Kāds mans lietuviešu kolēģis reiz man uzdeva jautājumu:
– Kāpēc Latvijā ir bēdu zivis?
Es neizpratnē prasu: – Kāpēc tu domā, ka bēdu zivis?
– Nu kā, jums ir asaras un raudas. Tās taču ir bēdas, – smaidot teica mans lietuviešu draugs.
Raudu bioloģija
Raudas ir ļoti populāras zivis, kas apdzīvo visas upes, ezerus, bieži nokļūst zivju dīķos, sevišķi, ja tie tiek savā starpā saistīti ar kādu citu ūdenskrātuvi. Viens no izplatītākajiem zivju veidiem Latvijā.
Parasti sastopamas raudas, kuras sasniegušas 15–18 cm garumu, taču reizēm mēdz būt pat 32–35 cm gari īpatņi, svars attiecīgi 50–150 grami, lielajām attiecīgi apmēram 700 g un vairāk. Interneta portālos ir ziņas par raudām, kuru maksimālais ķermeņa garums ir pat 45 cm, bet svars 1,5 kg. Iespaidīga rauda, vai ne? Ārēji ļoti līdzīgas rudulim. Raudām ir iegarens ķermenis, kas no sāniem ir nedaudz saplacināts. Galva ir salīdzinoši maza. Rīkles zobi ir vienrindu. Aiz vēdera spurām ir ķīļveida izaugums, kas pārklāts ar zvīņām. Zvīņas lielas (sānu līnijā ir 39–48 zvīņas). Acis ir dzeltenīgi oranžas ar sarkanu plankumu augšpusē. Iespējams, tāpēc ir radies nosaukums raudas, saraudāto acu dēļ.
Mugura ir tumši brūna vai tumši zaļa, kas efektīgi izceļas uz raudas ķermeņa vispārējā sudrabainā fona. Muguras un astes spuras ir tumši pelēkas, krūšu spuras dzeltenīgas, vēdera un anālās spuras ir sarkanas. Acis ir dzeltenīgi oranžas ar sarkanu plankumu augšpusē. Raudas krāsa var mainīties, tā ir atkarīga no vecuma un dzīves apstākļiem. Ir eksemplāri, kas ir ļoti spilgti, bet ir sastopamas raudas, kuras ir ievērojami pelēcīgas. Ar vecumu raudas kļūst platākas, gribētos teikt, biezākas, bet acu un spuru krāsa kļūst intensīvāka. Īstas skaistules.
Raudas nav prasīgas zivis, tās lieliski jūtas gan nelielās aizaugušās, pat ļoti seklās ūdenstilpēs (strautos, dīķos), gan tīrās un ievērojami dziļākās upēs un ezeros. Tās izvairās tikai no ļoti straujām ūdenskrātuvēm, piemēram, velti gaidīt raudu copi pavasarī Amatas upē. Pieredzējuši copmaņi ievērojuši, ka ezeros ar smilšainu gultni raudu parasti ir vairāk nekā ūdenskrātuvēs ar dūņainu gultni.
Pavasaros pēc ūdenskrātuves atbrīvošanās no ledus raudu bari no ziemošanas bedrēm dodas uz applūdušajām palienēm, kur ūdens temperatūra ir ievērojami augstāka, un sāk intensīvi baroties, gatavoties nārstam. Parasti šādās vietās nav lielas straumes, toties ir bagātīgs barības klāsts. Visbiežāk tas atrodas zālāju biezokņos. Ezeros nelielās raudas koncentrējas piekrastes tuvumā, arī niedru biezokņos, bet lielākās raudas tomēr priekšroku dod dziļākām vietām. Siltajās dienās raudas slēpjas ēnainās vietās.
