Vai ledus klātesamība šajā gadā jums palīdz tikt pie labiem lomiem no ledus? Man iet kā pa kalniem. Vairāk nekā nedēļu eksperimenta kārtā apbraukāju Kurzemes piekrastes upes, kuru grīvās salien iekšā jūras asaris. Iepriekšējos gados viss, kas bija nepieciešams, – drošs ledus un lomi bija labi, taču šajā gadā ledus ir vairāk nekā labs, bet kā ar asariem? Ar Ventas ūdeņiem esmu pazīstams jau ilgus gadus ne tikai vasarā, kad dodos tur ķert zandartu un asari, kurš tur periodiski parādās biezā slāni, bet arī ziemas cope šeit ir īpašā statusā. Tiklīdz sāk salt, makšķernieki teju no visas Latvijas ir gatavi doties tālākā ceļā, lai nokļūtu uz Ventas ledus. Simtiem cilvēku, un labākās dienās tikt pie loma varēja visi. Tikai jāņem vērā, ka ir jābūt gatavam sēsties uz kastes un asarim vēlamā frekvencē dricelēt mormišku. Būšu ļoti īss un skarbs – balansieris, bļitka un citas uzpariktes vēlamo rezultātu nedos, es teikšu tā – noķeršana ar dzelžiem būs zīme, ka jums jāpērk loterijas biļete, jo tajā dienā veiksme ir jūsu pusē. Mormiška ir panākumu atslēga, jo asaris ir ienācis, lai uzēstu delikateses, nevis piestumtu pilnu vēderu. Tāpēc darboties ar smalkumiem ir nevis brīva izvēle, bet visbiežāk tieši tā nes veiksmi. Visbiežāk sanāk darboties ar auklu, kuras diametrs ir 0,10 mm, lai arī asari mēdz būt skaistos izmēros, tomēr straumes ietekme dara savu, plānāka aukla ļauj darboties ar mazākām mormiškām. Ir divas iespējas, no kurām viena ir būt pārliecinātam, ka zivi varēs izvilkt, bet otra paredz to, ka asaris ņems. Man svarīgi, lai zivs pieķeras, pēc tam jau domāsim, kā izcīnīt uzvaru divcīņā. Manu makšķerīšu galā visbiežāk atrodas disko bumba un ķirsītis. Šīs formas asarim būs universāla izvēle ne tikai upē, bet arī stāvošos ezeros. Šajā rakstā negribas tik daudz koncentrēties uz pašu makšķerēšanas procesu un arī inventārs šeit ir primitīvs, bet šī gada atziņas gan ir iekrājušās.
Tosele
Ziemā viens no svarīgākajiem faktoriem ir informācija. Bet varbūt ne tikai ziemā? Asaris ir, asara nav, asaris ņem, asaris neņem. It kā jau iespēju nav daudz, bet visiem parasti gribas trāpīt uz to brīdi, kad asaris ir un viņam ir izcila apetīte. Bilde telefonā, un viss ir labi – redzams gan izmērs, gan arī skaits. Nākamajā dienā esmu klāt un “bilde” pamainās, no kolēģu nosauktajiem parametriem pieaudzis tikai makšķernieku skaits uz ledus. Rīts it kā iesākas labi, pa kādam pannas izmēra asarim uz ledus ir, bet turpinājums izpaliek. Par skaitu sūdzēties nedrīkst, bet kvalitātes nav. Vilku kājas baro! Mantas ragavās, somas plecos un meklējam. Ir reizes, kad izraušanās no bara ir tieši tas, kas nepieciešams, jo tā vien šķiet, ka diskobumbu lietus ar sarkaniem akcentiem varētu būt skaists skats no malas arī pašam asarim. Ventā man šādas darbības ir nostrādājušas daudz reižu, bet šī nebija viena no tām reizēm. Negaidot brīnumus, dodos mājup, bet pa ceļam ir jāizpēta cita lokācija, kura ir ne mazāk populāra kā Venta.
