Makšķerēšana
Gruntsmakšķerēšana

Ja pavasaris, tad vimbas! Zivis, par kurām tautā klīst visvairāk nepatiesu baumu0


Vimba.
Vimba.
Foto: Normunds Grabovskis

Raksts no izdevuma Makšķernieka gads 2024
Makšķerēšanas gadu Latvijā var sadalīt vairākos posmos, un vimbu laiks ir viens no tiem. Kurzemē – Ventā, Bārtā un vēl dažās mazākās upēs – šis laiks ir krietni garāks un pēdējos gados sākas jau janvāra beigās un februārī, un ilgst līdz pat maija vidum, kamēr vimbas iznārsto. Zemgalē – Lielupē un tās pietekās – vimbu laiks sākas nedaudz vēlāk, ap marta vidu/beigām, kad noskrien lielie pavasara duļķi. Savukārt Vidzemē, Gaujā un Salacā, kā jau daudz aukstākā Latvijas daļā vimbošana sākas aprīlī, pat aprīļa otrajā pusē, kad upju augštecēs izkūst ledus, kad no mežiem pārstāj tecēt aukstie sniegu ūdeņi.

Vimba ir tā zivs, par kuru tautā klīst visvairāk nepatiesu baumu. Daļa copmaņu domā, ka vimba ir lašu dzimtas zivs un sīgas radiniece, daļa domā, ka visas vimbas pavasarī ienāk upē, iznārsto un tad aiziet uz jūru, bet patiesībā ne vieniem, ne otriem nav taisnība. Vimba ir karpu dzimtas zivs, un daļa paliek upēs visu gadu, arī vimbu mazuļi paliek upēs paaugties un uzbaroties. Tiesa, pēc nārsta vimbas paliek tumšas, pat vizuāli mazākas, pamaina savu ēdienkarti, uzturas specifiskās vietās un makšķernieku lomos līdz pat vēlam rudenim parādās retāk, tāpēc arī ir priekšstats, ka to vasarā nav.

Oficiāli to gan īsti neatzīst, tomēr, parunājot ar copmaņiem un cilvēkiem, kuru darbs ir saistīts ar ūdeņu resursu pieskatīšanu un aizsardzību, var secināt, ka pēdējos 15–20 gados vimbu upēs paliek vairāk, sevišķi Ventā un Lielupē, bet, lai to atzītu oficiāli, vajag datus, un parasti šādus datus par lomiem mēģina izlobīt no licencēto vietu copes atskaitēm, bet… paši zināt, kā mēs, makšķernieki, aizpildām licences… Tiesa, es pats pēdējos gados cītīgi skaitu noķertās vimbas un godīgi rakstu skaitu copes licencē, ja ķeru kādā no licencētajiem posmiem, ierakstu, cik noķeru, kaut 50, kaut 90, un cik paņemu, parasti 7–8, kā kurā vietā.

Vimbu copes klasika, sevišķi kamēr vēl ūdens ir liels, auksts un duļķains, ir gruntsmakšķere parastā, ar garneles gabaliņu, slieku vai mušu kāpuriem uz āķa, aukstā ūdenī vimbas, nākot no jūras, iet pa sev vien zināmām takām un no tām nost neiet. Ja trāpa ar ēsmu uz šādas takas, tad iespējamība, ka garām skrienošā zivs paņems ēsmu, ir liela, turklāt lielā, duļķainā ūdenī parastā gruntene bieži vien pamatīgi “ieliek” fīderiem (gruntene ir bez barotavas un barības, kurai katrs iemetiens trāpa nedaudz citā vietā; fīderis ir ar barotavu, barību, un pareizi to ir mest vienā punktā, cenšoties sapulcināt zivis pie iebarotā galda), jo, aukstā ūdenī copējot, bieži vien rodas iespaids, ka barību spilgtie aromāti ja ne baida vimbu, tad atstāj to pilnīgi vienaldzīgu. Bet, tikko ūdens sāk nedaudz skaidroties un iesilt, tā situācija kardināli mainās. Fīdera copmaņiem lomi paliek lielāki, jo zivis sāk interesēties par barību, tās jau vairāk klīst pa upi barības meklējumos un, ja copmanis pacenšas, ar pareizu iebarošanu var sapulcināt pie sevis daudz zivju.