Iestājoties rudenim, raudas veido lielus barus un dodas ziemot uz dziļākajām vietām vai bedrēm, no kurām tikai atkusnī periodiski, meklējot barību, atsevišķi īpatņi var izpeldēt seklākā ūdenī. Jau iestājoties februārim, raudas arvien biežāk pamet savas ziemošanas bedres un dodas uz seklām vietām, kur nereti no kāda strauta ietek ar skābekli bagātināts ūdens, atnesot arī dažādus kukaiņus un kāpurus.
Zivis domā par pēcnācējiem
Dzimumgatavība raudām iestājas trīs gadu vecumā, kad ķermeņa garums sasniedz vismaz 8–9 cm. Pirms nārsta tēviņu ķermenis pārklājas ar daudziem epitēlija tuberkuliem jeb tādiem kā izsitumiem, iegūstot raupjumu. Zivis uzvelk kāzu tērpu, tiesa, uzreiz pēc nārsta šis kāzu tērps tēviņiem pazūd. Raudu nārsts sākas agrāk nekā citām karpu dzimtas zivīm, parasti tad, kad ūdens temperatūra sasniedz 8–10 °C, kas Latvijas ūdenstilpēs notiek aprīļa otrajā pusē vai maija sākumā. Nārsta sākums un ilgums ir ļoti cieši saistīts ar temperatūras apstākļiem, un tāpēc dažādos gados tie nesakrīt vienā laikā. Ja ir silts pavasaris, tad nārsts ilgst 5–6 diennaktis, bet vēsākā un ieilgušā pavasarī, kad ūdens temperatūra ir zema un tās paaugstināšanās ir minimāla un periodiska, nārsts var ieilgt apmēram 12 vai vēl vairākas diennaktis. Nārstam raudas pulcējas lielos un ļoti lielos baros. Nārsta vietas ir applūdušās palieņu pļavas ar pagājušā gada zāli, grīšļiem un mazajiem krūmiem. Ikri tiek nērsti 0,3–1 m dziļumā. Parasti nārstu pavada ūdens trokšņainas šļakatas. Raudu mātītes ikrus iznērš attiecīgā ūdenskrātuvē gandrīz vienlaikus, un arī attīstās tie līdzīgi. Ikriņi ir lipīgi, apmēram 1–1,5 mm diametrā, tie ir mīksti, ar zaļganu nokrāsu, ļoti lipīgi, tie cieši pielīp pie augiem un dažādiem zemūdens priekšmetiem. Ikru attīstība arī ir atkarīga no ūdens temperatūras un ilgst no 10 līdz 15 diennaktīm. Parasti kāpuri izšķiļas ūdenī, reti kad ikri ir nokļuvuši uz sauszemes un tāpēc aiziet bojā.
Raudas auglība atkarīga no vecuma un lieluma, tas svārstās no 700 līdz 75 000 ikriem. Visauglīgākās ir raudas, kuru garums ir 28 cm, bet svars apmēram 0,5 kg, – šādas raudu mātītes spēj iznērst vairāk par 70 tūkstošiem ikriņu.
Apmēram ceturtā daļa ikriņu un vēlāk arī kāpuru aiziet bojā inkubācijas un kāpuru izšķilšanās laikā. Pēc izšķilšanās kāpuru visintensīvākā bojāeja tiek novērota līdz 4. dienai. Turpmākajā attīstības periodā kāpuru bojāeja vairs netika novērota.