Saka
Vēl viena upīte, kura atļauj to apmeklēt teju katru dienu. Un kāpēc gan tā nedarīt? Ledus uzsalis, pārbaudīts, un sāku taustīties šeit. Nav tikai paša dārgākā – informācijas. Bet pēc Toseles piemēra skatoties, varbūt arī labi, ka viss no tīras lapas. Esmu klāt. Ledus pirmajā dienā nepieļauj brīvkustību visos virzienos, bet populārākajā vietā tieku virsū. Viss pēc labākajām tradīcijām – rīta cēlienu nekavēju, motilis svaigs, var darboties ar mazām diskobumbām, bet izpaliek viena komponente. Zivju nav. Cīnās visi, un rezultāti līdzīgi. Dienas beigās nokārti deguni, kam paveicies – vimba blakus ragavām, kādam divi asari. Ekspektācijas nav rezultējušās reālos lomos uz ledus.
Un nu jau ieslēdzas sava veida ekspedīcijas azarts, un arī nākamajā rītā esmu šeit. Situācija uzlabojas. Lielais sals ļauj pastaigāt pa lielākiem plašumiem. Zivju garastāvokli un apetīti tas nav mainījis. Jau no starta tieku pie skaistas vimbas, bet turpinājuma nav. Izmantoju arī Garmin ziemas eholoti. Jāsaka, ka dažbrīd bilde ekrānā neiet kopā ar to, ka zivis neķeras, jo kādai no visām taču vajadzētu ēst manis piedāvāto kārumu. Neticēsiet, bet nedēļas laikā turpināju sevi lauzt, atgriezos šeit, bet situācija līdzīga. Pa kādai zivij noķert var, bet tas nav tas rezultāts, kuru šī vieta spējusi sarūpēt citus gadus.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Venta
Šī ir mana upe, kura ļoti reti pievīlusi. Ja reiz šeit ir pienācis laiks, kad var ķert, tad parasti arī ķeras. Jā, ir nianses un vietu izvēles iespējas, un līdz ar to arī iespēja kļūdīties. Tas notiek reti, jo upi gan ziemā, gan arī silto ūdeņu sezonā es zinu. Bet šī ziema atkal ievieš savas korekcijas. Ledus sagaidīts. Pirmās dienas gan devos ar vergu, jo upe ir upe un ledus šeit sasalst nevienmērīgi. Tāds tuksnesis šeit nebija redzēts nekad. Kā jau minēju, vienmēr ir iespēja kļūdīties ar vietas izvēli, jo asaris kustas. Bet, ja es jums teiktu, ka es šeit biju četrus rītus nedēļas laikā un tikai vienu dienu trāpīju uz daudzmaz jēdzīgu lomu. Ticēsiet? Es to pieredzēju un pats neticu, ka Venta kā zemledus copes meka tik daudzus pieredzējušus zemledus makšķerniekus atstājusi ar garu degunu.
Šis gads ir īpašs! Ar stabilu ledu, bet nestabiliem neēdošiem asariem. Protams, ik pa brīdim pa kādam censonim atrodas, kurš padalās ar lomu, vietu un ķeršanas tehniku. Un nākamajā dienā tas pats makšķernieks, tā pati lokācija, un nu jau šim gadam raksturīgāks rezultāts – divi asari dienas laikā.
Nabītes ezeri
Jūrnieks katru gadu salien šajos ezeros, kurus kanāls savieno ar Ventu. Te nu gan sanāca jautra pirmā ledus atklāšana. Gan ar šaujošām ūdām, gan ar asarīšiem, kurus varēja ķert uz nebēdu. Šeit interesanti, ka ir iespējas ķert ar dzelžiem. Labi strādā gan bļitkas, gan balansieri, un tieši šie dod labākus rezultātus asaru izmērā. Domāju, ka šeit ir cita ēdienkarte un asaris piešaujas ēst arī dzelžus. Zinu, ka neticēsiet, bet tieši šeit pirms dažām dienām slinkuma dēļ pazaudēju savu mūža asari. Ja uz auklas ir mezgls, neslinkojiet – pārsieniet!
Lai arī gads Kurzemes upju grīvās iesācies ne pārāk produktīvi, varu teikt, ka ziemas cope ievelk, un šā gada izpētes braucieni iedeva ne tikai pa pakaļu, bet arī izpratni, ka zivīm ir savi ceļi ejami un tie reti sakrīt ar mūsu interesēm. Ledus vēl nekur netaisās pazust, asaris arī paliks tur, kur tam jābūt… jautājums – kad ieslēgsies tā apetīte! Nezinu datumu! Bet es būšu tur pirmais!
Ne asakas!
Zviedrijas LIELĀKO paliju te noķēra latvietis! Dodamies copēt uz Malgomaju
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
