Ar makšķerēšanu esmu jau saskārusies bērnībā. Ar tēti devāmies uz vietējo Saldus ezeru gan vasarā, gan ziemā. Man jau tāda ākstīšanās vien bija, kā jau bērnam. Atceros savu bambusa pludiņmakšķeri… Liekas mīļi un smieklīgi. Bet, nu, noķert jau arī kaut ko izdevās. Arī vectēvs ir kaislīgs makšķernieks, arī tagad to dara.
Aktīvi un ar lielu interesi pievērsos no aptuveni 27 gadu vecuma. Vīrs ir makšķernieks. Protams, devos līdzi. Patika! Pie dabas, klusums, miers, relaksācija. Spiningojām. Iecienījām Ventas upi, turpat blakus laukiem. Pie vecvecāku mājām. Kā tad neizmantot to! Bieži ar vīru sastrīdējamies pie upes un katrs gājām uz savu pusi.
Bija interese un mācījos. Vēroju, ko un kā vīrs dara. Un tagad spiningošana ir mans hobijs. Esmu daudz apguvusi. Tehnikas, izpratusi, kā vērot zivs uzvedību, vieta, kur viņa varētu būt. Spēju aizvērt acis un izjust mānekli, piesitienus, grunts segumu. Spēju izvērtēt, ko izmantot atšķirīgām situācijām. Patīk eksperimentēt ar mānekļiem, mēģināt saprast, kas zivij varētu likties interesants un piesaistošs.
Ir forši dzenāt, medīt plēsējus. Vienmēr kūsā adrenalīns. Rekordlīdaka pagaidām 3,100 kg. Gandarījums liels. Galvenais ir saglabāt mieru, tad arī viss izdosies. Vīrs parasti saka, lai netrakoju. Cenšos ieklausīties. Rokas trīcēja, sirds sitās. Tā diena, atceros, bija diezgan spraiga, līdakas aktīvas. Saulaina diena. Protams, plānoju iet uz lielākiem personīgajiem rekordiem.
Vēl ļoti lepojos ar savu rekorda asari. Bijām ar mammu atpūsties vienā kempingā, kur blakus tāds necils dīķis, diezgan aizaudzis. Spinings man, protams, līdzi. Mamma toreiz noķēra savu pirmo līdaku, kamēr gulēju. 80 cm, un nesaprotu, kā viņa pati tika galā. Tikai sauca, kad vajadzēja izņemt mānekli. Un es toreiz ar laivu iebraucu tālāk zālēs, bija brīvs pleķītis, kur iemest. Pirmajā metienā paņēma milzīgs asaris. Svaru nebija līdzi, bet kg noteikti bija. Tā bija nenormāli laba sajūta. Atlaidu, lai aug. Zivis, var teikt, neēdu, reti ņemu, vienīgi tad, ja kāds pieteicis. Vairāk esmu par catch and release.
Ar vīru norunājam sacensties par lomiem, tas tā vairāk azartam.
Vīrs tagad nodevies karpu makšķerēšanai. 2021. gada vasarā noķēra savu rekordkarpu savvaļas ezerā, 10,2 kg karpu. Arī es esmu devusies pāris naktis līdzi, pāris arī esmu izvilkusi. Adrenalīns neizpaliek. Taču tur man vēl daudz jāmācās. Nav tik viegli, kā izskatās. Tur ir vesela zinātne. Var tikai apbrīnot, cik vīrs ir pacietīgs, precīzs un noslīpē līdz pēdējām sīkākajām detaļām. Sākot ar pavadiņu siešanu līdz barības gatavošanai mājās.
Makšķerēšana ir labs veids, kā atbrīvot prātu, pārdomāt kādas lietas vai vienkārši baudīt dabu, skaņas. Vienkārši elpot svaigu gaisu.
Sanda Eversone
