Māris Poikāns
Maijā Burtniekā notiekošajās Ķer Neķer kausa sacensībās mēs esam atteikušies no visām balvām, izņemot kausu, un savākto nelielo, bet pieklājīgo naudas summu izlietosim copes inventāra iegādei bērnunamam.
Esam atraduši bērnunamu, kas atrodas tuvu ūdeņiem, un apzinājuši, cik daudz bērniem būs nepieciešamas makšķeres. Plāns skaidrs, bet tomēr uztraukums kā pirms eksāmena. Nekas tāds nav darīts iepriekš, nezinām, cik lieli rezgaļi mūs sagaida, par ūdenstilpi ir ļoti skopa informācija. Brauksim uz Liezēres pagastu Ozolu bērnunamu, mūs sagaidīs fiziskās sagatavotības skolotājs Mārtiņš un pieci jaunieši, daļa no tiem makšķerkātu nekad rokā nav turējuši. Piektdienas pēcpusdienā esam veikalā, un ar garu sarakstu tiek salikts grozā viss nepieciešamais. Sākam ar piecām bolonēzes makšķerēm, uz vietas pieejamas tikai augstā gala makšķeres. Puiši būs dikti priecīgi, pat nevienam no mums tādu pludiņmakšķeru nav. Kāti tiešām ļoti skanīgi un viegli, ar nepacietību gaidām, kad varēs tos uzdāvināt. Protams, arī spoles piemeklējam visiem, auklas ar pavadiņām, pludiņi un stoperi, āķi un svini, barība un kāds gards kumoss zivij. Groziņš tikai papildinās un papildinās. Tā kā zināms, ka brauksim otro reizi pirms Jāņiem, tad šoreiz salasām tikai pašu nepieciešamo. Cipars gan beigās pārsniedz mūsu iegūto balvu fondu, šeit liels paldies veikala Salmo vadībai par dāsno atlaidi, ar kuru iekļaujamies budžetā un vēl nedaudz paliek pāri. Astoņos no rīta kopā ar Elviju startējam no Ogres, neliela ekskursija un neizbraukti zemes ceļi gar pašu Gaiziņkalnu. Pusotru stundu vēlāk ierodamies Ozolos un uzmeklējam bērnunamu. Mūs sagaida nedaudz uztraukts bērnu bars un Mārtiņš, ātri atrodam kopīgu valodu, skolotājs izrādās ļoti izpalīdzīgs un bērni paklausīgi, pirmās mūsu bažas izgaist. Dodamies uz tuvējo ezeru. Te nu mūs sagaida pārsteigums – lai arī ir tikai puskilometru attālumā, šī vieta ir dīvaina un mums kā teorētiskajiem skolotājiem nesaprotama, ūdens liekas auksts un tukšs. Kā izrādās vēlāk, šis ir purvains ezers ar peldošām salām, kas vēja ietekmē pārvietojas pa visu ezeru. Tā nu mēs ātri nolemjam mainīt lokāciju, nedaudz tālāk pāri ceļam ir otrs ezers, tur izskatās jau krietni cerīgāk. Zivtiņas met mazus riņķus un dauzās gar zālēm. Dziļūkstes ezers mūs sagaida ar citu izaicinājumu – krasti ir aizauguši, koki līdz pašam ūdenim, niedres līdz pašam krastam. Kamēr Elvijs sāk izrādīt jaunos darbarīkus un piemeklēt pareizos mezglus, es apskrienu pusezeram apkārt cerībā atrast kādu vietu, kur varētu ērti un viegli visi piekļūt pie ūdens un kopīgi iemērkt makšķeres ūdenī. Nesekmīgi, tālāk jau skriet vairs nav kur, jāatvēl laiks arī šo to jaunu iemācīt. Nu, neko darīt, atrodam šauru peldvietas taciņu, kur sasienam visiem makšķerkātus, un, mainoties viens pēc otra, jaunieši sāk iemēģināt jaunos kātus. Paralēli iejaucam spaini ar barību, ar kuru samērā tuvu krastam arī iebarojam. Nav ilgi jāgaida, un pirmā raudiņa ir galā, otrs metiens, un otrs čalis noķer zivi. Tad pa vidu gadās dikti spēcīgas zāles, un sienam jaunu āķi, kā reiz noder mezglu atkārtošanai. Pienāk kārta arī vismazākajiem, un arī šie, pirmo reizi makšķerējot, nepaliek bez zivīm. Tas prieks un sajūsma ir neaprakstāma, laikam jau tādu momentu dēļ vien bija vērts to visu darīt. Ir pienācis pusdienlaiks, un ar Elviju esam