Aktivitātes novērojamas arī pie plaužiem, asariem un raudām. Tie cenšas pēc iespējas vairāk nobaroties pirms svarīgā brīža – nārsta, tāpēc šāda veida zivju makšķerēšana būs visproduktīvākā un ražīgākā.
Makšķerniekiem martā ir unikāla iespēja copēt gan uz pēdējā ledus, gan jau atklātā ūdenī. Pavasara saule dara savu, jo ledus kļūst plānāks, ūdenskrātuvēs nonāk arvien vairāk palu ūdeņu, piesātinot to ar skābekli. Zivis no gausā stāvokļa sāk aktivizēties. Copes pastiprinās, līdz ar to palielinās iespēja noķert patiesi trofejas cienīgus eksemplārus.
Kur meklēt zivis martā
Makšķerēšanu martā var iedalīt divos galvenajos veidos – makšķerēšana no atklāta ūdens un zemledus makšķerēšana. Zivis beidzot atstāj savas ziemošanas bedres un sāk migrēt pa ūdenskrātuvi, meklējot vietu gaidāmajam nārstam.
Upēs makšķerēšana būs veiksmīga šādās vietās:
– tuvu ūdens krācītēm;
– vietās, kur ietek mazās upītes un strautiņi, jo mazās ūdenstilpes upē ienes barību;
– ūdenskrātuves virsējos slāņos, kur baltās zivis periodiski paceļas barības meklējumos;
– seklumos, jo tur ūdens ir dažus grādus siltāks.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Ezeros un ūdenskrātuvēs ar stāvošu ūdeni zivis labāk meklēt:
– tuvu vietām ar jaunajiem augu dzinumiem;
– līdzās pērnā gada niedrēm;
– vietās, kur ledus sāk kust vispirms, tas norāda, ka tieši šajās vietās ūdens būs siltāks. Tieši šeit lielie īpatņi var peldēt no dziļuma, meklējot barību;
– vietās, kur ūdens ātrāk sasilst, tas nozīmē, ka zivju koncentrācija būs lielāka.
Makšķerēšana būs produktīva siltās un saulainās dienās, kad zivis var copēt gaišajā diennakts laikā. Tāpat laba cope būs mākoņainās dienās, bet bez vēja. Ja laukā pūš spēcīgs austrumu vai ziemeļu vējš, turklāt ar lietu, tad labāk paliec mājās, jo šādā laikā zivis būs pavisam kūtras. Tas pats attiecas uz dienām ar spiediena maiņu, kā arī krasām laika apstākļu vai vēja izmaiņām.
Makšķerēšana martā
Lai gan internetā bieži var atrast dažādus rakstus un aprakstus par to, cik labi marta sākumā tiek makšķerētas tādas zivis kā, piemēram, karpas, ālanti, karūsas u. c. marta sākumam “retās” zivis, daudzi makšķernieki, pamatojoties uz savu pieredzi, apstiprinās, ka martā viņiem gandrīz nekad šīs zivis nav bijušas lomos. Ja ir bijušas dienas, kad lomā ir bijušas dažas karūsas, tad tā drīzāk ir anomālija, nevis likumsakarība. Un te rodas pamatots jautājums: kādas zivis vislabāk ķert martā?
Pirmkārt, tie ir plēsēji, proti līdakas un asari, kuri pēc garās ziemas izjūt īstu izsalkumu. Viņi sāk aktīvi peldēt pa visu rezervuāru, meklējot mazas zivis. Aktivizējas arī brekši, iespēja tos noķert uz pēdējā ledus krasi palielinās. Notiek aktīva pliču, brekšu un raudu migrācija, līdz mēneša beigām zandarts pamazām “nāk pie prāta” un atsāk jautrāk ķert ēsmu. Vēdzeles ir beigušas nārstot, tās martā alkatīgi ķer jebkuru ēsmu, tajā skaitā beigtas zivtiņas vai to gabaliņus.
Otrkārt, martā zivis aktivizējas lielajās upēs, kur ūdens ātrāk sajaucas ar skābekli, tas nonāk zem ledus kopā ar palu un strautiņu ūdeņiem. Tas notiek ievērojami ātrāk nekā ūdenskrātuvēs ar stāvošu ūdeni. Zivis atstāj bedres un steidzas tuvāk krastam, kur sāk parādīties pirmie pavasara vēstneši. Tieši tur vispirms vajadzētu meklēt zivis. Turklāt drošības apsvērumu dēļ nevajadzētu līst pārāk tālu uz ledus, kas pavasara sākumā it kā ir biezs, bet vairs nav izturīgs un noturīgs, tas jebkurā brīdī var ielūzt.
Ezeros un dīķos zivis pamostas nedaudz lēnāk. Taču arī šeit savu darbu pamazām dara ūdens atkušanas straumes. Ūdens ir piesātināts ar skābekli, bet zivis pa ziemu izsalkušas un steidzas meklēt barību. Un kur tās var atrast sev barību? Protams, tajās vietās, kur barība visbiežāk nonāk ūdenī, – strautu ietekā, krasta tuvumā, starp pērnajiem augiem.
Inventārs
Uz pēdējā ledus turpinās mormišku un bļitku tirināšana, citiem labpatīkas darboties ar pludiņa makšķeri. Plēsīgajām zivīm tiek piedāvātas bļitkas. Kad ūdenskrātuve ir brīva no ledus, pienāk laiks pludiņa makšķerēm un ēsmas pludināšanai. Darbība notiek no krasta. Atgādinu, ka nedrīkst makšķerēt no laivas no 1. marta līdz 30. aprīlim.
