Makšķerēšana maijā tiek uzskatīta ne tikai par vienu no produktīvākajām, bet arī par patīkamākajām. Galu galā laiks laukā ir lielisks, silts, saulains, bet ūdens vēl nav tik silts, lai zivis kļūtu gausas un mazaktīvas. Daļa zemūdens iemītnieku jau ir iznārstojuši aprīlī, bet tagad sāk aktīvi baroties, savukārt citas zivis tikai gatavojas nārstam, tādēļ tās aktīvi meklē barību.
Nārsta liegums jeb saudzējamais laiks vēl ir zandartiem, tie vēl nav nārstojuši. Dažkārt to nārsts var ieilgt, viss atkarīgs no ūdens temperatūras.
Maijā copmaņi parasti jau laikus rezervē laivu, lai savā iecienītajā copes vietā varētu spiningot līdakas, kas ir iznārstojušas un gaida makšķernieku piedāvātos mānekļus. Pie krasta vai paslēpušās niedrēs parasti sēž tā sauktās “zāļu līdakas” (nelielas līdakas, kuru svars ir apmēram 1–2 kg). Lielāki eksemplāri jāmeklē dziļākās vietās, bedrēs vai pie bedru kantēm.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Protams, vēl ķeras raudas, ruduļi, asari, vimbas, teibas, brekši un daudzas citas zivis. No ziemas miega mostas arī dziļūdens iemītnieki sami. Ko vēlēsies nobaudīt brokastīs šis ūsainais mednieks, nav zināms, iespējams, kādu zivs gabaliņu, bet varbūt žirgtu naktstārpu čemuru. Eh, kas par laiku ir maijs! Aizbraucot uz kādu seklāku ūdenskrātuvi un vienkārši raugoties dabā, var manīt, ka pērnās niedres laiku pa laikam sakustas, tur maltīti ietur līņi un karūsas.
Maijs ir lielisks mēnesis brekšu un raudu makšķerēšanai. Visbiežāk tās tiek ķertas ar pludiņa makšķeri, bet upēs un lielajās ūdenskrātuvēs tomēr labāk izmantot fīderi. Brekšu un raudu ķeršanā galvenais ir ēsma un barība. Ar tās palīdzību var ne tikai piesaistīt zivis makšķerēšanas vietai, bet arī pamielot zivis, lai tās pēc iespējas ilgāk uzturētos attiecīgajā vietā. Rauda tiek ķerta gandrīz visu diennakti, bet brekši copē pat naktī. Par barību izmanto sliekas, baltos, mīklu un citas ēsmas. Līdz ar ūdens sasilšanu aktivizējas arī karpas, tās neatteiksies no kukurūzas, mīklas, tvaicētiem graudiem un, protams, no sliekām un baltajiem. Dažkārt karpas, kas gozējas saulītē, uzmanību piesaista arī peldoša maizītes garoziņa.
Nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst par plēsējām. Līdakas labāk meklēt tur, kur ir slēptuves, vienalga, dabiskās vai mākslīgās, piemēram, niedru brikšņos, pie nogrimušiem kokiem utt. Asarus var ķert pie krastiem, kur viņi medī un mielojas ar zivju mazuļiem.
Maijā zivis jāmeklē šādās vietās: seklās vietās, kur ūdens ātrāk sasilst; starp siekstām; starp niedrēm; kā arī vietās, kur ir jaunie augu dzinumi.
Makšķerēšana Ventā
Daudzi makšķernieki ar nepacietību gaida maija sākumu, lai dotos makšķerēt uz Ventu. Šajā lieliskajā upē vēlā pavasarī var noķert gandrīz jebkuras zivis – karūsas, karpas, sazānus, raudas un, protams, arī līdakas. Lieti noder jebkurš makšķerēšanas inventārs, pludiņa makšķeres, fīderi un spinings. No zivju atrašanās vietām noteikti jāpiemin zemūdens kantes.
