Saskaņā ar Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem no 1. jūnija ir beidzies liegums zandartiem, kas ilga no 16. aprīļa līdz 31. maijam. Tas nozīmē, ka tos drīkst paturēt lomā, ja zivs ir ne īsāka par 45 centimetriem. Skaita ziņā tie nedrīkst būt vairāk kā pieci, no kuriem viens var būt garāks par 75 centimetriem. To paredz Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi.
Par zandartu
Zandarti pieder pie starspuru zivju klases. Ihtiologi tos iedala pie asaru saimes. Tie dzīvo visur, plaši izplatīti arī Latvijā, taču sastopami visdažādākajās Eiropas un pat Āzijas reģionu ūdenskrātuvēs. Izplatīti galvenokārt saldūdens ūdenstilpēs. No zandarta gatavotu zivju ēdienu cienītāji nedomā, ka ēd vienu no senākajiem floras un faunas pārstāvjiem, kas dzīvo uz zemes. Pārsteidzoši, zinātnieki uzskata, ka senie zandartu senči parādījās apmēram pirms 25 miljoniem gadu. Pēdējo 4–5 miljonu gadu laikā to izskats nav mainījies. Ir ziņas, ka mūsdienu zandarti attīstījušies Sibīrijā un no turienes zivis izplatījušās gandrīz visā pasaulē, turklāt mūsdienās ir zināmi vairāki zandartu veidi. Latvijas makšķernieku galvenokārt interesē tikai tas zandarts, kas sastopams mūsu platuma grādos. Zivs izmēri ciešā mērā atkarīgi no reģiona, kurā tas dzīvo. Vidējais zandarta ķermeņa garums ir aptuveni 50–70 centimetri, bet svars 2–2,3 kilogrami. Zivij ir daudz asu, ilkņveidīgu, garu zobu, kas ir nedaudz izliekti uz iekšu mutes dobumā. Ar šo zobu palīdzību zandarts, noķerot savu upuri, caurdur to. Interesanti, ka zandartam žaunu vākus daļēji klāj zvīņas. Žaunas var būt sarkanīgas vai rozā krāsā. Žaunu krāsa ne vienmēr ir viendabīga, tā var mainīties atkarībā no vietas apstākļiem. Arī acīm ir strukturālas īpatnības. Tajās ir atstarojošs slānis, kas nodrošina lielisku redzamību arī tumsā. Tiem jau no dabas ir attīstīta ļoti spēcīga oža. Zandarti spēj atpazīt ļoti daudz dažādu smaku un smaržu, pat no liela attāluma.
Kur to meklēt?
Zandarti priekšroku dod dzīvot 3–5 metru dziļumā, seklajos ūdeņos tie praktiski nav sastopami. Zivis priekšroku dod tikai tīram saldūdenim un ar augstu skābekļa līmeni. Nekad neviens zandarts nedzīvos piesārņotos ūdeņos ar nepietiekamu skābekļa daudzumu. Zandartus varam uzskatīt par diezgan rijīgiem plēsējiem. Tie aktīvi medī gan naktīs, gan pa dienu. Pierijies tas slēpjas sev izvēlētajā patversmē un atpūšas, sagremojot barību. Zandartu aktīvākais posms ir no pavasara līdz rudens beigām. Šajā laika periodā tiem ir nepieciešams īpaši daudz barības. Zandartam nepatīk saules gaisma, tāpēc laikā, kad saule ir augstu, zivis slēpjas vietās, kur tiešā saules gaisma tās nevar sasniegt. Zandarti nav kā citas zivis, kas spēlējas ūdenī, plunčājas vai izlec no tā, tiem ir slepens jeb neuzkrītošs dzīvesveids. Zandartiem ļoti patīk koki ar bagātīgu lapotni, kas dažādu iemeslu dēļ iekrituši ūdenī. Izskaidrojums ir pavisam vienkāršs, tur barību meklē mazās zivtiņas, bet zandarts savukārt barojas ar tām. Zandarti izvairās no vietām ar duļķainu gultni. Zandarts var migrēt diezgan lielos attālumos, pēc ihtiologu aplēsēm, šīs zivis diennaktī var nopeldēt aptuveni 24 km.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
