Šī nav tikai viena liela zivs un viena laimīga sagadīšanās! Aiz tā visa slēpjas daudz dziļāks un nopietnāks stāsts. Pirms diviem gadiem es iepazinu karpu entuziastu Raivi, kurš sāka mani apmācīt itin visā šajā “virtuvē”. Kopš tā brīža sāku viņu saukt par savu “Senseju”! Ar “Senseja” palīdzību un ieteikumiem pirms gada nokoplektēju sev pirmo karpu inventāra komplektu un uzsāku šo ļoti slimīgo nodarbi! Sazvanījāmies vai sarakstījāmies gandrīz katrā manā pagājušā gada sesijā (karpu makšķerēšana, kas ilgst vairāk par diennakti)! Prasīju viedokli un dažkārt motivācijas grūdienus ilgajās stundās pie dabas! Varbūt kāds ievēroja, ka mana pirmā karpu sezona bija kaut kas no “neiespējamās misijas”, jo trofeju cienīgas karpas mani apciemoja praktiski visur, kur devos! Pa visu sezonu tikai viens shods (norāvusies zivs) – tik labi “Sensejs” man iemacīja siet mezglus un pavadiņas. Pēc tādas sezonas, kurā tika noķerta nepilnus 16 kg smaga Daugavas savvaļniece, Raivis jeb “Sensejs” man teica – “Nu tad nākamgad ejam uz REKORDU!” un es VIŅAM pilnībā piekritu! Apsolīju, ka neapstāšos, līdz mans vārds būs tajā ailītē pie “Smagākā karpa Latvijā”! Kopā sākām kalt jau dažādas idejas gan par karpu makšķerēšanu, gan šīs makšķerēšanas veida popularizēšanu!
Mārtiņš Zeltiņš ar fantastisko lomu!
Bet dzīve tā nedomāja… Dzīve parādīja, ka Tu nekad nedrīksti domāt, ka rītdiena ir pašsaprotama! Tu vari cerēt uz rītdienu, Tu vari būt pateicīgs par rītdienu, bet Tu nevari rēķināties ar rītdienu! Tieši ar šādu domu gājienu es šobrīd dzīvoju. Pagājušā gada Ziemassvētkos visus šokēja sēru ziņa, ka Raivis ir devies “labākos medību laukos”! Man tas arī bija smags trieciens, kas līdz pat šim brīdim spēcīgi ietekmē manu domāšanu un pateicību par katru dienu! Tieši vienā no pēdējām mūsu sarunām es biju apsolījis, ka iešu pakaļ Latvijas karpu rekordam!
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Pienāca šī sezona, kurā bija ļoti liels mērķis! Dažiem cilvēkiem atļāvos to skaļi pateikt, bet pretī sajutu tādu nedaudz “smīkņāšanu”, ko es ļoti labi saprotu, jo es tak makšķerēju karpas tikai otro sezonu! “Tam puisim vajadzētu nolaisties uz zemes”, noteikti tā par mani padomāja! Sezona līdz pat jūlija pēdējiem datumiem tiešām izvērtās ļoti smags pārbaudījums. Daugavā kopumā pavadītās desmit diennaktīs noķēru tikai vienu skaistu trofeju, par ko, protams, arī esmu ļoti pateicīgs, jo tā bija patiešām skaista savvaļniece! Vājo rezultātu dēļ biju spiests šogad mainīt taktiku un sāku paralēļi arī makšķerēt savvaļas ezeros. Tas man bija pilnīgi kas jauns, jo ļoti būtiski atšķiras barošana un vēl dažas nianses, kurās palīdzīgu roku un ieskatu zināšanās sniedza Gatis Raņķis no “Massive Baits Latvia”. Līdz šai nedēļai biju aizvadījis jau vairākas sesijas savvaļas ezeros ar salīdzinoši pret upi, labiem rezultātiem, tāpēc nolēmu, ka sezonu turpināšu vairāk pa ezeriem! Atšķirībā no pagājušā gada – šogad sāka pievilt dažādas tehniskas lietas, kuras nekad iepriekš nepievīla. Vairāki sāpīgi shodi, norauti āķi, atsējies burkāna mezgls un kā “Ķirsis uz kūkas” – aizgāja milzīgs kukainis tieši pie laivas, tiešām milzīgs, pat baidos par svaru komentēt, bet tas bija sāpīgākais karpu makšķerēšanas moments līdz šim! Iekšēji jutu, ka ir nepieciešama palīdzība vai kāds mazs grūdiens, lai turpinātu dzīties pakaļ mērķim!