Sākumā mazuļi atrodas nārsta vietā starp augiem un citiem slēpņiem, tur tie atrod barību, kā arī aizsardzību pret neskaitāmiem ienaidniekiem, kuri vēlas tos vienkārši aprīt. Jūlijā mazās raudiņas jau ir paaugušās un kļuvušas drosmīgākas, tāpēc tās atstāj savas slēptuves un sāk parādīties atklātās vietās. Iestājoties augustam, atstāj seklos līčus un dodas dziļumā. Septembra beigās vai oktobra sākumā visas šī gada zivis, kā arī pieaugušās raudas dodas uz savām ziemošanas bedrēm.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Sākam baroties un augt
Raudas augšanas ātrums ir ļoti atšķirīgs un lielā mērā atkarīgs no barības, biotopa un citu faktoru kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva. Tā, piemēram, upju grīvās raudas aug daudz ātrāk, nekā tas ir novērojams upes augštecē, savukārt ezeros raudas aug ātrāk nekā upēs – jo siltāka vasara un vairāk barības, jo labāk tās aug. Latvijā raudas ķermeņa garuma pieaugums pirmajā dzīves gadā nepārsniedz 4 cm, bet, sākot ar ceturto gadu, tas kļūst mazāks. Parasti trīs gadu vecu raudu ķermeņa masa ir tikai 25 g, bet piecu gadu vecumā tās sver jau 70–85 g, septiņus gadus vecas raudas sver tikai 150–200 g. Reizēm ir atrodama informācija, ka ir noķerta rauda, kuras svars ir 1,500 kg, tātad šāda zivs varētu būt 12–15 gadus veca. Latvijas rekords 1,31 kg, šī rauda ir noķerta Usmā tālajā 2004. gadā.
Meklējam barību
Raudas ir visēdājas. Pirmajās kāpuru attīstības stadijās raudas pārtiek galvenokārt no sīkajām aļģītēm un dažādiem sīkajiem vēžveidīgajiem. Sasniedzot gada vecumu, raudas barībā izmanto zooplanktonu, aļģes, bentosa vēžveidīgos un dažādus kukaiņu kāpurus.
Otrajā dzīves gadā par raudu galveno barību kļūst lielāki ūdensaugi, vēl vēlāk tiem ir pievienoti bentiskie organismi un mīkstmieši. Jāatzīmē, ka viena vecuma raudām barības spektrs dažādās ūdenstilpēs var būt atšķirīgs.
Raudas, kas lielā mērā barojas ar bentosiem, šajā ziņā ir konkurentes brekšiem un citām zivīm, kuras pārtiek no bentosiem. Sava lēnā augšanas ātruma dēļ raudas ir vienas no mazvērtīgajām mūsu zivīm, lai gan sastopamas gandrīz visās Latvijas ūdenstilpēs.
Raudu vēsā laika aktivitātes
Raudu cope piesaista daudzus makšķerniekus. Galvenā raudas makšķerēšanas metode ir pludiņa makšķere jeb fīderis. Raudas ir ļoti jutīgas pret laika apstākļu izmaiņām, tāpēc nereti tās ir jāmeklē. Ir dienas, kad raudas ir kaprīzas, kad tās par viņām piedāvāto ēsmu izrāda minimālu interesi, bet ir dienas, sevišķi pavasarī, kad raudas ņem droši, ēsmai nogrimstot, pludiņš uzreiz iegrimst, tad tikai nepieciešams ass piecirtiens. Rudens laika apstākļi īpaši ietekmē raudas dzīves aktivitāti. Sezonas sākumā zivis uzvedas tāpat kā vasarā. Tas ir saistīts ar faktu, ka siltās dienas joprojām saglabājas. Nereti makšķerēšana turpinās tādā pašā režīmā kā pavasarī uzreiz pēc nārsta. Raudas var knābāt augu barību, interesēties par augu ēsmām, tās var tikt noķertas gan dziļās vietās tālu no krasta, gan arī tuvu krastam. Diemžēl copes ir nestabilas dažādās vietās, turklāt dažās ūdenskrātuvēs raudas ir sevišķi aktīvas tikai no agra rīta, bet