Latvijā aizvien ir liela interese par baltajiem amūriem. Vērtīga pieredze to audzēšanā uzkrāta ALEKSANDRAM PLEŠANOVAM, kurš Strūžānu pagastā apsaimnieko 7 hektārus dīķu. Viņš ir specializējies ne tikai zālēdājzivju, bet arī karpu pilna cikla audzēšanā. Zivsaimniecību Aleksandrs sāka veidot no nulles – par līdzekļiem, ko nopelnījis, strādājot Lielbritānijā un Dānijā.
Dīķu attīrīšanai amūri ir labākie melioratori. Barību dīķī tie spēj atrast paši. Tie ēd visus ūdensaugus – gan cietos (niedres, kalmes, vilkvālītes), gan mīkstos (bultenes, elodejas un citus), bet, tāpat kā cilvēki, vispirms apēd tos, kuri labāk garšo. Dodoties barības meklējumos, zālēdājzivis nograuž ūdensaugu jaunos dzinumus un saknes, rokas dūņās un izplēš tās veseliem gabaliem no grunts. Reizēm gadās, ka amūri apēd arī par dārgu naudu pirktās ūdensrozes, jo to mīkstie kāti ir viegli sagremojami.
Vislabāk dīķī ielaist vismaz kilogramu smagus amūrus, jo mazākām zivīm vēl nav izveidojušās kaulu plāksnītes rīklē, ar kurām sasmalcināt barību. Hektāra platībā var ielaist ap 15 zivju, ja nav pārāk liels dīķa aizaugums. Mazos piemājas dīķīšos parasti pietiek ar vienu vai diviem otrās vasaras amūriem – jo lielākus eksemplārus ielaiž, jo rezultāts ir ātrāks.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Ja ne reizi nav redzēti amūru mazuļi, gadās, ka pircējs nezināšanas dēļ amūru vietā nopērk platpierus, jo abas karpveidīgās zivis ir ļoti līdzīgas.
Zivis barojas ar zāli, kad ūdens temperatūra ir virs 15 oC, bet vecākas – 3–10 kilogramu smakgas – ēd jau pie zemākas temperatūras (ap 10 oC). Tiesa, vēsās vasarās amūri zāli ēd kūtrāk. Turklāt, temperatūrai krītoties (ja amūrus tur dīķī kopā ar karpām), tie labprātāk ēd granulēto karpu barību, gliemežus, nevis ūdensaugus.
Jaunā, nesen raktā dīķī amūrus var droši ielaist rudenī, jo tajā nav zāles, kas ziemā pūst. Turpretī aizaugušā ūdenstilpē zālēdājzivis labāk ielaist pavasarī, jo rudenī amūri ūdensaugus neēd, bet ziemā pūstošās zāles patērē skābekli, kas var izraisīt zivju slāpšanu.
Mūsu klimatiskajos apstākļos amūri nenārsto, jo ūdens temperatūra ir par zemu. Ja arī kādreiz zivīm tas izdosies, ikriem inkubācijas periodā nebūs nepieciešamās 23–25 oC temperatūras, līdz ar to ievērojami palielināsies slimību risks.
Spoles. Izvēle, auklas uztīšana, kādu izvēlēties, kāds ir piedāvājums. Video bloga #4 epizode
Ar ko turēt kopā
Jo mazāka audzēšanas pieredze, jo mazāk zivju sugu vajadzētu turēt. Bieži vien saimnieki uzskata: dīķos zivju nav, kaut patiesībā to ir daudz – jebkurā dīķī vienmēr ir zivis, vai nu ielaistas, vai ūdensputnu sanestas. Tāpēc vajadzētu saprast, kādas sugas ir dīķī un cik daudz, jo ir svarīgi, lai zivīm pietiktu barības, skābekļa un dzīves telpas.
Nereti dīķu saimnieki grib audzēt foreles kopā ar amūriem. Tā tomēr nav laba ideja, jo ūdens temperatūra, kas forelēm laba (tām vajag vairāk skābekļa un tīru, vēsu ūdeni), amūriem ir slikta (šīm zivīm nepieciešams silts ūdens). Amūrus parasti izmanto kā augu iznīcinātājus, taču dīķos, kur mīt foreles, neaug daudz zāles. Ja ūdenstilpē tomēr ielaiž šīs abas sugas, bet nenodrošina atbilstīgas vides prasības, tās spēj izdzīvot, bet nepieņemas svarā.
Vēl viena galējība – mazajos dīķos pie miermīlīgajām zivīm ielaiž plēsoņas. Ja saimnieks grib izaudzēt, piemēram, karpas, amūrus, platpierus, tad nevajadzētu spēlēties ar samiem vai līdakām (šīs zivis ēd ļoti daudz, tām vajag plašu telpu – tiklīdz teritorija kļūst par mazu, tās aug lēni).
Ja zivju audzēšanā ir lielāka pieredze, Aleksandrs iesaka amūrus audzēt polikultūrā kopā ar līņiem, karpām, platpieriem. Amūri strādā ūdenstilpes gultnē, iznīcinot augu sakņu sistēmu, līņi rokas vēl dziļāk gruntī, dūņās (nekā karpas) un tādējādi to uzirdina, savukārt platpieri, līdzīgi kā vaļi, barojas ūdens slānī (šīm zivīm ēdot ūdens ar visu saturu – peldošām aļģēm un vēžveidīgajiem – nonāk mutē, pēc tam barība tiek izfiltrēta un liekais ūdens izvadīts ārā). Platpieri neēd zālaugus, taču tie attīra ūdeni no aļģēm. Platpieris ir siltummīloša suga, kas visintensīvāk barojas, kad ūdens temperatūra ir virs 18 oC. Zivis izaug diezgan lielas, akvakultūrā tās audzē 4–5 gadus (tās var apēst, tiesa, gaļa nav pārāk garšīga, tai ir rūgtena piegarša).