Bija ieplānota sesija savvaļas ezerā 26. – 28. jūlijā un tieši pirms plānotā brauciena nolēmu aizbraukt uz Raivja atdusas vietu sasveicināties ar savu “Senseju”. Domās teicu Viņam, ka man nepieciešama Viņa palīdzība, ka visādi “sūdi” notiek šosezon. Paskaidroju Viņam, cik būtiski bija viņa palīdzība un padomi pagājušā sezonā, un cik ļoti man tie pietrūkst šogad! Lūdzu, lai nāk man palīgā uz Mūsu mērķi un sniedz man vēl kādus padomus un nianses. No atdusas vietas atvadījos – apsolot, ka noķeršu to Rekordu!
Otrdienas vakarpusē, ar kavēšanos, ierados pie savvaļas ezera “X”. Šogad pirmo reizi tieši pie šī ezera! Biju te bijis gadu atpkaļ uz trīs diennaktīm, bet toreiz tā arī nesapratu, kas jādara savvaļas ezerā un paliku uz barankas (0 noķertas zivis)! Biju kopā ar draugu, kurš nekad vēl līdz šim nebija mēģinājis ķert karpas, tāpēc vakars man solījās būt diezgan darbīgs. Ieradāmies jau vakarpusē, izkrāmējām mantas un aiznesām līdz mūsu noskatītajai vietai. Tiklīdz viss bija sanests sāka pamatīgi līt lietus! Labs sitiens pa morāli jau uzreiz ierodoties! Lija spēcīgi un bez apstājas, un vakars ar tumsu arī sāka strauji tuvoties. Tā kā lietus mēteļi mums ar draugu nebija un laiks spieda mums rīkoties, noģērbāmies līdz apakšbiksēm un turpinājām visas nepieciešamās darbības – primāri, ātri uzcelt telti, ielikt tur mantas, tad uzpumpēt laivu, pielikt eholoti, izpētīt potenciālās vietas u.t.t. Aizgāju vēl līdz mašīnai, paņemt pēdējos sīkumus barošanai!
Tad notika morāles trieciens nummur divi – mašīnas durvīs iesprūda atslēga 45 grādu leņķī un attaisījās visi logi, kurus nevarēja vairāk aiztaisīt, neizņemot atslēgu! Lieki piebilst, ka lietus turpinājās un netaisijās mazināties! Tā pagāja stunda, cīnoties ar durvīm un dažādiem versijām par to, kā rīkoties, kā arī ar ūdeni, kurš lija salonā. Jāpiemin, ka bija iepriekš pieņemts lēmums kaņepi (tiek izmantota karpu barošanā) vārīt uz vietas un domas nemainījām pat lietū! Tā nu abi ar draugu, stāvot apakšbiksēs vienam pie katla, otram pie neaizverama auto jau plkst. 22:30 morāle bija diezgan sadragāta! No manas mutes pat izskanēja skaļs izmisuma kliedziens: “Es rīt lieku tirgoties karpu inventāru, man šis viss jau ……”
Tas saistīts ar to, ka šogad man visu laiku maķšerējot uznāk lietus un tas aizvien vairāk un vairāk spēj izvest no pacietības. Pāris minūtes pirms 23:00 sāka parādīties cerība, jo draugam izdevās izvilkt atslēgu no auto durvīm un aiztaisīt logus. Izmisuma sajūtām pateicām ardievas un bija atkal apņemšanās, ka vēl sevi jaziedo, lai vēlāk šo “pasākumu” sāktu arī baudīt! Ap pusnakti pabeidzu visus priekšdarbus, kuri saistīti ar iebarošanu. Iebaroju no laivas galvas lukturīša apgaismojumā. Savedām visas sistēmas pa noskatītajām vietām un beidzot bijām krastā, paskatījāmies pulkstenī – tieši 1:00 naktī!