Vimbas

Atsevišķa copmaņu suga ir vimbu pludiņmakšķernieki, pie kuriem piederu arī es, diemžēl veiksmīgai vimbu copei ar pludiņu der ne visas vietas, tādēļ populārākās “pludiņa” vietas parasti ir uz izķeršanu, sevišķi, kamēr ūdens vēl liels, – martā, aprīļa sākumā, vēlāk, krītoties ūdenim, pludiņa copei piemēroto vietu skaits palielinās.

Neiedziļināšos visos copes sīkumos, bet pēc kārtas iziešu cauri katra vimbu copes veida inventāram un niansēm, lai gadījumā, ja jūs nolemsiet doties baudīt šādu copi, būtu priekšstats, kādu inventāru utt. gatavot.

Cik lēti var nokomplektēt aprīkojumu, lai makšķerētu vimbas ar fīderi. Video bloga #25 epizode

Gruntene parastā – kāts, ar kuru var iemest 120–150, pat vairāk gramu svina uz metriem 40+, tie var būt gan karpu kāti, gan jaudīgi fīderu kāti, gan “aplauzti teleskopi”. Lielos vilcienos skatoties, speciālu prasību gruntenes kātam nav. Ja kāts ir pārāk jaudīgs un, uz tā galu skatoties, copi neredzēsiet, tad vajag uz auklas uzkārt zvaniņu, kurš signalizēs par copi. Ja izmantojat jaudīgus fīderus, tad copi lieliski redzēsiet arī uz kāta, jo straume nostieps jebkuru auklu, kāts nospriegosies un cope būs labi redzama.

Ar spoli gruntenei ir tieši tas pats, jebkura jaudīga, vismaz vidēja izmēra (4000) spole, uz kuras var uztīt vajadzīgo daudzumu izturīgas auklas, ja pērkat gruntenei spoli speciāli, tad vairāk skatieties uz to, ko jūs ar šo spoli/visu komplektu darīsiet pārējā copes sezonā (brauksiet samos ar grunteni, kaut kur uz kādu karpu dīķi, ķersiet līdakas uz dzīvo vai izmantosiet to kā bušu spoli), no tā arī izriet spoles izmērs un cena. Vidējas copes dienas laikā ar grunteni tiek veikti maksimums 40–50 iemetieni, parasti tie ir 25–30 iemetieni, kas nav daudz, un tādu slodzi izturēs jebkura vidēja izmēra spole.

Aukla derēs gan monofilā, gan pītā. Straumē copējot, īpaši lielu starpību nesajutīsiet iemetienā, tik, cik pie vienādas izturības monofilā aukla būs resnāka, piemēram, 0,30 mm monofilās auklas izturība būs tāda pati kā, teiksim, 0,16 mm pītās auklas izturība. Tas nozīmē, ka, izmantojot monofilo auklu, jums būs jāliek nedaudz smagāks svins, jo resnāka aukla taisīs lielāku buru straumē un svinam tā bura būs jātur. Velkot zivi ar monofilo auklu, zivju “nodilšanas” būs mazāk, pat copējot ar ļoti jaudīgu kātu, jo monofilā aukla pati labi staipās un gurdina zivi. Pītā aukla nestaipās vispār, un attiecīgi jebkura jūsu kustība ar kātu – plašāks piecirtiens, asāks uzrāviens utt. – uzreiz tiks “aizsūtīts” zivij. Tas savukārt nozīmē, ka, ja āķis būs ieķēries kaut kur zivs lūpas kaktā vai malā, pastāv liels risks, ka piecirtienā ar pīto auklu jūs pārplēsīsiet zivij lūpu. Mans ieteikums būtu gruntenei izmantot 0,30–0,35 mm monofilo auklu un āķu pavadiņām 0,20–0,25 mm auklu, te runa ir par klasisko, agra pavasara grunteni, kuras āķi var paķert gan vimba, gan breksis, gan karpa, gan taimiņš, krēslā un tumsā copējot – arī vēdzele.

