Karsta vasara, iespējams, ir visgrūtākais makšķerēšanas periods. Dienas laikā zivis piesakās pārāk gausi, tāpēc copēt iespējams tikai no rīta vai vakara krēslas stundās. Augusta pirmās divas nedēļas daudz neatšķiras no jūlija, bet makšķerēšanas taktikas izmaiņas attiecas tikai uz nelielo diennakts laika samazinājumu salīdzinājumā ar nakti.
Mēneša beigās ūdens temperatūras režīms kļūst makšķerēšanai labvēlīgāks. Samazinoties temperatūrai, zivis kļūst aktīvākas, dažkārt tās zaudē piesardzību, sāk krāt taukus un spēkus pirms ziemas sākuma. Tas attiecināms gan uz plēsīgajām, gan miermīlīgām zivju sugām. Mēneša pirmajā pusē mazajos ezeros joprojām ir vērojama ūdens noslāņošanās, tāpēc uz gultnes mītošās zivis, piemēram, brekši, raudas, bet speciālajās audzētavās stores, ir spiestas periodiski pacelties tuvāk ūdens virsmai, jo gultnes daļā, kur ūdens ir vēsāks, nav pietiekami daudz skābekļa. Attiecīgi šis fakts jāņem vērā, makšķerējot ūdenskrātuves apakšējos slāņos. Lielajos ezeros un plašākās ūdenskrātuvēs, kur ir atklātas piekrastes zonas, skābekļa faktors nav tik svarīgs, jo vēja un pasīvo straumju ietekmē ar skābekli bagātinātie augšējie slāņi daļēji sajaucas ar apakšējiem. Lielajās ūdenskrātuvēs vasaras beigās manāmi aktivizējas brekši, karūsas, ālanti, karpas, līdakas, asari, raudas u. c. zivis. Taču, ja augusts izrādījies auksts, tad siltumu mīlošie līņi, karpas, sami copē nelabprāt, bet, iestājoties aukstam laikam, to aktivitāte samazinās gandrīz līdz nullei.
Kur meklēt zivis augustā
Augusta pirmajām dienām ir raksturīga nepārtraukta ūdens ziedēšana. Tā kā aļģu sporas aizsprosto zivju žaunas, lielākā daļa zivju cenšas meklēt tīrākas vietas, kas varētu būt pie avotiem, strautu sateces vietām un krācēm. Iestājoties vēsākam laikam, ūdens ziedēšana apstājas, ūdens attīrās un makšķerēšana turpinās kā ierasts. Sami jāmeklē bedrēs. Karpas staigā pa augu biezokņos izveidotajām takām, ik pa laikam izejot atklātās vietās. Līdakas steidzas pie laupījuma no slēptuvēm. Parasti tās paslēpjas starp ūdens augiem, zemūdens siekstām vai aļģēm, kas robežojas ar atklāto teritoriju. Zandarti, gluži pretēji, savas medības sarīko krācēs ar akmeņainu gultni, netālu no bedrēm, plaisām, bet kā slēptuvi tie izvēlas lielus laukakmeņus un nogrimušus kokus. Mēneša beigās odu ir mazāk, tāpēc meža vimbas ir spiestas meklēt krītošos kukaiņus tuvāk krastam, zem piekrastes koku vainagiem. Ālanti un sapali mēdz meklēt barību gar nogāzēm, bet dažreiz tie tuvojas krastos augošajiem krūmiem un kokiem, lai iegūtu nejaušu barību. Līdz vasaras sezonas beigām šī gada zivju mazuļi ir paaugušies. Tie meklējami klusākos ūdeņos, kā arī vietās ar mainīgu gultni. Šādas vietas lieliski zina arī plēsēji, kas laiku pa laikam ierodas medīt, jo īpaši asari. Pliči meklējami pie niedrēm. Karpas ar brekšiem turpina vākt barību pa gultni.