Draugam mēģināju paskaidrot, ka ne vienmēr karpu copes sākums ir šāds, bet būsim izgājuši caur sliktāko uzsākot šo sesiju! Tā nu vairākas stundas darbojoties apakšbiksēs, beidzot saģērbāmies siltāk un līdām teltī. Lietus mitējās ap 2:00 naktī un turpmākās laika prognozes bija jau cerīgākas. Lieki piebilst, ka šim vakaram mūsu baterijas bija iztērētas un lēnām devāmies arī pie miera. Visā sesijā darbojās princips – viens pārmetiens diennaktī, vai arī pēc zivs. Ar barošanu līdzīgi, jo sesijas laikā uzbarots divas reizes ar vienādu laika intervālu!
Sistēmas vienmēr tika ievestas ar laivu, lai precīzi noliktu, kur vēlas! Tā nu līdz otrajam vakaram biju dabūjis jau divas zivtiņas – 5,6 kg un 6,1 kg karpas! Draugam pagaidām vēl nekā, bet vēl cerības uz nākamo nakti! Pievakarē man labs skrējiens, piecērtu ir, kas labāks – nācās nedaudz forsēt, jo skrēja iekšā zālēs – un atkal, kas neizksaidrojams – pavadiņa pārplīst pa vidu – tā arī iemeslu šai situācijai neizpratu! Tas lika man parskatīt visu kārtīgi vēlreiz un kāda dziļāka intuīcija teica, lai šo makšķeri sagatavoju kam nopietnam, jo es pēkšņi izlēmu uzlikt jaunu šoklīderi, uzsiet jaunu burkāna mezglu, sagatavoju pilnīgi jaunu pavadiņu un āķi. Vēljoprojām domāju, vai tā bija intuīcija, vai man Kāds izlēma palīdzēt.
Akurāti iepeldēju ar laivu un ielaidu atkal abas sistēmas, kur vēlos un teicu, ka šīs nekustināšu līdz pat nākamam rītam. 3:30 signalizatoru pults lika ar lēcienu mesties āra no telts un apturēt to skrējienu, ko bija uzsākusi tā Liktenīgā! Cīņa bija tiešām iespaidīga un brīžiem ļoti, ļoti smaga, jo bija jāmēģina nedot viņai sākumā ieskriet tālās zālēs, kur spītīgi vēlējās doties. Zivs nepārtaukti gozējās pie pašas zāļu līnijas, bet es ar īkšķi, uzliktu uz spoles kasetes, centos turēt viņu brīvajā zonā. Šāda cīņa par tiem pāris noteicošajiem metriem arī turpinājās kādu laiku – visu laiku riskējot ar pārāk lielu zivs turēšanu. Pēc pāris minūtēm man izdevās viņu vairāk izkustināt sev vēlamā virzienā. Varēja just, ka pretinieks ūdenstilpni pārzināja labi, jo pēc šiem manevriem uzreiz devās uz dziļako vietu un asāko kanti, kur atkal man radās problēmas, jo nekādi zivi nespēju pacelt uz augšu.
VIDEO. Mirklis, kad tiek atlaista rekordlielā 21,6 kg smagā karpa! Catch and Release!