Makšķerēšana Daugavā
Daugava gluži tāpat kā Venta ir ūdenskrātuve, kur var veiksmīgi makšķerēt praktiski jebkuras zivis. Nereti tieši šeit tiek noķertas trofeju līdakas, zandarti, sami, meža vimbas, karpas. Samus veiksmīgi ķer no laivas, pievilinot tos ar kvoku un piedāvājot tiem treknu naktstārpu čemuru, vardi vai gliemeņu gaļu, ūsainajai zivij vajag vairākus variantus. Katram copmanim ir sava vieta, kur viņš veiksmīgi makšķerē jau gadiem ar dažādiem rīkiem, pludiņa makšķeri, fīderi, grunteni, spiningu, no krasta vai no laivas, pa dienu vai pa nakti.
Makšķerēšana Lielupē
Līdz ar karstuma iestāšanos un ūdens sasilšanu upē pamostas karūsas, līņi, raudas, plēsēju medības kļūst arvien produktīvākas, tāpēc ka tie krasta tuvumā meklē zivju jauno paaudzi. Copēšana ar pludiņa makšķeri, fīderi, spiningošana Lielupē ir interesanta mainīgās upes dēļ. Dažkārt ir tādi pārsteigumi, ka pat bail iedomāties. Pavasara beigās lielākā daļa zivju sugu ir beigušas nārstot, tās sāk aktīvi baroties, ko katrs sevi cienošs makšķernieks sapņo piedzīvot.
Makšķerēšana Gaujā
Gauja ir viena no zivju bagātākajām upēm mūsu valstī. Maijā var ķert brekšus, raudas, karūsas, pličus, ālantus un daudzas citas zivis. Netrūkst arī plēsoņu – līdakas, asari, zandarti, varbūt vienīgi par samu klātbūtni neesmu neko dzirdējis.
Makšķerēšana Gaujā galvenokārt notiek ar gruntenēm, fīderi vai spiningu, bet no laivas vai kādas laipas veiksmīgi var ķert ar pludiņa makšķeri.
Spiningošana maijā
Maijā ūdenī lido viss – tvisteri, riperi, vobleri, šūpiņi, rotiņi. Katrs sevi cienošs copmanis katras sezonas sākumā iegādājas kaut ko pavisam jaunu un, iespējams, arī neredzētu. Pirmā maija spiningošanas atklāšanas svētki ir viens no galvenajiem notikumiem praktiski jebkura makšķernieka dzīvē, iespējams, pat visa gada garumā. Ja līdakas zinātu, kādi krāsaini, kustīgi un pēc izskata pavisam dabīgi mānekļi tām tiek gatavoti, pie to izstrādes iesaistīti ir daudzi jo daudzi makšķerēšanas speciālisti, inženieri, konstruktori un, protams, arī ihtiologi.
Copēšana ar pludiņa makšķeri
Maijs ir aktīvo zivju laiks. Piesakās visu veidu baltās zivis, kā arī aktivizējušās ir liela daļa plēsīgo zivju, kas pastiprināti interesējas par ēsmas zivtiņām. Plēsīgās zivis var atrast tur, kur peldas un barojas zivju mazuļi, kas maijā ir galvenais plēsīgo zivju medību objekts.
Karpām un karūsām sākas pirmsnārsta ēdelīgums. Tās alkatīgi grābj jebkuru ēsmu, vai tās būtu sliekas ar baltajiem kāpuriem vai kukurūza, mīklas lodīte, maizes garoziņa utt.
Straujākās ūdenskrātuvēs aktīvi ir sapali un ālanti. Līņiem patiktos, ja tiem piedāvātu slieku pušķīti, ko tie varētu meklēt starp ūdens augu logiem, nolaižot ēsmu pēc iespējas tuvāk gultnei, nebaidoties, ka āķis nodevīgi aizķersies aiz kādiem augiem. Aktīvi ir kļuvuši breksēni, dažkārt tik met un velc, protams, ja esat atradis to baru. Kā var nepieminēt pličus, kas, gatavojoties nārstam, kāri ķer jebkura veida barību un ēsmu. Ruduļi saimnieko seklumā, lai tos ķertu, nepieciešams pludiņš – burbulis. Eh, cik azartiski viņi ķer lēni grimstošu ēsmu!
