Peipuss vasarā un laivas man ir bijis nepiepildīts piedzīvojums jau daudzus gadus. Draugi ir braukuši, skaisti vilkuši, bet nekad tā arī nebija līdz šim sanācis aizbraukt pašam. Galvenais iemesls ir laikapstākļi un to neparedzamība. Tur tomēr tas ir drusku citādāk, nekā plānojot braucienu uz kādu Somiju, Zviedriju vai tamlīdzīgi, jo tur, pat ja ārā ir elle, vienmēr var atrast kādu līci, kādu aizvēju, kur pacopēt, bet tas nav stāsts par Peipusa varenību.
Tur paslēpties vienkārši nav kur, lai arī kāds vējš būtu. Attiecīgi ieplānot braucienu var, bet, ja dienu pirms izbraukšanas tur sola vēju virs 5 m/s, tad cope būs nevis piedzīvojums, bet drīzāk izaicinājums. Respektīvi, jādzīvo ar apziņu: ja nākamās pāris dienas ir brīvas, nočeko prognozi; ja viss ir labi, tad lec auto un brauc. Šoreiz gan mums sanāca citādāk un zvaigznes salikās. Jau vairāk nekā mēnesi iepriekš šos datumus nolikām brīvus ar domu – ja nu gadienā saies, tad braucam. Nosacīti, bet tā arī bija. Visu rakstu lasi žurnāla Lielais Loms augusta/septembra numurā vai medijā LASI.lv!
Divi gadi bez tiesībām, aiziet ar sirdi un pārkāpumi! Par drošību uz ūdens
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