Gruntenei, tāpat kā jebkurai makšķerei, āķa izmērs atkarīgs no izmantojamās ēsmas lieluma, bet tādi plus/mīnus universālie gruntenes āķi ir vidēji resni 8.–6., retāk 4. numura āķi. Vimbu copē ļoti iecienītas ir krāsainas, spilgtas mormiškas āķa vietā, tās duļķainā ūdenī palīdz vimbām ieraudzīt ēsmu. Ja ļoti liels ūdens un stipra straume, tad var izmantot metāla spoguļāķus, bet vispār populārākas ir plastmasas mormiškas. Vimbu laikā tās ir praktiski visos makšķerlietu veikalos, populārākās krāsas ir spilgti sarkanas, dzeltenas, zaļas un šo krāsu dažādi miksējumi.

Ēsmai izmantojam dažādas sliekas, var kombinēt slieku izmērus un veidus, garneles gabaliņu, var izmantot gan vārītu (sarkano), gan jēlu garneli – labāk to sagriezt gabaliņos un uz āķa likt nevis veselu garneli, bet gan pusīti vai trešdaļu. Vēl der mušu kāpuri un mazie, krāsainie mušu kāpuri Pinki, var un pat vajag reizēm variēt uz āķa dažādas ēsmas, piemēram, garneles gabaliņš un slieka, slieka un mušu kāpuri, garneles gabaliņš un 3–5 mušu kāpuri.

Pavasaris, upe, fīderis. Iesvētām Golden Catch kātu un testējam Trapper barības. Video blogs #23

Svinu formas ir dažādas, citi tur straumi labāk, citi sliktāk, bet to var risināt, uzliekot nedaudz lielāku svinu. Ir svinu formas, kuras vimbu gruntenei noteikti nevajadzētu izmantot, – tie ir piramīdas formas svini un citi svini, kuriem stiprinājums pie auklas ir svina resnākajā daļā. Šādi svini, velkot zivi, kura jau tā spiež uz leju, šļūc pa grunti un neuzpeld, kā rezultātā zivs (vimbai mute ir uz leju un tā izteikti spiež uz leju, velkot to ar makšķeri) ar svinu utt. ieiet piekrastes zālēs un krūmos, jo kā likums mēs vimbojam pie liela ūdens un visi krasta krūmi un krasta zāles ir zem ūdens.

Fīderis – gruntsmakšķere ar barotavu un pastāvīgu vienas vietas iebarošanu, pulcinot zivis pie sevis, uz doto brīdi populārākais miermīlīgo zivju copes veids Latvijā.

Kāti – 2–3 daļīgi ar tievu, maināmu spicīti, kura kalpo kā copes signalizators. Vimbu copei jāizmanto vidēji jaudīgi un jaudīgi fīderi, tas ir ar testu 100–150–180 grami, tests vienmēr ir norādīts uz kāta un nozīmē maksimālo pieļaujamo metamās sistēmas svaru. Fīderu cenas Latvijas veikalos sākas no +- 35–40 eiro par pašiem vienkāršākajiem kātiem, populārākie copmaņu vidū un veikalos vispirktākie ir kāti 50–80 eiro robežās. No tādiem universāliem un daudzus gadus populāriem kātiem varu minēt Salmo Diamond sērijas un nedaudz dārgākās Salmo Elite sērijas fīderus. Jāpiemin, ka tikai vimbām diez vai pirksiet fīderi, tādēļ, izvēloties fīderi, vienmēr ir jādomā par to, ko jūs ar šo kātu darīsiet pārējā laikā. To saku tādēļ, ka, pavasara lielajā ūdenī derēs arī kāti ar 180 gramu testu, taču vasarā, ja gribēsiet tajā pašā upē ķert brekšus, jums šis fīderis būs stipri par jaudīgu, par smagu, par cietu, jo praktiski visās Latvijas upēs, kur pavasarī vimbojot prasās pat 140+ gramu svini/barotavas, vasarā var ļoti komfortabli copēt ar 60–80 gramu barotavām. Mans ieteikums būtu upei skatīties uz kātiem ar testu 100–130 grami, tie ir tādi daudzmaz universāli kāti. Vidējās klases kātus visus var diezgan droši par 25% vismaz pārslogot, tas nozīmē, ka, ja nu tajās pāris pavasara vimbošanas reizēs jums prasīsies pielikt simtgramīgam kātam 120 gramu barotavu, tad nekas slikts nenotiks, vienkārši uzmanīgāk, līganāk jāmet. Toties visu pārējo sezonu varēsiet copēt ar vieglu un atbilstošu kātu.