Fīderēšana maijā
Fīderi parasti izmanto tur, kur nevar aizmest pludiņa makšķeri, – tālāk no krasta vai arī vietās ar vidēju vai pat spēcīgu straumi. Pamatā piesakās brekši, lielās raudas, karūsas, ālanti, sapali un arī vimbas. Sākumā pirms makšķerēšanas būtu jauki izpētīt grunts topogrāfijas iezīmes. Pārāk nepaļaujieties uz vietām, kur ir līdzena gultne, zivis tādās vietās ir retāk, labāk atrast nelielu bedrīti. Īpaša uzmanība jāpievērš arī zemūdens veģetācijas salām, kas atrodas zināmā attālumā no krasta. Tieši pie šīm malām pulcējas zivis barības meklējumos.
Karūsu makšķerēšana maijā
Maijā karūsām sākas pirmsnārsta aktivitātes. Tās aktīvi barojas praktiski ar jebkuru ēsmu neatkarīgi no tā, vai tā ir dzīvnieku vai augu izcelsmes. Karūsas var savaldzināt ar kukurūzu, maizi, mīklu, grūbām, sliekām, baltajiem utt. Tās var meklēt netālu no krasta, niedru biezokņos. Lai makšķerēšana būtu veiksmīgāka, ir jāizmēģina vairākas ēsmas, jāatrod, uz kuru karūsas reaģē vislabāk.
Brekšu makšķerēšana maijā
Brekšiem tomēr patīk dziļums. Tāpēc labāk tos ķert no krasta ar fīderi vai grunteni. Pludiņa makšķeres labāk izmantot no laivas, jo piekrastes tuvumā dzīvojas mazie breksēni, bet mēs taču vēlamies īstos brekšus, kam ir zeltīti sāni un ar kuriem varētu pozēt sociālajos tīklos. Ēsmas ziņā brekšiem patiktos sliekas, baltie, dažādu veidu “hamburgeri”, tostarp arī kukurūza, pa kuru ložņā daži baltie. Lai aktivizētu brekšu copi un tos pēc tam noturētu vienuviet, jāizmanto arī iebarojamā ēsma. Katram copmanim jau ir savas receptes un savs redzējums par iebarojamo ēsmu, būs ideāli, ja pa to ložņās dažāda veida dzīvā ēsma. Tas tikai pastiprina zivju apetīti.
Raudas maijā
Neskatoties uz savu aktivitāti, raudas maijā ir īpaši piesardzīgas. Galu galā pirms nārsta tās pienāk ļoti tuvu krastam un var tikt noķertas gandrīz zem makšķernieka kājām, vietās, kur dziļums svārstās no pusmetra līdz metram. Tāpēc, makšķerējot raudas krasta tuvumā, jābūt īpaši uzmanīgiem un jāuzvedas pēc iespējas klusāk. Raudas var ķert ar jebkuru inventāru – pludiņa makšķeri, grunteni vai fīderi. Galvenais nosacījums, lai makšķerēšanas inventārs būtu pēc iespējas tievāks, citādi zivis var ignorēt makšķernieka piedāvāto ēsmu.
Svarīgi atcerēties
Pirms došanās uz svešu ūdenskrātuvi vispirms jāuzzina tās noteikumi, iespējams, jāiepazīstas ar īpašniekiem, lai vēlāk nesanāk nepatīkami pārsteigumi. Daži copmaņi uzskata – ja ir ūdens, ja ir sakopta vieta, bet piebraucis pie tās pa kādu mazzināmu lauku ceļu, tad droši var mētāt vizuļus un peldināt tārpus. Vienmēr pēc sevis savāc visu to, ko atvedi.
Zivis neķer māneklis, tās ķer rokas. Māris Klauze. “Ķeram lielo!” #34 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