noskrējušies – divatā bija ko iespringt mezglus siet un barības jaukt, mācīt uz āķa tārpu likt un iemetienu piekoriģēt, bet mums tas lieliski izdevās. Jauniešiem arī ir iegūts jauns priekštats par copi, cerams, arī jauns azarts un cīņasspars. Dodamies atpakaļ, visas makšķeres un piederumi tiek atstāti uz palikšanu, bērnu acīs jūt vēlmi tikt pie ūdeņiem biežāk nekā iepriekš. Tomēr, mājās braucot, mums ir neliela nepadarīta darba sajūta, nolemjam nākamajā ciemošanās reizē atvest pārējās nepieciešamās lietas un ierīkot copes vietu, iztīrīt krastu, lai peldsezonā arī tiek pamakšķerēt. Palīgu skaits arī solās būt lielāks, paņems visu līdzi, lai uzmeistarotu nelielu laipiņu. Neilgi pirms Jāņiem ir nolikta otrā viesošanās reize. Plāni grandiozi, tikai ar atlikušo finansējumu to vairs paveikt nevarēs. Vārds pa vārdam, un, pateicoties makšķernieku entuziastu lielajām sirdīm, Whatsap grupā Āķis Lūpā tiek saziedoti vairāki simti eiro inventāram un laipas ierīkošanai. Dodamies ceļā ar trīs automašīnām, līdzi makšķerē- šanas piederumi un viss laipas izbūvei. Mūs atkal laipni sagaida Mārtiņš ar puišiem, viņi sagādā-juši gardu pīrāgu kalnu un maizītes. Ko nu par pusdienām, pirms darbs padarīts. Jau no rīta valda 30 grādu tveice. Sadalām darbus, Elvijs uzņemas mezglu sējēja un makšķerēšanas padomdevēja pienākumus. Sporta skolotājam Mārtiņam nākamajā dienā dzimšanas diena, un viņam arī tiek uzdāvināta makšķere, domājams, ka tas iedos vēl lielāku papildu motivāciju iesaistīt bērnus. Jānis, Valters un es velkam brienamos zābakus un dodamies brikšņos, nokļūšana līdz ūdenim vien prasa zināmu piepūli. Krasti visapkārt ezeram aizauguši ar kokiem, un ūdens sākas tur, kur koki beidzas. Pie krasta ūdens samērā strauji aiziet dziļumā un brišana pāri zemūdens koku zariem sagādā nopietnu izaicinājumu, par laimi, kritiens ūdenī tiks piedzīvots tikai vienu reizi, tiesa, ar visu akumulatora skrūvju pistoli. Laipas būvē visi principā iesācēji, mūsu plāns iedzīt vecus sētas stabus kā pamatu un ap to veidot laipas karkasu. Ar trepju un kuvalda palīdzību lēni un negribīgi metāla stabi ieņem sev vajadzīgo vietu. Pēc tam jau darbi raitāk iet uz priekšu. Tiesa, saulīte arī apkuri ieslēgusi un dunduru armijas palīdzība mūs cieši vaktē. Pamatne ar nelieliem soliņiem gatava, izveidojam no nogāztiem alkšņiem arī laipu uz copes vietu. Paši neticējām, ka bez iemaņām mums tik ātri sanāks. Mēs gandarīti, un lieli pateicības vārdi par padarīto arī no Mārtiņa un bērnunama vadītājas. Ar nepacietību gaidām bildes ar pirmajiem lomiem no jaunās copes vietas. Mums jau plānā nākamie darbi, inventārs ir iegūts, atradīsim kādu, kam tas var noderēt. Mums tā iepatikās būvēt laipu, ka meklēsim iespēju vēl kādam izlīdzēt ar to. Vislielākais paldies par jauniešu skološanu un uzņēmību Elvijam, Jānim ar Valteru par lielisko komandas darbu laipas tapšanā, Mārtiņam un bērnunama vadībai par atsaucību un ieguldījumu jauniešos, visiem Ķer Neķer kausa dalībniekiem par balvu fondu, protams, milzīgs paldies Āķis Lūpā par saziedoto naudu, paldies veikalam Salmo par lielajām atlaidēm inventāra iegādei. Paldies arī visiem pārējiem, kas palīdzēja. Noteikti iesaku draugu pulkā saorganizēties uz copi vai nelielām sacensībām, savākt nelielu naudas fondu un izdarīt par to kaut nelielu, bet labu darbu. Tas saliedē vairāk par visu. Skaties dabā!