Pirmsnārsta zivju aktivitātes
Dažām zivju sugām, gaidot tuvojošos nārstu, sākas aktivitātes. Īpaši tas attiecas uz tām zivīm, kuras nārstu sāk jau marta otrajā pusē. Aktivitātes novērojamas arī pie plaužiem, asariem un raudām. Tie cenšas pēc iespējas vairāk nobaroties pirms svarīgā brīža – nārsta, tāpēc šāda veida zivju makšķerēšana būs visproduktīvākā un ražīgākā. Atgādinu, ka nedrīkst makšķerēt līdakas – no 1. marta līdz 30. aprīlim, vēl noteikti jāļauj pabeigt nārstot arī alatām, tām saudzējamais laiks no 1. februāra līdz 30. aprīlim.
Martā nārsts sākas arī ālantiem. Taču interesants šķiet fakts, ka ālanti pilnībā atsakoties no jebkādas barības.
Asaru makšķerēšana martā
Aprīļa pirmajā pusē strīpainajam laupītājam dažās vietās var sākties nārsts, kas nozīmē, ka pirms nārsta zivs aktivitātes iekrīt jau martā. Visu mēnesi asaru cope būs stabila un aktīva. Tos ķer uz pēdējā ledus ar mormiškām, ar un bez motiļiem vai kādiem citiem tārpiem, nelieliem balansieriem un, protams, bļitkām.
Asaris jāmeklē turpat, kur baltās zivis. Vislabprātāk uzturas starp raudu bariem, barojoties ar mazākajiem raudu eksemplāriem. Asaris sastopams starp piekrastes augu paliekām, kā arī tur, kur jau veidojas jaunie augu dzinumi, u. c. vietās. Straumē asari ilgi neuzturas, tie labprātāk dodas uz atstraumēm, bet stāvošā ūdenī tie priekšroku dod ūdenskrātuvē ieplūstošiem strautiem, vietām ar dabisku vai arī mākslīgu slēptuvi.
Zandartu cope martā
Arī šis plēsoņa, iestājoties pavasarim, aktivizējas ar pirmajām siltajām dienām. Tas sāk baroties uz pēdējā ledus, un tad plēsoņas noķeršana vienmērīgi pāriet uz tā spiningošanu atklātā ūdenī no krasta vai laivas, bet tas jau jūnijā. Atgādinu, ka zandartiem saudzējamais laiks ir no 16. aprīļa līdz 31. maijam.
Martā tos ķer uz balansieriem vai Rattlin tipa vobleriem. Zandarti jāmeklē dziļumā, vietās ar nelīdzenu gultni, vietās, kur veidojas atstraume. Labā, saulainā laikā tie var nākt tuvāk krastam, lai tur iedzītu mazu zivju barus.
Vēdzeļu cope martā
Labākais laiks vēdzeļu ķeršanai ir tad, kad ledus sāk atkāpties no upēm un ūdens pamazām kļūst dzidrs. Starp ledu un krastu veidojas plaisa, kur būtu jāiemet gruntene ar dzīvo ēsmu vai tās gabaliņu. Galvenais nosacījums vēdzeļu ķeršanai ir tas, ka ēsmai jāatrodas apakšā. Kad ledus ir pilnībā izkusis, vēdzeles meklē barību netālu no krasta.
Vispirms vēdzeles būtu jāmeklē pie maziem strautiņiem, kuru platums ir apmēram 10 metri, tieši tur būtu vislielākā šīs nakts plēsoņas koncentrācija. Vienīgais inventārs, kas noderīgs, lai medītu vēdzeles, ir gruntene, uz kuras ir uzsprausta ēsmas zivtiņa vai tās gabaliņš. Zivtiņu vietā var izmantot arī lielu naktstārpu ķekaru.
Raudu cope martā
Martā ieilgusī ziema beidzas. Un arvien vairāk makšķernieku steidzas pēc raudām, kas kopā ar brekšiem ir vienas no pirmajām, kuras aktīvi darbojas ūdenstilpēs. Šīs zivs copes ir diezgan neparastas, tāpēc to ir grūti sajaukt ar citu zemūdens iemītnieku copītēm. Turklāt rauda ir ļoti sīksta, tāpēc noteikti pretosies, kas visam šim procesam dos tikai papildu azartu. Šeit slēpjas arī to galvenais mīnuss, jo raudas pārvietojas baros un viena norāvusies zivs noteikti baru aizbaidīs. Starp citu, zivis iemaldās patiesi milzīgos baros, un, ja izdodas šo baru atrast, tad loms ir garantēts.
Marta makšķerēšanai mēneša sākumā ir raksturīga zivju ārkārtēja bailība un mainīgs garastāvoklis. Tātad jūs varat viegli noķert pamatīgu lomu, bet citreiz tajā pašā vietā var noķert tikai dažas zivis. Taču kopš marta vidus situācija mainās, ūdens ir vairāk iesilis, ūdenskrātuvēs ir vairāk skābekļa, bet zivis jau pāriet uz otro pavasara aktivitātes posmu.
Arvien biežāk raudas var atrast seklā ūdenī, kur tās tusējas, izkļuvušas no bedrēm un sajutušas pavasara spirgtumu. Makšķerniekam jābūt īpaši uzmanīgam, ķerot pavasara raudas, kad tiek makšķerēts no ledus, jo tas ir kļuvis īpaši nedrošs.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
