Kad vēl biju zvērināts forelists, mani laiku pa laikam vilināja bušu cope. Kaut kas tajā visā ir! Un tā pat nav kulināriski izcila zivs, kuru var gan kūpināt, gan cept un droši vien vēl dažnedažādi pagatavot. Tur bija kaut kas vairāk. Zvaigžņotas naktis, sarunas ar kolēģiem, kustīgi kāti un mazas, žilbinošas gaismiņas visa jūras krasta garumā. Rudens. Butes. Ieteikumi.
Lai arī mūsdienās zvejniecības nozīme tiek nonivelēta, nekādi nevaram noliegt, ka zvejnieku amats ir ļoti sens un svarīgs. Joprojām tūristi dodas gar Latvijas piekrasti un piestāj, lai paķertu kūpinātās butes. Gardums un vērtīga zivs. Nemācēšu komentēt zinātnieku redzējumu un šīs zivs resursa bagātību Baltijas jūrā, tomēr šī tēma laiku pa laikam parādās pie internetā apspriežamajām. Tīklus zvejnieki liek, makšķernieki tiek pielaisti pie copes jūrā, un atļautais 10 kg limits ir vairāk nekā pietiekams. Bute ir izteikta grunts zivs, par to liecina tās izskats – neviena cita zivs nav tā pielāgojusies dzīvei pie grunts. Maskēšanās augstākā pilotāža! Savu popularitāti šī zivs pierāda ar faktu, ka bušu festivālam, kurš norisinās Jūrkalnē, dalībnieku skaits tiek aizpildīts dažu nedēļu laikā. Un ar šo arī ievadam pietiks. Dodamies pie ūdeņiem! Labā ziņa ir tā, ka šis nav sarežģīts makšķerēšanas stils. Nebūs melots, ja teikšu, ka tas ir rupjš un neprasa nekādas priekšzināšanas, lai tiktu pie laba loma. Esmu pārliecināts, ka, izlasot šo rakstu, arī nekad butes savā lomā neredzējis copmanis tiks pie pirmajām zivīm. Pie nosacījuma, ka tās tiks ķertas jūrā rudenī un vietā, kur bute mīt. Labākais laiks, kad sākt domāt par bušu copi, ir septembra otrā puse. Šogad nācās redzēt interesantu novērojumu – pa kluso bute tiek ķerta arī vasarā. Bet tā jau ir specifiska makšķerēšana, kur ir svarīga vietas izvēle un nianses. Otrs moments ir tas, ka rudenī butes ir biezas, treknas un labi paēdušas dziļajos jūras ūdeņos, pirms pietuvojas krastam. Īsāk sakot – to kulinārā vērtība ir krietni augstāka tieši rudenī. Esmu ķēris arī pavasarī, bet tāda asaku pasūkāšana vien sanāk, pavasarī paveras daudz interesantāki copes veidi un zivju sugas. Rezultatīva sezona var turpināties līdz pat lieliem saliem vai arī brīdim, kad atrašanās vējā un aukstumā makšķerniekam kļūst nepatīkama. Esam ķēruši arī decembra sākumā.
Daudzām zivju sugām iezīmējas labākie diennakts laiki, kad copes process nesīs augļus, taču ar buti ir visai interesanti. Manā pieredzē ir bijušas izcilas sesijas tieši diennakts gaišajā laikā, un nevis vienkārši pa gaismu, bet gan siltā laikā un spožā saulē. Pusdienlaiks, un viss notiek. Bet draugiem un paziņām, kuri pirmo reizi dodas meklēt, iesaku to darīt pirms tumsas, lai gaismā vēl paspēj uzkrāmēties un ar tumsas iestāšanos sākas balle. Šajā gadā ar kolēģi cerējām uz dienas gaismu – nesanāca, bet kaimiņš, iestājoties tumsai, sāka ķert raiti un tika pie ļoti laba loma tieši mums blakus. Tumsā tikt pie kārotā loma būs lielāka iespēja. Atminos reizi, kad mēness spīdēja tik spoži, ka pieres lukturi varēja likt malā – varējām spēt apkalpot tikai vienu kātu. Kā jau minēju – pati par sevi bušu makšķerēšana nav nekāda smalkā padarīšana, un līdz ar to arī inventārs ir vienkāršs. Tie, kuri nevēlas investēties, cenšas izlīdzēties ar esošiem karpu kātiem. Šos pie jūras var vērot gana bieži. Parametri atbilst, un arī garums tuvu vēlamajam, tomēr man būtu žēl, jo sāls un smiltis mēdz izdarīt savu darbiņu un pabojā kātus. Ļoti laba alternatīva ir fīderkāts ar testu ap 150 g. Fīderi ir jutīgi, labi metīs un iedos vairāk emociju izvadīšanas brīdī. Veikalos tiek piedāvāti arī speciāli mūsu apstākļiem radīti bušu kāti, kuru garums 4–4,5 m un tests līdz 200 g. Tā ir atbilstošākā izvēle tieši jūras copei uz buti. Tā kā man ikdienā ir tāda laime ietekmēt Salmo makšķeru