Spiningošana augustā
Asaru spiningošanai aktuālākais laiks ir tieši vasaras beigas. Šis plēsējs tiek ķerts, piedāvājot tam nelielas dzīvas ēsmas, ar vizuļiem vai vobleriem. Svarīgi mānekli pareizi vadīt, šoreiz izmantojot lēnu, vienmērīgu auklas ietīšanu, dažkārt svarīgi, lai māneklis peldētu gar akmeņaino gultni bez īpašiem rāvieniem. Tādā pašā veidā asaris tiek noķerts arī pie piekrastes zālēm, kur tas no slēpņa uzbrūk savam upurim. Dažās sevišķi aizaugušās ūdenskrātuvēs lieliski darbojas virsmas mānekļi, poperi un vokeri, citos izbraucienos neaizstājami ir tieši mazie džigi. Turpinās asaru dzimtas lielākā pārstāvja, proti, zandarta, aktivitātes. Šī plēsīgā zivs visbiežāk piesakās uz iegareniem vobleriem un slaidiem šūpiņiem, bet ir laika posmi, kad zandartiem patīk zivs astes daļa. Protams, nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst mājās kastīti ar ēdamām un neēdamām gumijām. A ja nu šoreiz zandarts vēlēsies kādu no gumijām? Līdakas arī tiek medītas uz vobleriem, taču šis plēsējs var būt tik izvēlīgs, ka spiningotājs, izmētājis vai visus voblerus, kas ir viņa kastē, nolemj savaldzināt zaļsvārci ar ēsmas zivtiņu. Interesanti, ka dažkārt to spēj interesēt tikai vietējā akvatorijā pazīstamā dzīvā ēsmas zivs. Meža vimbas labi reaģē uz kukaiņiem, precīzāk būtu teikt, to imitācijām, tātad jāņem talkā mušiņmakšķere. Sapali pastiprinātu interesi izrāda par rotiņiem un nelieliem peldošajiem vobleriem. Lai gan ālanti ir visēdāji, tomēr septembrī tie ķeras uz pavisam maziem peldošajiem vobleriem un nelielām silikona ēsmām.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Makšķerēšana ar pludiņa makšķeri
Augustā pludiņa galvenais klients ir karūsas. Vislabākie rezultāti gaidāmi pēc dāsnas copes vietas barošanas. No augu ēsmām karūsas priekšroku dod maizei, kas samīcīta kopā ar šķipsniņu medicīniskās vates un pēc tam apvārtīta augu eļļā, kā arī klasiskā konservētā kukurūza. Karūsas nespēs atteikties no šādām dzīvnieku ēsmām – sliekas un baltie. Dienās, kad karūsas meklē ūdenī krītošus kukaiņus, varat piedāvāt tām svaigi ķertus sienāžus. Ir dienas, kad karūsas ir daudz uzmanīgākas, nekā mums ierasts, tad tām jāpiedāvā tvaicētas jeb sautētas grūbas. Ir dienas, kad karūsas pašas nezina, ko vēlas, tāpēc makšķerniekam jāņem talkā sava iztēle un grūbas jāpiedāvā tandēmā ar slieku vai dažiem baltajiem kāpuriņiem, iespējams, karūsas devušās lielākā dziļumā.
Pliči copē uz kukurūzu vai mannu. Jā, nu nav tas plicis populārākā zivs, bet ir dienas, kad prieks, ka vismaz kaut kas izrāda interesi par ēsmu. Augusts ir mēnesis, kad aktivizējas asari, tie dažkārt ļoti neganti var uzbrukt tārpiem. Ir dienas, kad jūras līcī pie Saulkrastiem ir melns no copmaņu laiviņām. Seklākos dīķos vidusmēra karpiņas piesakās uz mormiškām, kuras papildina sliekas. Tagad īstie karpu speciālisti teiks – bet boilas, kā tad paliek ar boilām? Jā, protams, karpas interesējas par boilām, bet ierindas makšķerniekam saprotamāk, vienkāršāk uz mormiškas āķa uzspraust būs žirgtu sarkano slieciņu pušķīti.