Spoles upes fīderim, parasti tās ir 60–100 barotavas, prasās pēc palielas, jaudīgas spoles, vismaz 5000. vai 6000. izmēra. Jā, tādas spoles ir nedaudz lielākas un smagākas, bet arī to resurss (jaudas rezerve un ilgmūžība) ir krietni lielāks nekā 3000. vai 4000. izmēra spolēm, kuras ikdienā katrā metienā, valkājot lielus smagumus, izdilst un nobeidzas daudz ātrāk. Tieši tāpat kā kātos, arī spolēs populārākas ir spoles cenu kategorijās 40–70 eiro, piemēram, manuprāt, viena no visu laiku veiksmīgākajām fīdera spolēm Salmo Diamond Feeder (zila) maksā salīdzinoši neko, bet strādā izcili un ilgi. Man pašam ir kādas 4–5 šādas spoles, un izmantoju tās gan ikdienas copē, gan fīdera sacensībās, ņemot vērā šo spoļu cenu, sliktu īpašību tām nav vispār. Otra veiksmīga fīdera spoļu sērija, kuru gribas pieminēt, ir Feeder Concept Pilot spoļu sērija. Bet nu šīs ir Latvijas copmaņu vidū populārākās spoļu sērijas, kopumā jau katram makšķerlietu zīmolam, kurš specializējas fīdera inventāra ražošanā, ir 1–3 ļoti veiksmīgas spoļu sērijas.

Auklas izvēle fīderim ir mūžīgi atklāts jautājums, tas tādēļ, ka vienas atbildes nemaz nevar būt. Ja runājam par copi upēs, monofilās auklas lielākie plusi ir amortizācijas spēja, kas ir liels ieguvums lielu zivju izvadīšanā, maksimāli vienkāršu montāžu izmantošana un daudziem arī pieradums. Pītā aukla būs tievāka – mazāka bura straumē, daudz informatīvāka (parādīs katru zivs pieskārienu ēsmai vai auklai), daudz spilgtākas izjūtas zivs izvadīšanas laikā un auklas ilgmūžība, jo pītā aukla var tikai sapūt, ja to tur mitrumā, un arī tas nenotiks ātri. Vēl viens faktors ir auklu cena, bet tas ir tāds ļoti stiepts lielums, ja salīdzina pašu lētāko monofilo auklu ar pašu lētāko pīto – monofilā būs mazliet lētāka.

Laba mono aukla maksās 6–8 eiro 150 m, vidēja četru dzīslu pītā aukla 150 m arī ir tie paši 6–8 eiro, astoņu dzīslu aukla maksā 14–20 eiro par to pašu garumu, tāpēc šeit cena noteikti nebūs galvenais rādītājs auklas izvēlē, galvenais, saprast pašam, ko gribas. Ja sava viedokļa vēl nav un esat tikai fīdera copes sākumā, tad daudz necepieties un upes fīderim ņemiet 0,28–0,30 mm monofilo auklu. Ja tomēr gribas pīto, tad 0,14–0,16 mm būs tas, uz ko jums jāskatās.

Barotavas vimbu copei jāizvēlas kā jau lielai straumei, tātad līdzi jābūt vismaz 80–140 g barotavām, jo nodomātajā vietā varat netikt, arī upē apstākļi var mainīties ļoti strauji. Man pašam pagājušajā pavasarī bija situācija, kad dienas laikā Ventā ūdens pacēlās gandrīz par metru, prom braukt negribējās, tāpēc nācās pielāgoties upes ritmam, un to varēja izdarīt, tikai palielinot barotavas svaru. Sāku ar 80 gramiem un beidzu copi ar 120 gramiem. Barotavu izvēle veikalos ir milzīga, izvēlamies straumei tādas, kurām svinā ir it kā papildu “ķepas”, tādi izciļņi, kuri palīdz barotavai turēties uz vietas. Mans ieteikums būtu neizmantot vimbu copē pārāk liela apjoma barotavas, vimba nav ne breksis, ne karpa, kuras jābaro daudz, vimbu vajag pievilināt, tādēļ barotavas ar lieliem groziem lai paliek vēlākam laikam, brekšu copei.

