par situāciju Bārtas upē un Liepājas ezerā. Viņuprāt, atsevišķi ūdenssaimniecības darbi un zivju izpētes vajadzībām izvietotie murdi var ietekmēt migrējošo zivju iespējas sasniegt nārsta vietas. Tāpat viņi kritiski vērtē atsevišķus infrastruktūras risinājumus, piemēram, pie copes namiņa Liepājas ezerā izbūvēto piestātni. Pēc makšķernieku domām, tā ir ērta pastaigām un tūristiem, taču nav piemērota makšķerēšanai, lai gan šajā vietā būtu iespējams organizēt pat starptautiska mēroga makšķerēšanas sacensības. Neraugoties uz pārmaiņām, makšķernieki kanālu nav pametuši. Fricis Beķeris un Aivars Muižnieks stāsta, ka makšķerēšanas sezona viņiem ilgst no 1. maija līdz pat oktobra beigām. Lomi ne vienmēr ir lieli, taču tas nav galvenais iemesls, kāpēc viņi dodas pie ūdens. Kā atzīst paši copmaņi, makšķerēšana ir iespēja būt svaigā gaisā, satikt domubiedrus un pavadīt laiku dabā. Savukārt sarunas par to, kā Liepājas kanāls un apkārtējās ūdenstilpes mainījušās gadu gaitā, ir neatņemama copes sastāvdaļa. Visu sarunu ar copmaņiem lasi medijā liepajniekiem.lv.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