Makšķerēšana ar fīderi
Fīdermakšķerēšanas galvenie objekti ir brekši un raudas. Labākās vietas, kur ķert ar šo inventāru, ir bedres vai kantes, ieejas un izejas no bedrēm ar pretēju ūdens plūsmu. Zināma veiksme ir tad, kad makšķerniekam izdodas atrast zivju ceļu, jo šie zivju veidi ir mazkustīgi un ir izveidojuši tikai sev zināmas ceļošanas, apmešanās un barības meklēšanas vietas.
Dziļākās bedrēs un padziļinājumos reizēm ganās ālanti un sapali, šo zivju plānos ir uzkrāt spēkus ilgajai ziemas sezonai. Daži copmaņi modernizējuši makšķerēšanu ar fīderi un šīm karpu dzimtas zivīm piedāvā boilas. Jā, jā, jūs izlasījāt pareizi, copmaņi piedāvā mazas boiliņas, es biju nedaudz apjucis, bet, kad ieraudzīju, kā skaists ālants izrāda interesi par boilu, noticēju šim jaunajam faktam. Turklāt ālanti visaktīvākie ir tieši nakts melnumā un agri no rīta. Ālanti uzturas piekrastes zonā, kur dziļums nepārsniedz divus metrus.
Kuras zivis ķersim augustā?
Karūsu makšķerēšana
Pazeminoties temperatūrai, karūsas copē ne tikai agri no rītiem, bet arī visas dienas garumā. Īpaši efektīva vasaras beigās ir nakts cope ar pludiņa makšķeri, bet pludiņš aprīkots ar spīgulīti jeb jāņtārpiņu. Vietās, kur mazāk ūdens augu, var mēģināt karūsām piedāvāt arī grunteni, parasto grunteni, kur uz āķiem ir uzspraustas sliekas, baltie jeb kombinētā ēsma. Makšķerniekam jāatceras, ka šāda veida zivis nedodas lielā dziļumā, tās uzturas aptuveni 1,5–2 metru dziļumā, kur tās ir aktīvas. Saulainā dienā zivis gozējas un sildās sakarsētā ūdens virsējos slāņos.
Brekšu cope
Pēdējās vasaras nedēļās brekši aktīvi darbojas galvenokārt vakaros un naktīs. Vislabākos rezultātus dod makšķerēšana ar fīdera piederumiem, bet ar pareizu vietas izvēli labus rezultātus dod klasiskā gruntene ar elastīgo gumiju un zvaniņu. Šis piederums ir īpaši aktuāls nakts copei. Dažos rezervuāros brekšus ķer ar garu pludiņa makšķeri maksimālajā mešanas attālumā, kur dziļums ir 2–3 metri.
Raudu aktivitāte
Vasaras beigās gan upēs, gan stāvošā ūdenī šīs zivis lieliski uzņem gandrīz jebkuru ēsmu, turklāt jebkurā dziļumā. Lielie īpatņi, protams, atrodas dziļāk un tālāk no krasta, savukārt mazāki eksemplāri meklējami tuvāk ūdens virsmai. Raudas ir meteoroloģiski atkarīgas, tāpēc regulāra to aktivitāte novērojama tikai pastāvīgos laikapstākļos. No rīkiem vislabākie lomi gaidāmi ar fīderi un ar barotavu palīdzību, tiesa, svarīgs moments ir arī makšķerēšanas vietas iepriekšējā iebarošana. Stāvošās ūdenstilpēs, zem piekrastes koku lapotnes vai starp aļģēm raudas vislabāk ķert uz parastā pludiņa un augu ēsmas, pievienojot aromātiskās piedevas.
