Akmeņplekste ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā. Tā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem un gliemenēm. Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Baltijas jūrā akmeņplekstes minimālais nozvejas garums ir 30 cm. Tiek audzēta arī akvakultūrā. [Avots 1]
Makšķerēšanas ierobežojumi
Vienai personai atļauts lomā paturēt līdz 5 akmeņplekstēm. Minimālais pieļaujamais garums ir 30 cm. No 1.jūnija līdz jūlija beigām aizliegts lomā paturēt akmeņplekstes jeb ātes.
Līdzīgās sugas
Akmeņplekste ir līdzīga plekstei, tā atšķiras:
– pēc acu novietojuma ķermeņa kreisajā pusē (nevis labajā pusē);
– apakšžoklis ir garāks nekā augšžoklis (nevis līdzīga garuma);
– kaula pauguriņu novietojums visā ķermeņa laukuma virspusē (nevis rindās gar muguras spuru, anālās spuras pamatu un gar sānu līniju). [Avots 3]
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Latvijas rekords noķerts 2010. gadā, svars 2,380 kg, Baltijas jūrā.
Skaista zivs.
Foto: Felikss Klagišs, Makšķerniekiem / Рыбакам
APRAKSTS:
Ķermenis plats un samērā biezs. Galva liela, ar nedaudz garāku apakšžokli. Ir zobi arī uz lemeškaula. Acis vienmēr atrodas ķermeņa kreisajā pusē. Vēderspuras novietotas asimetriski viena pret otru, tām ir liela pamatne un tās nesavienojas ar anālo spuru. Sānu līnija puslokā izliekta virs krūšu spuras. Zvīņu nav, bet ķermeni klāj kaulveida pauguriņi, kas ir mazāki par acs diametru un atrodas tikai acu pusē, tā parasti ir smilšu brūna ar tumši brūnu punktojumu, līdzīgi krāsotas arī spuras. Aklā puse bālgana.
IZMĒRI:
L – 1m, W – 25 kg. Baltijas jūrā L – līdz 50 cm un L – līdz 4-5 kg.
ATŠĶIRĪGĀS PAZĪMES:
Acu puse nelīdzena, grubuļaina (skat. gludo rombu). Liela galva. Acis vienmēr ķermeņa kreisajā pusē (skat. plekstu dzimtu).
BIOLOĢIJA:
Bentiska jūras zivs, uzturas uz akmeņainām un smilšainām gruntīm līdz 70 m dziļumam. Migrācijas nelielas: pavasarī krasta virzienā baroties un nārstot, rudenī – pretējā, uz dziļākām vietām, kur stabilāka ūdens temperatūra. Plēsēja – bentofāga, barojas ar bentis-kajām zivīm: tūbītēm, un jūras-grunduļiem, gliemenēm (Macoma baltica), vēžveidīgajiem (Crangon crangon). Var sasniegt 22 gadu vecumu.
Āte.
Foto: Latvijasdaba.lv
VAIROŠANĀS:
Dzimumgatavību sasniedz piektajā dzīves gadā. Nārsto no maija vai jūnija līdz augustam piekrastē 5-40 m dziļumā. Sekmīgam nārstam nepiecie-šams ūdens sāļums 6-7 ä. Auglība – līdz 1 milj. ikru. Tie ir pelaģiski, bieži klāti ar diatomeju aļģēm. Ikru diametrs 0,9-1,2 mm. Piekrastes siltajos ūdeņos jau pēc 7-9 dienām parādās pelaģiski kāpuri. Sasniedzot 25-27 mm garumu, tie pāriet uz bentisku dzīvesveidu. Mazuļi vasarā un rudens sākumā uzturas 0,5-1 m dziļumā.
IZPLATĪBA:
Eiropas piekrastē līdz arktiskajam lokam. Izdala 2 pussugas: maximus Vidusjūrā, Eiropas piekrastē, Baltijas jūrā un moetica – Melnajā jūrā. Baltijas jūrā līdz Somu un Botnijas līcim. Sastopama bieži.
IZMANTOŠANA:
Vērtīgs zvejas objekts. Nozveja Baltijas jūrā no dažiem desmitiem tonnu 60. gados ir palielinājusies līdz 1000-1200 tonnām 90. gadu sākumā. Latvijas piekrastē specializētā akmeņplekstes zveja ar tīkliem uzsākta 1993. gadā. Nozveja ap 30-60 tonnu gadā. [Avots 2]
Nevajag visu apēst, tad lielo zivju būs vairāk! Sarunas laivā #4
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