Baro dīķi vai zivis
Audzējot zivis, uzreiz jāizvērtē, vai tās tiks piebarotas vai pārtiks no dabiskās barības, kas ir dīķī, vai arī tiks barots pats dīķis.
Ja izvēlas barot zivis, tad barību ber dīķī, vēlams vienā laikā un konkrētā vietā, lai zivis, instinkta vadītas, pierod un koncentrējas vienuviet. Pēc barošanas raugās, vai barība ir apēsta, – tās nedrīkst būt par daudz, citādi sāksies pūšana. Ūdens iemītniecēm var dot kviešu graudus, kā arī tauriņziežu zaļo masu, piemēram, pupas, lucernu.
Izmantojot citu pieeju – tā saukto dīķa barošanu, tajā ber kūtsmēslus, ko patērē zemākie organismi (aļģes, vienšūņi), kurus ēd sīkie vēžveidīgie organismi, savukārt vēžveidīgie ir zivju barība. Protams, šāds papildu mēslojums dīķī veicina arī augu augšanu, kas ir barība amūriem.
Aizaug dīķis?
“Dīķu barošanu veicu katru gadu. Pie hektāra lielas ūdenstilpes izberu 10–15 tonnu gadu stāvējušus kūtsmēslus. Regulāri – sākot no jūnija – trīs mēnešus ar spaiņiem tos beru ūdenī. Šādi barojot, dīķī veidojas dzīvā barība, zivis to labprāt ēd un aug veselīgas,” apgalvo Aleksandrs.
Kā noķert
Ja dīķis ir nolaižams, tad nav problēmu savākt zivis. Dīķos, kur nevar veikt nozveju, jāmēģina amūrus izķert. Zivkopis no savas pieredzes zina teikt, ka tīklu izmantošana var neizdoties, labāk tos ķert ar makšķeri – protams, tas prasa laiku un pacietību. Ēsmai izmanto, piemēram, kukurūzu, sliekas, makšķerē siltajā laikā. Diemžēl, ja zivīm dīķī pietiks barības, tās neķersies arī uz āķa.
Kad veikt dīķa aerāciju
Ziemā amūriem gremošanas sistēma palēninās, tie ir mazkustīgi, pārtiek no uzkrātām tauku rezervēm. Zivis uzturas apakšējos ūdens slāņos, kur temperatūra ir ap 4 oC. Lai amūriem pietiktu skābekļa (tam jābūt 5 mg/l), jau laikus jāsagatavojas ziemai. Ja ir iespēja pievilkt elektrību, jāiegādājas gaisa kompresors, to novieto dīķa malā – cauruli vēlams laikus ierakt zemē krastā, lai ziemā tā neaizsaltu vietā, kur iznāk no ūdens. Pašu difuzoru nedrīkst novietot uz grunts, citādi kopā ar gaisa burbuļiem pacelsies duļķes, kuras vēl vairāk pasliktinās stāvokli zem ledus. Difuzors jānovieto ap 10 cm virs grunts.
Nav ieteicams aerāciju veikt bez vajadzības, jo, pastāvīgi darbojoties, tas atdzesē dīķa ūdeni, kas nav labi zivīm. Normāli ir, ja apakšējos slāņos ūdens temperatūra ir 4, bet augšējos 1–2 grādi. Regulāri jāseko līdzi skābekļa daudzumam ūdenī un aerators jāieslēdz tikai tad, kad skābeklis tajā pazeminās. Vectēva metodes ar āliņģu ciršanu ir mazefektīvas, to vienīgais pluss – ja redz, ka pie āliņģa parādās ūdenskukaiņi, ir skaidrs, ka pēdējais brīdis sākt dīķa aerāciju.
! Uz zivju dīķiem nevajag spēlēt hokeju vai braukāt ar mašīnām, lai zivīm neizraisītu stresu.
Zivju ielaišana
Ja amūriem ir nodrošināti piemēroti apstākļi, tie labi pacieš pārvadāšanu. Audzētavās zivis parasti iepako plastmasas maisos slēgtā veidā, ar iepildītu skābekli. Šādi zivis tiek mazāk traumētas un tās droši var vest vairākas stundas, piemēram, ja iepakojumā ir 5 kg amūru, tos bez problēmām var aizgādāt līdz ūdenstilpei trijās stundās, savukārt, ja maisā ir 10 kg zivju, tās iespējams transportēt divas stundas.
Zivis audzēšanai vislabāk iegādāties pavasarī un rudenī. Iegādājoties lielākus daudzumus, pārvadāšanu labāk uzticēt zivaudzētavas saimniekam, kurš tās ievietos konteineros, nodrošinot nepārtrauktu skābekļa piegādi.
Kad zivis atvestas līdz izlaišanas vietai, izlīdzina ūdens temperatūru polietilēna maisā. To dara šādi: ieliek visu iepakojumu neattaisītu ūdenskrātuvē un atstāj uz kādu stundu, ik pa brīdim maisu pakustina, lai tajā esošais skābeklis labāk izšķīst ūdenī. Vedot ar konteineru, daļu ūdens nolej un papildina ar dīķa ūdeni, kur plānots zivis ielaist. Pēc pusstundas zivis ielaiž dīķī. Jāatceras, ka atšķirībā no lielajām zivīm mazās (sevišķi zivju kāpuri) ir jutīgākas uz temperatūras svārstībām.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