Āķu lielums, kā jau minēju, ir atkarīgs tikai un vienīgi no ēsmas lieluma, piemēram, pieci lielie mušu kāpuri un viena slieciņa ļoti labi jutīsies un izskatīsies uz 8. numura āķa, bet, ja mēs tur uzliksim 3–5 pinkus un 2–3 motilīšus, tad tāds kumoss izskatīsies slikti – pārāk daudz būs redzams āķis, tādēļ tādu kumosu liekam uz 10. numura āķa. Galvenais vimbu āķu izvēlē ir tas, lai āķis nebūtu pārāk smags, lai tas būtu ar palielu atskabargu un nebūtu pārspīlēti tievs, jo pati vimba var būt arī kilogramu un pat vairāk smaga, var trāpīties jebkura cita zivs, plus vēl straumes pretestība, vilkšana caur zālēm utt. Tievs āķis vienkārši var vai nu atliekties, vai pārgriezt zivij lūpu, savukārt pārāk smags, resns āķis neplivināsies straumē, zivij to būs grūtāk pacelt no grunts, un tas radīs aizdomas, resns āķis arī bojā ēsmu.

Pie āķiem jāpiemin arī pavadiņu aukla, vimbojot nekādus super smalkumus noteikti nevajag, sevišķi jau lielā, duļķainā ūdenī, tāpēc pavisam droši varat likt arī “sportiskam” fīderim 0,16, pat 0,18 mm pavadiņu. Paliekot ūdenim dzidrākam, pārejam uz 0,14–0,16 mm pavadiņām, un viss būs kārtībā. Pavadiņu garumus variējam no 30–50 cm lielā, duļķainā ūdenī līdz 100–150 cm zemākā, dzidrā ūdenī.

Vimbu pludiņmakšķere, kā jau minēju sākumā, tā ir atsevišķa copes kasta, pludiņš ir daudz sarežģītāks, jā, bieži vien seklās vietās, pie zemāka ūdens līmeņa arī rezultatīvāks par fīderi un gruntsmakšķeri, tomēr prasa no makšķernieka vairāk meistarības. Copējot ar pludiņu, tā ir nepārtraukta kustība, tu visu laiku pludini, tie ir simti, daudzi simti metienu dienā, kas arī daudziem makšķerniekiem nepatīk, jo procesā gribas atpūsties, nevis nostrādāties.

Vimbu copei nepieciešami 4,5–6 metri gari, vidēji cieti un cieti kāti, es pats gan esmu no tiem, kuri lieto salīdzinoši īsus un vieglus kātus arī vimbu copē. Man kāti ir 4,5 līdz 5 m vieglā tipa bolonēzes vai telematč kāti, tomēr copmaņu vidū populārākas ir 5–6 metrus garas bolonēzes ar testu no 30 gramiem. Katra copes vieta ir citādāka, tomēr pludiņa copei piemērotās vietas parasti ir 1–3 metrus dziļas, retāk tās ir 4–5+ metrus dziļas bedres. Vimbu makšķerei jābūt pietiekami cietai, lai ar to varētu straumē vadīt spēcīgu zivi, tādēļ arī tas palielais makšķeru tests. Ar mīkstāku makšķeri zivi “savākt” straumē ir daudz grūtāk, attiecīgi zivs iet, kur grib, un tas kā likums ir kādos piekrastes krūmos vai zālēs. Manuprāt, vienas no veiksmīgākajām vimbu makšķerēm ir Salmo Elite River sērijas makšķeres piecu un sešu metru garumā, arī pats bieži vien lietoju piecu metru kātu, tādēļ arī droši to iesaku.

Vimbu makšķeres spolēm nekādu īpašu prasību nav, to kasetēm jāietilpina sevī vismaz 100, vēlams 150 metrus 0,20–0,25 mm auklas, populārākie spoļu izmēri ir 3000. un 4000. Tā kā iemetienu ir daudz, tad, pērkot spoli, speciāli upes makšķerei vajadzētu paskatīties, lai spole ir ar pārnesumu vismaz 5:1. Šeit lieliski noderēs “ātrās” spoles ar pārnesumu 6:1 vai pat 7:1, ar tādu spoli ātrāk var ietīt auklu tukšajos metienos, attiecīgi nedaudz ietaupot copes laiku.