sortimentu, tad iepriekšējā rudenī devos uz jūru ar dažādiem testa kātiem, un šajā sezonā veikalu plauktos ir atrodami divi jauni modeļi. Uzdevums bija vienkāršs – paaugstināt komfortu, saglabājot galvenos tehniskos parametrus. Salmo Diamond Flatfish un Surf Caster būs viegli kāti, kuri gan metīs, gan arī patīkami nodos informāciju par copi un sajūtas izvadīšanas brīdī. Pie spolēm mēs strādājam, bet šajā sakarā mans viedoklis ir šāds – pērciet lētas un pēc sezonas mainiet. Skarbie apstākļi izdara savu, un dārgām spolēm jūras krastā nav ko darīt. Man jau vairākas sezonas labi kalpo spoles Salmo Donka, kuras pirku par 15 eiro.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Šajā copes veidā spoles funkcija ir mazsvarīga – uzglabāt auklu un ievinčot tripletus. Tām nav jāpiedalās mānekļa izspēlē, kā tas ir spiningošanas tehnikā, no spoles netiek prasīti nekādi smalkumi. Bet varu iemest āķīti, ka šajā sezonā ir jauns uzdevums – radīt nedaudz dārgākas spoles, jo advancētie bušu copes entuziasti grib. Dosim! Spoles izmēru ieteicams izvēlēties iespējami lielu. Nav nekādu ieguvumu no maza izmēra spoles – tās ātrāk nomirs, lēnāk ietīs auklu, bet, copējot lielā distancē, tas ir svarīgi. 5000 un uz augšu. Par auklu gan var diskutēt, tomēr es pamatā palieku pie monofilās. Tā kalpos ilgāk, labāk pretosies jūras zālei, ja to skalos. Pītās auklas plusi arī paliek nemainīgi – jutība un iespēja tālāk aizmest sistēmu ar ēsmām. 0,35 vai 0,40 mm monofilā aukla būs laba izvēle. Šāda resnuma auklas būs izturīgas un turēsies pretī jūras sāļumam. Ieteikums! Ja uz spoles uztinat visu rulli auklas, tad nākamajā sezonā var pārtīt auklu uz citas spoles, lai apakšā esošais svaigais auklas gals ir augšā – tādējādi jaunajā sezonā iegūsiet labu auklu un ieekonomēsiet. Es ieteiktu izvēlēties spilgtas krāsas auklu, jo to ir vieglāk saskatīt tumšā laikā. Es uz viena no trim kātiem lieku pīto auklu, lai varētu meklēt buti tālajā distancē, bet obligāta lieta ir šoklīders, kurš kalpo kā amortizators metiena brīdī un retāk nākas atvadīties no atšautiem sviniem un sistēmām. Pītā aukla 0,17 mm biezumā būs laba izvēle, tāpēc var norakstīt kādu veco līdaku spininga auklu un papētīt, kāda tad ir cope ar pīto auklu jūrā. Un nekādā gadījumā 8x pīto auklu, tā tiks nobeigta ļoti ātri. Vēl paliek sistēmas un svini. Savā laikā pats taisīju un vērpu sistēmas. Tas ļauj izvēlēties āķus pēc paša izvēles, kā arī pievienot vai, tieši otrādi, nelikt nekāda veida kairinošos elementus lapiņu un bumbiņu veidolā. Video, kā to darīt, noteikti var atrast, bet kaut kā es no šīs nodarbes esmu ticis vaļā (varbūt slinkums?). Gatavās veikalos nopērkamās sistēmas dara savu darbu un pilnībā apmierina vairākumu makšķernieku prasību un bušu ziņkāri. Vienīgais ieteikums ir paņemt vairākas/dažādas un tās arī mainīt, ja zivis neķeras. Tās nevajadzētu salīdzināt ar mānekļiem, bet maza līdzība tomēr ir. Dažādi aktivitāšu līmeņi! Ir nopērkamas pavisam plikas sistēmas, kurām nav ne bumbiņu, ne fosforizētu detaļu, ne lapiņas. Un tad jau nāk kairinošie varianti, kuri izskatās pēc kārtīgām spīguļu virtenēm. Ir reizes, kad ļoti labi strādā aktīvās sistēmas un otrādi, kad it nemaz neprasās nekādi papildu kairinātāji, jo bute grib ēst un notiesās uz āķa labi redzamu un smaržīgu gabaliņu, bet karekļi var panākt pretēju efektu un zivī radīt aizdomas. Jūsu rīcībā ir iespēja darboties ar trim kātiem. Izmantojiet to un sākumā lieciet lietā dažādas sistēmas, lai noteiktu butes garastāvokli – gribu rīt vai gribu izpētīt. Forša lieta pēc copes ir savas sistēmas uzglabāt, tās uztinot uz veikalos nopērkamām vai paša sagatavotām pavadu tītavām. Ja vēlaties tās lietot arī nākamajā reizē, tad pēc copes mājās tās noskalojiet dušā, lai tiktu vaļā no sāļiem, kuri ātri sabojās āķus un metāla detaļas.