Samu makšķerēšana
Lai ķertu samus augustā, makšķerniekam jābūt īpaši vērīgam un bruņotam ar izturīgiem rīkiem. Samu ķeršanā par labākajām ēsmām tiek uzskatītas vardes, vidēja auguma raudas, kā arī cepti putni, piemēram, nelielas vistas vai to sastāvdaļas. Samus piesaista dedzinātas vilnas vai spalvu smarža. Samu ķeršanai ar spiningu kā ēsma tiek izmantoti grimstošie vobleri, kā arī āķu sistēmas, kur uz āķa uzspraustas nelielas ēsmas zivtiņas. Šos plēsējus piesaista arī lieli un pasmagi vizuļi, kurus velk tā, lai tie galvenokārt pārvietotos pa gultni un radītu lielāku vai mazāku dūmaku.
Vispievilcīgākās vietas samu makšķerēšanai ir dziļas bedres, kurās tie dzīvo pastāvīgi. Labākais laiks samu ķeršanai augustā ir laika posms no krēslas līdz rītausmai, protams, arī dienas laikā nav izslēgta samu aktivitāte, bet ir tā, ka makšķerniekam ēsma jānogādā tuvu sama mutei. Tiek uzskatīts, ka sams visaktīvākais ir krēslas laikā un naktī. Parasti tas attiecas uz lielajiem un vidējiem eksemplāriem, nu tiem, kas sver vairāk par 30 kg. Mazāki eksemplāri dažkārt aktīvi ir visas dienas garumā. Iestājoties krēslai, sami paceļas tuvāk ūdenslīmeņa virsmai.
Līdaku spiningošana
Mēneša sākumā līdakas ir aktīvas tikai no rīta un vakarā, bet vasaras beigās, ūdenim atdziestot, šīs plēsoņas interesi par ēsmu izrāda visas dienas garumā, jo īpaši aktīvas tās ir apmākušās dienās. Dažkārt mākoņainā laikā līdakas ķer gandrīz visu: vizuļus, džiga ēsmas, aizaugušās vietās neaizstājams māneklis ir popers. Īpaši efektīva ir vobleru raustīšana jeb tvičošana.
Jau vairākus gadu desmitus populāra ir līdaku ķeršana, izmantojot dzīvās ēsmas zivtiņas, mazāk populāra ir ar zivs gaļas gabaliņiem. Izmantojot minētās ēsmas, makšķernieki parasti lieto pludiņa makšķeres. Bet, ja augusts izrādījies silts, tad nevar gaidīt īpašu aktivitāti no plēsīgajām zivīm, tās ir kaprīzas kā vidusskolas skuķes. Domāju, nebūs lieki teikt, ka, copējot līdakas, makšķeres auklas galā vispirms ir jāpiesien metāla pavadiņa un tikai tad āķis, diemžēl dažkārt mazāk pieredzējuši copmaņi aizmirst piesiet metāla pavadu.
Sapalu makšķerēšana
Sapali augustā dod priekšroku turēties dziļākās vietās ar lēnu straumi. Šeit vislabāk tos ķert ar gruntsmakšķeri – mazajām zivtiņām, kā arī vēžu gaļu vai nelieliem siera kubiņiem, vistas zarnām, maizes lodītēm, mazām vardītēm. Makšķerēšanai lieliski der elastīgs makšķerkāts, kas aprīkots ar spoli, turklāt spoles bremzei jābūt noregulētai, lai tā palīdzētu cīnīties ar zivs rāvieniem. No mazāk pieredzējušiem copmaņiem bieži vien nākas dzirdēt, ka nepareizi noregulētu bremžu dēļ zivs esot pārrāvusi auklu, tagad jāliek 0,40 mm līdzšinējo 0,20 mm vietā.
Draugi, nekur neiet tā kā pie ūdeņiem. Vienmēr jau nevar veikties makšķerniekam, kādreiz jāuzvar arī zivij. Saudzē dabu, un zivis noteikti būs Tavā lomā!
Šis apgāza visas prognozes! Riga Bass 2026 – jauna vieta, jauns rekords
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