Vimbu pludiņmakšķerei liekam 0,20–0,25 mm monofilās auklas. Ja jūsu copes vietās pat liela ūdens apstākļos maksimālais pludiņa svars ir līdz 10–14 gramiem, tad jums noteikti pietiks ar 0,20–0,22 mm auklu. Savukārt, ja jūsu iecienītajās copes vietās reizēm vajag izmantot arī smagākus pludiņus (ir vietas Lielupē, kur reizēm vajag arī 20 un vairāk gramu pludiņus), tad labāk likt 0,22–0,25 mm pamatauklu. Āķu siešanai izmanto auklas 0,14–0,18 mm resnumā, man pašam pierastākā un drošākā šķiet 0,16 mm aukla lielā ūdenī un 0,14 mm aukla jau iesilt sākušā, dzidrā ūdenī.

Ar āķiem pludiņa copē ir tieši tāpat kā fīderim un gruntsmakšķerei, izvēlamies āķus tīri pēc ēsmas izmēra, tik cik pludiņa copei retāk izmanto lielās ēsmas – garneles un slieku pušķi, tādēļ vimbu copē ar pludiņu iecienītākie āķa izmēri ir 8.–10. un 12. Arī pludiņa copē ir tas pats princips – jo duļķaināks ūdens, jo spilgtākai ēsmai ir jābūt. Tātad arī šeit izmantojam spilgtās plastmasas un dzelzs mormiškas, kad ūdens paliek dzidrāks, tad es pats pāreju uz parastajiem āķiem, bet liela daļa copmaņu turpina veiksmīgi ķert ar spilgtajām mormiškām.
Fīderim un pludiņam izmanto smagas, vidēji rupjas barības. Es ieteiktu tās vismaz 1:1 sajaukt ar parastu lauka zemi (kurmju rakumi utt.), pats vienmēr jaucu 1 kg barības ar 3 kg zemes. Jau turpat 20 gadus lietoju zemi šādās proporcijās ar barību un, skatoties uz saviem lomiem, neredzu nevienu iemeslu no zemes atteikties. Izmantojam jebkuru upes zivīm domāto barību. Kamēr ūdens neiesilst līdz vismaz 10–12 grādiem, pat ieteicamas ir nevis stipro aromātu barības, bet gan vidēji stipras aromatizācijas barības, piemēram, Salmo Vimba, Salmo Upes Breksis. Atceramies, ka makšķernieku uzdevums nav pabarot visas upes zivis, bet gan piesaukt zivis pie vietas, kur makšķerējam, un iekārdināt tās uz ēšanu, tādēļ nevajag censties samest upē pēc iespējas vairāk barības. Gan fīderī, gan pludiņā uz pilnu copes dienu (10+ stundas) man pašam aiziet divi kg barības un seši kg zemes. Pludiņā bieži vien copējam blakus divi, trīs copmaņi, un tāds barības daudzums aiziet uz visiem, jo nav lielākas kļūdas, makšķerējot upē, kā, stāvot blakus (5–10 metri) un copējot plus/mīnus vienā vietā, katram censties barot un iemest upē pēc iespējas vairāk. Tādos gadījumos parasti cope izbeidzas visiem…, bet tas jau ir cits stāsts citai Gadagrāmatai…

Visa cope ir viens vienīgs eksperiments! Aigars Garais. “Ķeram lielo!” #35 epizode

Jaunākais žurnāla Lielais loms numurs ir klāt!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