Kad bute ēd, tad dodiet tik garneli, un viss notiksies. Garnele noteikti ir populārākā un vienkāršākā ēsma. Pārtikas veikalos ir nopērkamas saldētas iepakojumos, un der paķert arī kādu tīģergarneli, pēdējos gados šis ēdiens kļuvis populārs. Tālāk seko reņģe un brētliņa. Es ieteiktu uz copi doties ar vismaz divām dažādām āķa ēsmām – ir reizes, kad kundze ir izvēlīga. Šodien reņģe, rīt garnele. Nēģi, karpu filejas, zušu gabaliņi – tie lai paliek tiem, kuri grib noķert katru zivi vienmēr. Bet, ja ledusskapī atrodas kāda saldēta zivtiņa – ņemiet līdzi un filejas gabaliņus lieciet uz āķa. Svarīga garšiņa, kura ir pelnījusi savu vietu blakus ēsmai, ir ķiploks. Rudenī šis aromāts dara brīnumus un ne tikai jūrā. Ķiploku var sarīvēt un pievienot jau sagatavotām āķa ēsmām. Dažas lietas, kuras copi padarīs patīkamāku. Kā jau minēju, parasti jūras krasts iemirdzas tieši tumsā. Un tiešā nozīmē iemirdzas – paveros pa labi, paveros pa kreisi, un kātu spicītes spīd. Romantika. Nepiemirstiet par spīdeklīšiem kātu spicēm, tas ir veids, kā ļoti labi sekot līdzi copei. It kā jau nekas traks, ja to nav, tad ir jāiet regulārā apgaitā un jānolasa butes, kuras būs piekodušās. Pieres lukturis ir obligāta lieta. Var izmantot arī akumulatorus un lielākus lukturus, bet atcerieties – ienestās mantas pašam vien būs jānes ārā. Neiesaku lietot zvaniņus. Tie rada nevajadzīgu kņadu, var nepatikt kaimiņu copmaņiem un vējā neforši grabinās. Ērts krēsls ir komforta jautājums. Piesēst smiltīs nav variants. Lielāka krēsla bonuss – iespēja nosnausties, bet mīnuss – tas ir smags, un kādam tas būs jāpārvieto. Kabatas nazītis, vēlams, ass. Sagriezīsiet zivs fileju, reņģes steikus. Bute bieži ļoti dziļi ierij āķi, tik dziļi, ka pazūd ne tikai āķis, bet no mutes ārā rēgojas vien pēdējā pērlīte. Šeit atliek operēt žaunu un griezt ārā āķi. Ģērbieties silti un ievērojiet principu – labāk paņemt līdzi kaut ko lieku, ko varēs novilkt, nekā aizbraukt un salt. Ziemas kostīmi, siltas cepures, silti putu zābaki. Nekautrējamies! Nosalis copmanis nekad nedomā par makšķerēšanu. Un nobeigumā viens ieteikums, kuru es pielietoju tad, kad nepieciešams atrast zivi. Makšķerēšanas noteikumi paredz, ka drīkst copēt ar trim kātiem, kuri aprīkoti ar sistēmu no trim āķiem. Tas nozīmē, ka jūs varat pārbaudīt trīs dažādas makšķerēšanas distances. Pirmo lidiniet no sirds, otro – starp sēkļiem, un ar pēdējo der paskatīties, kas notiek krasta joslā, jo ne vienu reizi vien ir pierādījies, ka buti veiksmīgi var ķert turpat “pie kājām”. Tieši tas pats attiecas uz ēsmu – ja līdzi ir trīs dažādas ēsmas, tad uz katra kāta liekam savu. Piefiksējam, kuru ēd labāk, un reaģējam, nomainot strādājošās ēsmas arī uz citiem kātiem.
Draugi, kolēģi! Jūra ir burvīga vieta, un rudenī tā mūs visus ir gatava uzņemt pie sevis, dāvāt savas bagātības, spēcināt ar svaigu gaisu. Atmaksāsim vismaz ar cieņu – ko atnesāt, to aiznesiet. Esam kārtīgi savu ūdeņu saimnieki. Ja kaimiņi ir cūkas – aizrādām. Ņemiet līdzi bērnus! Esmu piedzīvojis brīžus, kad pietiek ar dažu metru tālu metienu un butes ķeras, bet bērnam kāts, kurš kratās, ir neticami spēcīga pieredze. Sievas arī ņemam līdzi, tikai ērtākais krēsls tieši viņām, lai lasa grāmatas jūras krastā. Bute rada emocijas, un tas ir svarīgi mūsu hobijā.
Ne butes!
Ledus urbis, kam pāri var braukt ar mašīnu? Lietas, bez kurām ziemas copē neiztikt
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
