Decembrī vēl pie mums nebija iestājusies kārtīga ziema. Ja neskaita ezerus, kurus jau klāja pāris centimetru bieza ledus kārta, upēs vēl droši varēja darboties. Šoreiz viss pasākums ar laivu Daugavā virs Rīgas HES 24. decembrī. Iepriekšējā dienā saņēmu zvanu no drauga, ka dodamies Daugavas dzīles meklēt un, protams, noķert kādu zandartu. Uz šo aicinājumu bija pozitīva atbilde no manas puses, un jau nākamajā rītā esam uz ūdens.
Mānekļi, ar kuriem darbojāmies, bija tā saucamās mandulas, porolona bumbiņas sastiprinātas kopā un aprīkotas ar trīsžuburu āķiem. Īpaši populāras rudens-ziemas-pavasara copes sezonā zandartam. Krāsu amplitūda šiem mānekļiem? Te noderēs teiciens: visās varavīksnes krāsās un visos iespējamajos izpildījumos un ar dažādām formām. Māneklis universāls, izmantojams gan no laivas, gan no krasta. Un ar bonusu, ja gribas padarboties pašam, tad ir iespējams to uzmeistarot pašam mājās, ko daudzi arī dara. Tad nāk talkā dažādi materiāli, sākot ar čībām, beidzot ar sportam paredzētajiem paklājiem. Protams, ir nopērkamas arī veikalos, cik esmu ievērojis, cenu amplitūda no trim līdz četriem eiro. Šo mānekli aprīko ar svina bumbiņu – atsvaru, tā saucamās čeburaškas no 6 līdz 20 grami, ja nepieciešams, tad pat ar lielāku svaru. Kāpēc tieši šis māneklis? Loģiski spriežot, maksimāli lēna spēle, plus – tas ir peldošā tipa, nogrimstot un saskaroties ar grunti, māneklis paliek vertikālā stāvoklī, tādā veidā vairāk piesaistot plēsēju. Patiesība vai mīts? Te nu laikam katram pašam ir jāatrod tā atslēdziņa, jo viss sākas ar to, ka ir jātic māneklim.
Jau esot uz ūdens, protams, neiztikt bez eholotes. Sākam vizināties un uzejam lielu baru balto zivju, un kaut kur maliņā arī iezīmējas iespējamā mērķa zivs. Sākam apmētāt un bombardēt iespējamo vietu. Tomēr pirmā vieta rezultātu mums nesniedz, un dodamies tālāk. Par eholotēm un elektroniku es nerakstīšu, bet, kā man ir pierādījies praksē, var iztikt arī ar samērā vienkāršām, parastām un lētām eholotēm. Galvenais ir iedziļināties tajā, ko meklē. Ja runa par zandartu, tad meklējam anomālijas. Ja ir līdzena grunts un pēkšņi izzīmējas, teiksim, paugurs vai kāds izcilnis uz grunts, pievēršam šādām vietām uzmanību. Kas meklē, tas atrod. Arī mēs atrodam tādu vietu, kur ir ap astoņu metru liels dziļums, bet ar izcilni uz grunts kāda metra augstumā, un blakus šim izcilnim smuki uz grunts redzam sēžot mūs interesējošo zandartu. Tad nu apmētājam šo vietu. Neskatoties uz samērā lielo dziļumu, cenšamies izmantot maksimāli mazus svarus, 6–8 grami, jo tajā brīdī straume ir minimāla. Pati spēle maksimāli lēna. Lēnām uztaisa ar spoli divus apgriezienus, sajūt, ka māneklis atsitas pret grunti, un pauze pat līdz 10 sekundēm. Un pēc kāda brīža pāriniekam piesakās pirmā zivs. Izvadīšana samērā viegla un bez dižas pretestības. Jau skaidrs, ka zemmērs, un tā arī ir. Saudzīgi atbrīvojam un atlaižam. Zandartu drīkst paturēt no 45 cm garuma un kopumā ne vairāk kā piecus. Pēc kāda brītiņa arī man ir uzsitiens, kas rezumējas ar nākamo noķerto zemmēru, kurš turpina savu stihiju Daugavas ūdeņos. Pagaidām esam tikuši tikai pie zemmēriem, pārinieks vienu brīdi pamaina sistēmu un padarbojas ar dropšota sistēmu, ar kuru arī tiek iegūts viens zemmērs. Pēc tam gan šo sistēmu vairs neizmanto un turpina tikai ar mandulu. Pienācis brīdis paņemt pauzi, iedzert līdzi paņemto tēju termosā, un pēkšņi Daugavā parādās izteikta straume, kad jau astoņu gramu svariņi ir par vieglu, māneklis negrimst, bet jau planē. Tad attiecīgi pārejam uz lielākiem svariem. Turpinām vizināties un meklēt. Atrodam nākamo izcilni uz grunts, kur arī redz vēlamo zivi, un apmētājam to vietu. Te sanāk nu ļoti veiksmīgi. Pāriniekam izšauj, un ar labu pretestību tiek vilkts ārā zandarts. Bremze spolītē izdod troksni, kāts saliecas, lēnām un prātīgi tiek pacelts no dziļuma uz augšu. Es jau, protams, sagatavojis uztveramo tīkliņu un asistēju. Zivs laivā, nomērām, super – 52 cm. Azarts ir, tikai jāturpina. Pats tieku pie pāris uzsitieniem bez realizācijas. Kad jau pāriniekam atkal izšauj un ir. Nākamais eksemplārs – 61 cm garš zandarts – tiek iecelts laivā. Lieki piebilst, ka pārinieks ir titulēts spiningotājs no sporta copes pasaules, un te tas pierādās. Pieredze un prasmes nostrādā. Turpinām darboties, kad jau dienas vidū sākas putenis un laivu pārklāj sniega kārta, bet tas nav šķērslis pārtraukt copi un doties krastā. Tā nu, sniega ieskauti, turpinām darboties pa ūdeni. Ir vairākas copes, dažas bez realizācijas, dažas rezultējas ar zemmēriem, bet lielie klusē un vairs mūs neiepriecina. Kad jau tuvojas krēsla, palēnām jau virzāmies uz krasta pusi. Un noslēdzam šo Ziemassvētku copi ar patīkamu noskaņojumu. Kā reiz, lai dotos mājās un ar ļoti pozitīvu noskaņojumu svinētu Ziemassvētkus.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Kopumā par Ziemassvētku dienu: ar mandulu var tīri labi ķert zandartus, protams, ir jāpierod, ka strādājam ar maziem svariņiem, un arī attiecīgi spininga kātam ir jābūt ar atbilstošu testu un jutīgam. Pati tehnika kā Jig, tikai izteikti maigāka, bez steigas. Mēs pielietojām ļoti lēnu tehniku, bet te gan jau katrs var atrast savu atslēdziņu tam visam. Laivā ieceltas divas smukas mēra zivis. Daudzi kontakti uzsitieni, kā arī vairāki zemmēri. Eholote jeb elektronika zivis neķer un neķers. Arī ar telefona izmēra eholoti jeb tās ekrānu var atrast un noķert zandartu. Pieredze un prasmes šeit ir svarīgākas par bildi ekrānā, kas arī mums šodien pierādījās, – pāriniekam labi mēri, man zemmēri. Ir kur augt un mācīties. Galvenais, laba kompānija un forši pavadīta diena.
Tagad izdzīvojam lašu/taimiņu bumu, un tad jau pavasarī, vasarā tiekamies upēs un ezeros, medījot zandartus, līdakas un citas zivis.
Jauni zīmoli un interesanti mānekļi: Golden Catch, Zeox un TopWater. Video bloga #12 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