Lielais Loms
Makšķerēšana
Cope pirmajā metienā, aizsviests māneklis un Burtnieku ezera vilinājums. “Ķeram lielo!” #37 epizode
Ekskluzīvi 3 dienas
Arvis Ančevskis
Inventārs
Kad laika nav, bet gribas daudz zivju! Nano džigs un nano asaris! Video bloga #26 epizode
Ekskluzīvi 4 dienas
Lielais Loms
Inventārs
Skaties! Top 3 mānekļi Burtniekam maijā. Ķeras gan līdakas, gan asari
Ekskluzīvi 16. maijs, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Video! Kādi nosacījumi tagad jāievēro makšķerniekiem, stājoties spēkā Makšķerēšanas noteikumiem?
27. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Laivas, kruķi un asari, ko iepazīstināt ar veikalu piedāvājumiem. “Ķeram lielo!” #36 epizode
Ekskluzīvi 7. maijs, 2024
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Pieci mānekļi, ar kuriem šogad vērts sākt sezonu. Iesaka Māris Auziņš
Ekskluzīvi 29. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Visa cope ir viens vienīgs eksperiments! Aigars Garais. “Ķeram lielo!” #35 epizode
Ekskluzīvi 23. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Inventārs
Skaties! Spinnerbaiti, paštaisītas džiggalvas, čaterbaiti, reāllaika vadība eholotes sensoram
Ekskluzīvi 18. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Inventārs
Laivu un to aprīkojuma jaunumi un sezonas aktualitātes. Video bloga #24 epizode
Ekskluzīvi 13. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Pavasaris, upe, fīderis. Iesvētām Golden Catch kātu un testējam Trapper barības. Video blogs #23
Ekskluzīvi 2. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Zivis neķer māneklis, tās ķer rokas. Māris Klauze. “Ķeram lielo!” #34 epizode
Ekskluzīvi 9. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Pigori
Alex Crazy Fisherman: “Lielākais heiteris pagaidām ir no “Lielā loma” Arvis, kurš nekad nav šitai laivai pat blakus nostājies”
30. marts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Video! Lašu un taimiņu cope Salacā! Mīnus četri šūpiņi un beigās smuks taimiņš
Ekskluzīvi 7. marts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Jo plakanāks dibens, jo mazāku motoru vajag. Gints Zeiļa.”Ķeram lielo!” #32 epizode
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Sports sākas tad, kad parastie copmaņi dodas mājās! Oskars Dzelzkalējs. “Ķeram lielo!” #31 epizode
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
VIDEO! Svēršana un sarunas. Latvijas čempionāts zemledus makšķerēšanā 2024, Baļotes ezers
Speciālreportāža 17. februāris, 2024
Aigars Garais
Skaties!
Skaties! Parcopi lv bļitkošanas kauss 2024
12. februāris, 2024
Kate Šterna
Receptes
Video un foto. Vesela bute čuguna pannā
Ekskluzīvi 10. februāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Reportāža. Bēdīgākā makšķerēšanas izstāde pasaulē Fisch & Angel
Ekskluzīvi 30. janvāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! 17 LAŠI UN TAIMIŅI Salaca 2024
26. janvāris, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Nav gaismas, nav zandartu. Madars Millers! “Ķeram lielo!” #29 epizode
Ekskluzīvi 23. janvāris, 2024
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Kad lašiem jāpagaida, jāpievēršas zemledus makšķerēšanai!
Ekskluzīvi 12. janvāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Foto un video! Vairāk zivju, vairāk džeku, vairāk sēriju! Copes seriāla “Līdaku ielenktie” 2. sezonas pirmizrāde
Speciālreportāža 3. janvāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! Ezeri Latgalē tukši – nav zivju. Kāpēc? Atbild Māris Olte
19. decembris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Vai makšķerniekus vajadzētu kontrolēt tik pat stingri kā medniekus! “Ķeram lielo!” #26 epizode
Ekskluzīvi 12. decembris, 2023
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO! Padomājiet par tiem, kas mūs gaida mājās! Ledus ir bīstams! Jau daudzi copmaņi ielūzuši ledū
Ekskluzīvi 4. decembris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
2600 litru degvielas, lai… iezīmētu līdakas un zandartus. “Ķeram lielo!” #25 epizode
Ekskluzīvi 28. novembris, 2023
Lielais Loms
Aktualitātes
VIDEO! Īsts krokodils! Kādā privātā ūdenskrātuvē izdodas noķert 13,80 kg smagu līdaku
19. novembris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Mānekļa krāsa ķer makšķernieku vairāk nekā zivi – Kristiāns Godiņš. “Ķeram lielo!” #24 epizode
Ekskluzīvi 14. novembris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Gribi uzsākt live tehnoloģiju copi? Lietas un padomi, kas jāņem vērā
Ekskluzīvi 3. novembris, 2023

Lasītākie