Vasaras mēnešos ūdenskrātuves ir aizaugušas ar dažādām ūdenszālēm. Lai veiksmīgi makšķerētu karpas, ir jāpielāgojas situācijai un jāzina, ko izmantot un kā.
Ūdenszāles! Karpas tās dievina, taču tās makšķerniekam var sagādāt daudz problēmu. Lai no tām gūtu labumu un sasniegtu rezultātus, karpu makšķerniekam tām jāpielāgojas un jābūt pārliecinātam par savu rīcību.
Pa visu šo laiku, kamēr makšķerēju karpas, neesmu redzējis neko grūtāku par blīvu ūdenszāļu sienu. Es zinu, ka ir veidi, kā pasniegt labu ēsmas prezentāciju pat šādos apstākļos, bet man vairāk rūp karpas izvadīšana pēc copes. Vai karpu copes entuziastam ir iespēja droši izvadīt zivis?
Ūdenszāļu audzes ļoti traucē neskaitāmām nosprukušām zivīm vai nu tāpēc, ka ir nepareizi izveidota montāža un attiecīgi pašpieciršanas spējas, vai arī tāpēc, ka zivis sapinās pēc ēsmas paņemšanas.
Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka ir bezjēdzīgi mēģināt panākt copi, ja pēc tam nevar izvadīt karpu. Kāpēc domāt par iebarošanas taktiku, tērēt savu laiku un apdraudēt zivju drošību, domājot tikai par copi, ja nav nekādu iespēju izvadīt zivi līdz uztveramajam tīkliņam?
Ūdenszāļu tēma ir ārkārtīgi plaša, taču ir viens noteikums, kas attiecas uz jebkuru ūdenstilpi, – ja pamani, ka tevis apmakšķerētajā vietā ir ūdenszāles, tad to noteikti ir vairāk, nekā domā. Tīrs atsvara kritums līdz gruntij var maldināt par rezervuāra grunts raksturu.
Bieži vien ir grūti pamanīt vieglu zāli, kas aizpilda lielu rezervuāra laukumu. Ar marķieri rūpīgi jāpārbauda grunts, uzmanīgi staru pēc stara, lai daļēji izprastu ūdenszāļu mērogu un raksturu.
Sīpolu dzimtas ūdenszāles
Makšķernieku terminoloģijā dažādiem ūdenszāļu veidiem ir vairāki nosaukumi, bet no bioloģijas viedokļa augiem precīzu nosaukumu nav. Es dzirdu daudzus cilvēkus runājam par sīpolu dzimtas ūdenszālēm, kaut patiesībā tie ir sauszemes augi. Kāpēc tā? Es uzskatu, ka tas ir saistīts ar ūdens augu (nedaudz aso) smaržu un izskatu. Jebkurā gadījumā, ja zini, ar kāda veida ūdenszālēm tev ir darīšana, izredzes uz pozitīvu rezultātu strauji palielinās, jo var tām pielāgot savu taktiku.
Mēģini aizķert ūdenszāles ar sistēmu, tās arī bieži pieķeras marķiera pludiņa montāžai. Pirmkārt, pievērs uzmanību krāsai. Vai zāles ir gaiši zaļas vai tumši zaļas? Vai lapas ir mazas vai lielas? Es dzirdu daudzus makšķerniekus, kas bļauj: “Tur ir biezoknis!”, taču ir milzīgs daudzums dažādu zāļu veidu, no kuriem atkarīga veiksme un makšķerēšanas iespējas.
Var būt tā, ka vienā aizaugušā vietā vienlaikus būs vairāku veidu ūdenszāles ar dažādām proporcijām. Paskaties pa logu un redzēsi kokus, krūmus, zāli un varbūt ziedus. Tas pats notiek makšķerēšanas punktā. Visbiežāk dominē viena suga, taču tas nenozīmē, ka tur nav citu veidu ūdens augu.
Tāpat neaizmirsti, ka pat blīvākajos zāļu biezokņos ir nelieli māla vai grants laukumi, tīri grunts punkti, kur var kvalitatīvi pasniegt ēsmu.
Tās kustas!
Ūdenszāles atrodas pastāvīgā kustībā 24 stundas diennaktī. Dienas laikā tās tiecas uz ūdens virsmu, lai iegūtu maksimālu saules gaismas daudzumu. Zāles var radīt burbuļus, es bieži redzu šo parādību no rīta. Tas ir saistīts ar to, ka daži zāļu veidi atbrīvo skābekli. Gluži pretēji, naktī tās nolaižas. Spilgts piemērs ir pavedienveida zāles (šķiedru zāles), kuras stundas laikā var mainīt savu atrašanās vietu. Tāpēc man riebjas tajās makšķerēt. Tās traucē copes pašpieciršanos un aptinas ap āķi vai pavadu līdzīgi gļotai. Izvairies no tām!
Ceļš cauri ūdenszālēm
Vienmēr ir jāatceras, ka karpu iemīļotie maršruti ir starp lieliem zāles slāņiem. Pētot ūdenszāles no augšas, var šķist, ka tās ir viena necaurejama siena, taču, ienirstot zem ūdens, uzreiz var pamanīt acīmredzamas karpu kustības pazīmes.