citos tikai vēlu vakarā. Pakāpeniski samazinoties gaisa temperatūrai, arī ūdens sāk atdzist. Līdz ar šādām izmaiņām raudas uzvedība mainās un ēstgriba pasliktinās. Šī iemesla dēļ makšķerniekiem ir jāpielāgojas jauniem copes apstākļiem. Tā kā rudens ūdens kļūst caurspīdīgāks, tīrāks, tad aprīkojums jāizvēlas, ņemot vērā šīs izmaiņas. Jāizmanto tievāka, ūdenī mazāk redzama aukla, jāizvēlas miniatūrāki mazāki āķīši. Oktobris tiek uzskatīts par aizraujošāko rudens mēnesi raudu makšķerēšanai. Ūdens atdziest, zivis, meklējot barību, pārvietojas pa visu ūdens teritoriju, tās uzkrāj kalorijas un spēkus ziemas sezonai. Tās izrāda mazāku interesi par augu barību, bet arvien lielāku par dzīvnieku barību, tāpēc tām varat piedāvāt iebarojamo ēsmu ar slieku vai odu kāpuru smaržu. Daži makšķernieki turpina pievienot barībām augu sastāvdaļas, taču tas nepiesaistīs zivis, bet, protams, iespējamas arī izmaiņas. Novembrī raudas vairs nav tik aktīvas kā iepriekšējā mēnesī. Un turklāt zivis jau devušās uz dziļām vietām ziemošanai. Tāpēc jūs tās vairs neatradīsit piekrastes tuvumā. Lai noķertu raudas, makšķerniekam būs jāpieliek jau ievērojami lielākas pūles, lai atrastu to stāvvietu un rosinātu tām apetīti. Šajā mēnesī raudas var knābāt ne vairāk kā vienu stundu dienā un lielākā mērā tikai pusdienlaikā. Zivis kļūst arvien kaprīzākas, turklāt tās ir mazkustīgas. Pēdējā laikā to iecienītākās šādas mīļākās ēsmas un barības tām kļūst neinteresantas un bieži vien vairs nedarbojas.
Kādus kārumus varam tām pagatavot?
Ļoti labus panākumus savulaik guvu uz mīklas masu, kuru pagatavoju piecpadsmit minūšu laikā. Galvenā sastāvdaļa – mīkstais jeb kausētais siers. Jums jānopērk augstas kvalitātes kausētais siers. Tātad ņemam šo sieru 30–50 g un istabas temperatūrā ļaujam tam uzsilt, pievienojam pavisam nedaudz kviešu miltus un mīcām. Varat izmantot arī citus miltus, piemēram, kukurūzu vai rudzu. Kad maisījums kļūst plastisks, varat pievienot kādu no smaržvielām. Daži makšķernieki to nepievieno, bet zivīm piedāvā klasisko versiju. Ja tomēr esat izlēmis sieru papildināt ar smaržīgām sastāvdaļām, tad jāievēro šādas proporcijas. Uz 30–50 g kausētā siera mums nepieciešams naža gals vanilīna un (vai) pusi tējkarotes kakao (attiecīgi būs balta vai brūngana mīkla). Vēl norādītajai siera mīklai varat pievienot 2–3 pilienus svaigi izspiestas ķiploku sulas vai 1/3 tējkarotes sausā ķiploka pulvera. Pēc vēlamās garšas pievienošanas mīklas masai turpinām to mīcīt un pievienojam miltus, līdz iegūstam elastīgu konsistenci. Lai mīkla labāk turētos uz āķa, ieteicams pievienot arī nedaudz medicīniskās vates. Gatavo mīklu ietinam polietilēna maisiņā un ievietojam ledusskapī. Iesaku, pamēģiniet, nenožēlosiet.
Arī raudas vēlas nobaudīt iebarojamo ēsmu
Pat bērnam nebūs grūti noķert nelielas pirksta lieluma raudiņas, bet labas raudas, kas sver jau 250–300 gramus, ir visai prasīgas gan iebarojamās ēsmas ziņā, gan arī izvēlīgas ēsmas ziņā, kas tām tiek piedāvāts. Lai neaizbiedētu lielākos īpatņus, ir vērts sagatavoties nedaudz rūpīgāk. Piedāvāju vairākas iebarošanas ēsmas receptes raudām.