Šis cienījamais pretinieks spiedās tikai uz grunti un nekas vairāk to neinteresēja! Dabūnot viņu tuvāk krastam, nekas vēl nebeidzās, jo pamatīgu skrējienu uztaisīja uz virzienu, kur samestas vēl divas makšķeres. Ar šī skrējiena palīdzību karpa uztaisīja pamatīgu skaņu ballīti mūsu signalizatoru pultīm, jo aizķēra divas auklas un, nu jau, šī pretinieka dabūšana krastā bija vēl vairāk apgrūtināta! Pagāja krietns laicinš līdz dabūju karpu līdz pašam krastam, taču zivi vēl neredzēju, jo vēl joprojām tā spiedās uz grunti. Un tad tas liktenīgais moments, kad uz brīdi viņa ļavās, ka viņu paceļ ūdens virspusē! Bija liels šoks par redzēto, bet, par laimi, spējām koncentrēties uz nākamām darbībām un draugs noreaģēja vienkārši izcili. Iespējams, vienīgais brīdis, kad būtu bijusi iespēja viņu iesmelt un viņš to izdarīja nevainojami!
Vēl bija jāatpiņķerē savāktās auklas un tad jau šis MONSTRS tika aiznests un ielikts karpu gultā. Tas moments vienkārši nav izsakāms vārdos! Aizgāju pakaļ karpu maisam un svariem, jo man bija jāzina uzreiz – nespēju būt pacietīgs šajā brīdī! Nosverot karpu slapjā parastajā maisā, svari rādīja 22.20. Šis bija brīdis, kad apzinājos, ka šis ir rekords uz ko esmu gājis! Zināju, ka slapš karpu maiss nesver vairāk par 0,8 kg, tāpēc apzinājos, ka esmu izvilcis karpu virs 21 kg. Kā vēlāk precizējām 21,6 kg! Tā sajūta, kad redzi viņu, redzi to, kam dzinies pakaļ – nemāku vēl joprojām izteikt vārdos tās sajūtas! Piepildījums, nogurums, tukšums, miers, haoss – tur ir viss kopā. Tukšums domāts, jo izdarīts ir tas, kam tik ļoti dzinies pakaļ – un mērķis ir sasniegts! Tu saproti, ka būs jāmēģina izvirzīt jauni mērķi – bet gan tos vēl izdomāšu!
Sapratu, ka darīšu visu, lai izdotos šo zivtiņu reģistrēt kā rekordu un nevis sava ego pabarošanai, bet šajā gadījumā te emocionāli apakšā ir daudz vairāk. Ir tiešām sajūta, ka esmu to paveicis kopā ar Draugu tur augšā un es savu solījumu Viņam esmu turējis. Izcils padomdevējs un draugs – un pie jebkādiem maniem panākumiem es vienmēr uzsvēršu, ka esmu Tavs skolnieks!
Lai gan tie Latvijas likumi par zivs reģistrēšanu rekordam sākumā lika vēl apdomāties, vai es to darīšu, tad vēlāk izdomāju, ka noteikti iešu līdz galam. Sākotnējā informācija bija, ka jāizrauj karpai 10 zvīņas tālākai izpētei un tas mani sāka atturēt, bet pateicoties komunikācijai un nākšanai pretī – vienojāmies par divu zvīņu izraušanu!
Liels paldies Jānīm Placēnam par ātru reaģēšanu un visu šo tālāko jautājuma risināšanas procedūru, lai tiktu reģistrēts jauns karpas rekords! Paldies Latvijas Makšķerēšanas Sporta Federācija un BIOR pētniecības centram, ka nācāt pretī un 10 zvīņu vietā bija nepieciešamas tikai divas. Ļoti ceru, ka šo lietu būšu iekustinājis un cilvēki sāks vēl vairāk censties ķert rekordus un tad tos palaižot atpakaļ, lai vienmēr varam celt latiņu!
Līdzšinējais Latvijas rekords noķerts 1994. gadā, kad Lubānā izdevās no ūdens izvilkt 19,70 kilogramu smagu karpu.
Ideālais iesācēja komplekts līdz 100 EUR. Kāti, spoles, pludiņi, āķi. Video bloga #2 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