Attīrītas teritorijas un dažādi tuneļi ir svarīga daļa ar lielajām ūdenszālēm klātajos ūdeņos, kuros mīt karpas. Tāpat neatņemama karpu dzīves sastāvdaļa būs niedru brikšņi, starp kuriem noteikti atrodama bedre, kurā zivs bieži pavada laiku, jūtoties droši. Atrodi tādus maršrutus vai vietas, kur zivis slēpjas, un tev nebūs grūtību tās noķert. Atklātā ūdenī galvenā nozīme būs karpu aktivitātes pazīmju vērošanai. Piekrastes zonā seko līdzi niedrēm (ja tādas ir) un tīriem pleķiem starp zālēm!
Montāžas
Daudzi makšķernieki, darbojoties blīvā zālē, paļaujas uz PVA maisu, kas ne vienmēr ir labākā izvēle, bet bieži vien sliktākā, jo maiss ir ļoti smags. Es gribētu būt viltīgāks un censties pasniegt savu ēsmu virs zāles slāņa. Šim nolūkam lieliski noderēs pop up montāža, PVA izpletnis – līdzsvarota pavada. Ir arī ārkārtīgi svarīgi saglabāt āķa dzeloni neskartu. Protams, peldošā boila šādā situācijā ir ārpus konkurences.
Chod rig
Pārbaudīta un ļoti efektīva pavada, taču nevajag krist galējībās un izmantot to visur. Chod rig ir paredzēts lietošanai uz sarežģītām grunts virsmām, tāpēc zāle ir ideāla vieta tās darbībai. Pirms montāžas uzstādīšanas ir nepieciešams vismaz aptuveni saprast zāles biezumu vietā, lai pareizi iestatītu pavadas augstumu.
Piemēram, ja punktā zāles slānis ir metrs, tad augšējo stopiņu nofiksē 1,5 metru augstumā, lai ļautu svinam iekļūt zāles slānī un mierīgi noliktu ēsmu uz tā virsmas.
Izpletnis
Makšķerējot vietā, kur ir zemas viskozitātes zāles (elodeja), PVA izpletnis palīdzēs kvalitatīvi novietot pavadu un ēsmu. Tas ir nedaudz atšķirīgs no ierastā PVA maisa. Tā ir “brīva” montāža ar garu pavadu, kura lēni grimst, pateicoties PVA maisam ar papildu PVA putu. PVA maisiņš karājas virs svina, pēc tam izkūst, un ēsma lēnām nogrimst. PVA maisiņa vietā var izmantot arī garu pavadu ar citu peldošu boilu (piemēram, stringeru). Pirms lietošanas ir nepieciešams tikai līdzsvarot un pārbaudīt pavadu un pēc tam droši iemest to makšķerēšanas vietā.
PVA putas
Lai kur es makšķerētu, man vienmēr līdzi ir paciņa ar PVA putām. To var ielikt PVA maisiņos, lai izveidotu izpletni, vai nosegt āķi, lai aizsargātu dzeloni, kā arī piešķirt papildu peldspēju pavadai.
Izplatītākie ūdenszāļu veidi
Zaļaļģes jeb ulothrix
Bieži pielīp pie makšķerauklas vai paliek uz mezgliem, dienas laikā mainot atrašanās vietu. Satur barības vielas, bet, ja aļģu ir daudz, tad tās var radīt lielas problēmas, tāpēc no tām jāizvairās. Ja aļģu ir maz, tad chod rig palīdzēs kvalitatīvi pasniegt ēsmu.
Elodeja
Viens no visizplatītākajiem ūdenszāļu veidiem. Tam ir gari, stipri sazaroti stublāji, kuru garums sasniedz pat divus metrus. Lapas ir mazas, 3–4 lapas uz tieva, gara kāta. Starp šādām ūdenszālēm var efektīvi makšķerēt, taču montāžai jābūt pēc iespējas vienkāršākai un vieglai. Neliels svins ar čodu un PVA putām uz āķa, visticamāk, tevi pārsteigs!
Dīķzāle (Potamogeton)
Vienu līdz divus metrus garas ūdenszāles. Bieži vien tās ir grūti atpazīt, jo ir ļoti mīkstas. Parasti tās aug tuvāk krastam. Atkarībā no dīķzāles slāņa blīvuma var izmantot standarta taktiku vai mēģināt atrast tīru vietu to tuvumā.
Ūdensroze
Tās var šķist kā cietoksnis, bet starp tām var efektīvi makšķerēt. Ir vērts pievilkt spoles bremzi, pacelt kātu spices uz augšu un nostiept auklas, cik vien iespējams. Nedrīkst pieļaut, ka karpas sapin auklas ap ūdensrožu pamatnēm, kas stiepjas no apakšas līdz pat ūdens virsmai.
Ceratophyllum platyacanthu
(angliski – hornwort, coontail), latvisko nosaukumu diemžēl neatradu
Sastāv no kātiņa un tūkstošiem lapiņu pēc eglītes principa. Visnepatīkamākais augs, līdzīgs elodejai, tāpēc izmanto izturīgu auklu un montāžas, bet drīzāk to apej!
Bez šaubām, ir daudz vieglāk noķert zivis tur, kur tās barojas un jūtas drošībā, nevis mēģināt tās ievilināt nepazīstamā vietā. Visiem ciešas auklas!
Artūrs Šteinburgs