Barības daļiņām jābūt ne īpaši lielām divu iemeslu dēļ. Pirmais ir tas, ka raudām īpaši neinteresē milzīgi gabali, kurus zivis nevar norīt; un otrs – zivis labprātāk barojas ūdens vidējos slāņos, nevis no gultnes. Lielie gabali ātri nogrims, bet raudām ir daudz konkurentu, kas labprātāk barojas no gultnes, piemēram, karpas, vimbas, brekši. Raudas piesaista barība, kas veido mākoni ar nelielām barības daļiņām, tepat makšķernieks piedāvā arī uz āķa.
Iebarojamā ēsmā jāiekļauj šādas sastāvdaļas:
maizes drupačas, var sausiņus, var sakaltētu maizīti (galvenais, lai tā nav pelējusi); milti (kukurūzas, kviešu); saulespuķu rauši; klijas.
Visam maisījumam vajadzētu viegli izšķīst ūdenī. Nepieciešams pievienot ēsmas veidu, ar kuru makšķernieks gatavojas makšķerēt. Piemēram, makšķerējot ar grūbām, jāpievieno arī neliels daudzums grūbu, lai tās aizņemtu 15–20% no visa iebarojamās ēsmas svara. Tas viss, lai zivs nebaidītos no nepazīstamas barības.
Dažādos gadalaikos šī vai tā ēsma darbojas labāk. Zinošs makšķernieks spēs pareizi sagatavot pareizo maisījumu, zivs neatsakās no kārumiem nedz ziemā, nedz vasarā.
Kāds ukraiņu draugs akvārists ieteica šādu recepti.
Vēsākā ūdenī vai ziemā viņam vislabāk darbojas iebarojamā ēsma, kas bagātināta ar lielāku daudzumu dzīvnieku barības daļu. Ukraiņa recepte ir šāda:
0,5 kg sausiņu vai kaltēta rupjmaize;
100–200 grami kaltētas dafnijas (šo sastāvdaļu var nopirkt zooveikalos);
100 grami mazo jeb barojamo motiļu vai tikpat daudz normāla izmēra motiļu.
Vēsā ūdenī makšķernieks neizmet milzīgo daudzumu papildbarības, bet zivīm to piedāvā pavisam nelielām porcijām, lai tikai aromāts pamazām izplatās, tādējādi piesaistot zivis. Īstā motiļa vietā jūs varat izmantot īpašu ekstraktu ar motiļa smaržu, kas tiek pārdots copes piederumu veikalā.
Vēsā ūdenī raudas kļūst ļoti kautrīgas no spēcīgām smaržām, tāpēc nelietojiet saldās garšas, turklāt lielā daudzumā. Gandrīz jebkurā iebarojamās ēsmas sastāvā jābūt maizes drupačām vai samaltai maizītei, kurai klāt jāpievieno sasmalcinātas kviešu klijas un zīdaiņu sausā pārtika. Arī šajā maisījumā jāieber nedaudz no dzīvnieku valsts, to, ko izmantosiet makšķerēšanā (sliekas, barībai var pievienot sakapātas sliekas, baltie gaļas tārpi un motilis).
Vēsajā laikā iebarojamās ēsmas sastāvā jāsamazina vai vispār jāizslēdz tās sastāvdaļas, kurām ir asa smarža, tās var aizbaidīt zivis.
Pēdējos gados daudzi copmaņi nečakarējas virtuvē un pērk gatavas iebarojamās ēsmas, bet personīgi zinu vairākus vīrus, kas kā īstā restorāna virtuvē gatavo zivīm domāto barību. Viņi eksperimentē, pieraksta rezultātus, pieraksta izbraucienus uz ūdeņiem, arī tad, kad rezultāts bija negatīvs. Nekur jau tā neiet kā pie ūdeņiem, viss plūst, viss mainās.
Kur paliek lielie zandarti – Imants Tiltiņš un Svens Rubulis. Ķeram lielo! #3 epizode
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ makšķernieku KALENDĀRS ar ieteicamajām copes dienām!Saistītie raksti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
