Kā ziņo Valsts vides diensts, šobrīd vairākās Latvijas ūdenstilpēs novērojama zilaļģu savairošanās. Tas ir dabisks un pārejošs process, tomēr Valsts vides dienests aicina iedzīvotājus samazināt saskarsmi ar ūdeni, kurā zilaļģu klātbūtne ir novērojama.
Svarīgi zināt!
– Zilaļges, silta laika un lēna vēja apstākļos, strauji savairojas ūdenī ar paaugstinātu fosfora koncentrāciju, uz ūdens virsmas radot zilgan-zaļus veidojumus. Zaļie veidojumi izteiktāk pamanāmi, kad saskaloti līča vai upju piekrastēs.
– VVD divu nedēļu laikā saņēmis iedzīvotāju ziņojumus par novērotām zilaļģēm Daugavas piekrastē Rīgā – Andrejsalā un Vecmīlgrāvī, Lazdonas ezerā Madonas novadā un Igates upē Vidrižu pagastā, Limbažu novadā.
– Lielā vairumā zilaļģes var izraisīt zivju slāpšanu, jo patērē ūdenī esošo skābekli. Tās sastopamas praktiski visās ūdens tilpnēs. Beidzot savu dzīves ciklu, zilaļģes nogrims ūdens dzelmē.
Ielāgo!
Zilaļģes jeb cianobaktērijas (latīņu: Cyanobacteria) ir baktēriju tips, kas iegūst enerģiju ar fotosintēzes palīdzību. Nosaukums “cianobaktērijas” nāk no baktēriju zilās krāsas (grieķu: κυανός (kyanós) — ‘zils’). Tās ir atrodamas praktiski visur: okeānos, saldūdens ūdenstilpēs, uz akmeņiem, augsnē. Pasaulē ir 1500-2000 sugu, Latvijā – 390 sugu. Tās spēj veidot gļotainus apvalkus un pārdzīvot ekstrēmas temperatūras. Augsnē spēj saistīt atmosfēras slāpekli. Šūnas satur hlorofilu.
Raksts publicēts, sadarbībā ar Zivju fondu!
Kā sportisti tika pie lielākajām zivīm? Atskats uz Latvijas čempionātu spiningošanā no laivām
