Šī gada piekrastes makšķerēšanas sezona Baltijas jūrā ienākusi ar būtiskām pārmaiņām. Mūsdienu makšķerniekam vairs nepietiek tikai ar prasmi atrast labu copes vietu vai izvēlēties pareizo ēsmu – arvien lielāka nozīme ir arī zināšanām par zivju sugām un atbildīgai attieksmei pret jūras resursiem. Par to visiem atgādina Makšķerēšanas karte. Tieši tāpēc īpaša uzmanība šobrīd pievērsta zeltplekstei jeb Pleuronectes platessa. Šī plakanzivs nav tikai vēl viens piekrastes loms. Zeltplekste ir viena no Baltijas jūras tā dēvētā Lielā sešinieka sugām, kuru nozveja obligāti jāreģistrē lomu uzskaites sistēmā. Šāds regulējums ieviests nevis formalitātes dēļ, bet gan tāpēc, ka katrs ievadītais datu kopums palīdz zinātniekiem sekot līdzi zivju krājumu stāvoklim un pieņemt lēmumus par Baltijas jūras resursu saglabāšanu.
Zivs, kas pielāgojusies izdzīvošanai sarežģītos apstākļos
Zeltplekste ir viens no interesantākajiem piemēriem tam, kā sugas spēj pielāgoties videi. Zinātnieki noskaidrojuši, ka šī zivs Baltijas jūrā spējusi izdzīvot, pateicoties īpašām gēnu kombinācijām jeb tā sauktajiem supergēniem. Tie palīdzējuši pielāgoties zemajam ūdens sāļumam, kas daudzām citām jūras zivīm būtu nepanesams. Tomēr dzīve Baltijas jūrā zeltplekstei nav vienkārša. Tās ikriem nepieciešams pietiekami blīvs un skābekli saturošs ūdens, lai tie negrimtu jūras dibena bezskābekļa zonās. Tāpēc katrs veiksmīgs nārsts ir cieši saistīts ar jūras ekoloģisko stāvokli un ūdens kvalitāti.
Neparastā pārvērtība augšanas laikā
Zeltplekstes attīstība ir pārsteidzoša arī no bioloģiskā viedokļa. Tikko izšķīlušies mazuļi izskatās gluži kā parastas zivis – ar vienu aci katrā galvas pusē. Augot viena acs pakāpeniski pārvietojas, līdz abas atrodas vienā ķermeņa pusē. Pieaugusi zeltplekste lielāko dzīves daļu pavada guļot uz sāniem jūras gultnē. Šī suga pieder pie labējām plekstēm, tāpēc acis visbiežāk atrodas ķermeņa labajā pusē. Apakšējā puse tikmēr saglabājas pilnīgi balta. Lai arī Baltijas jūrā zeltplekstes parasti nav īpaši lielas, atsevišķi īpatņi spēj sasniegt pat metra garumu. Interesanti, ka zeltplekste dažkārt krustojas ar buti, lai gan abas pieder dažādām ģintīm. Šādi hibrīdi reizēm apgrūtina sugu noteikšanu pat pieredzējušiem makšķerniekiem.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Nakts medniece Baltijas piekrastē
Dienas laikā zeltplekste lielākoties slēpjas smiltīs, atstājot redzamas tikai acis. Savukārt krēslā un naktī tā kļūst aktīva un dodas meklēt barību. Ar spēcīgajiem rīkles zobiem šī zivs spēj sasmalcināt gliemju čaulas, tādējādi ieņemot nozīmīgu vietu Baltijas jūras barības ķēdē. Atšķirībā no butes zeltplekste izvēlas vēsākus, sāļākus un tīrākus ūdeņus. Tādēļ tās parādīšanās piekrastē bieži tiek uzskatīta par labvēlīgu hidroloģisko apstākļu pazīmi.
Kāpēc nozveja jāreģistrē?
Eiropas Savienībā pēdējos gados pastiprināta uzmanība pievērsta Baltijas jūras zivju krājumu aizsardzībai. Tieši tāpēc ieviestas prasības reģistrēt noteiktu sugu nozveju arī rekreatīvajā makšķerēšanā. Zinātniekiem ļoti svarīgi ir dati ne tikai par rūpniecisko zveju, bet arī par piekrastes makšķernieku lomiem. Katrs reģistrētais zeltplekstes loms palīdz precīzāk novērtēt populācijas stāvokli un plānot ilgtspējīgu resursu izmantošanu nākotnē. Latvija šajā ziņā ir starp pirmajām Eiropas Savienības valstīm, kas ieviesusi digitālu un salīdzinoši vienkāršu lomu uzskaites sistēmu. Jo precīzāki dati tiek apkopoti, jo labāk valsts spēj aizstāvēt savas intereses starptautiskā līmenī un izvairīties no nepamatoti stingriem ierobežojumiem. Turklāt zeltplekste ir iekļauta arī ilgtspējīgas zvejniecības sertifikācijas sistēmās, kas vēl vairāk uzsver šīs sugas nozīmi Baltijas jūras ekosistēmā.
Kā atšķirt zeltpleksti no butes?
Pieredzējuši makšķernieki zina vienu vienkāršu paņēmienu, kas palīdz izvairīties no kļūdām. Pietiek ar roku pārbraukt pāri zivs ādai. Ja zivs ir gluda un slidena kā zīds, visticamāk, tā ir zeltplekste. Savukārt raupja, smilšpapīram līdzīga āda raksturīga butei. Tieši šādas zināšanas kļūst arvien svarīgākas laikā, kad makšķerēšana nozīmē ne tikai atpūtu pie jūras, bet arī līdzdalību Baltijas jūras resursu saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
