Francijā, Garonnas upē, fiksēts neparasts gadījums – viena sama kuņģī atrasti 64 Eiropas storu mazuļi, kas tikai dažas stundas iepriekš bija izlaisti upē sugas populācijas atjaunošanas programmas ietvaros. Šis atklājums raisījis diskusijas par lielo plēsīgo zivju ietekmi uz apdraudēto sugu saglabāšanu. Taču jautājums ir aktuāls arī Latvijā – cik efektīvi ir zivju resursu papildināšanas pasākumi, ja izlaistie mazuļi tūlīt kļūst par barību plēsējiem?
Viens sams, 64 storu mazuļi
2026. gada 29. septembrī Francijā, Garonnas upē pie Couthures-sur-Garonne, profesionālie zvejnieki noķēra trīs samus, kuru garums bija no 1,20 līdz 1,76 metriem. Zivju kuņģa satura pārbaude atklāja pārsteidzošu rezultātu – viena sama kuņģī atradās 64 Eiropas storu mazuļi. Tajā pašā dienā šajā upes posmā bija izlaisti vairāki tūkstoši storu mazuļu, savukārt visas nedēļas laikā – kopumā aptuveni 20 000. Zivju izlaišana notika Eiropas stora (Acipenser sturio) populācijas atjaunošanas programmas ietvaros.
Samu nozveja tika veikta mērķtiecīgi, lai mazinātu plēsēju ietekmi uz tikko izlaistajiem storu mazuļiem. Tomēr pat šādos apstākļos viens no noķertajiem samiem jau bija paspējis apēst ievērojamu skaitu jauno zivju. Līdzīgi gadījumi Garonnas upē bija novēroti arī 2023. gadā, taču šoreiz atrasto storu mazuļu skaits viena plēsēja kuņģī īpaši piesaistījis uzmanību.
Kāpēc tikko izlaistas zivis var kļūt par vieglu medījumu?
Zivju populāciju atjaunošanā viens no būtiskākajiem jautājumiem ir ne tikai tas, cik mazuļu tiek izaudzēts un izlaists dabiskajās ūdenstilpēs, bet arī tas, cik daudzi no tiem izdzīvo. Ja vienā vietā īsā laikā tiek izlaisti tūkstošiem zivju mazuļu, rodas liela potenciālās barības koncentrācija. Plēsīgās zivis var izmantot šādu situāciju, īpaši tad, ja mazuļi vēl nav pielāgojušies jaunajai videi.
Arī pats izlaišanas veids var ietekmēt mazuļu izdzīvošanas iespējas. Nozīme var būt izlaišanas vietai, laikam, mazuļu izmēram, ūdenstilpes īpatnībām un plēsēju klātbūtnei. Francijas gadījums parāda, cik svarīgi ir izvērtēt šos apstākļus, plānojot zivju resursu atjaunošanu.
Latvijā sams (Silurus glanis) ir vietējā zivju suga un dabiska saldūdens ekosistēmu sastāvdaļa. Lielie sami ir plēsēji, kuru barībā var būt dažādu sugu zivis. Tomēr Latvijā nav pamata uzskatīt samu par nevēlamu sugu tikai tādēļ, ka tas barojas ar citām zivīm. Plēsēju un to medījuma attiecības ir normāla dabisko ekosistēmu sastāvdaļa. Vienlaikus Francijā novērotais liek pievērst uzmanību zivju resursu papildināšanas praksei.
Arī Latvijas ūdeņos tiek veikta zivju mazuļu izlaišana, lai papildinātu zivju resursus un atjaunotu atsevišķu sugu populācijas. Šādos pasākumos svarīgi ņemt vērā ne tikai izlaisto zivju skaitu, bet arī apstākļus, kas ietekmē to turpmāko izdzīvošanu. Ja zivju mazuļi koncentrējas vienā vietā, tie potenciāli var kļūt par viegli pieejamu barību plēsējiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz samiem. Atkarībā no ūdenstilpes un izlaižamās zivju sugas mazuļus var apdraudēt arī līdakas, zandarti, asari un citi plēsēji.
Tas gan nenozīmē, ka zivju resursu papildināšana būtu neefektīva. Drīzāk tas atgādina, ka veiksmīga zivju populācijas atjaunošana ir daudz sarežģītāks process par vienkāršu mazuļu izlaišanu ūdenī.
Vai būtu jāierobežo samu skaits?
Francijas gadījums aktualizējis arī jautājumu par samu skaita regulēšanu atsevišķās teritorijās, kur tiek īstenoti apdraudēto zivju sugu atjaunošanas pasākumi. Tomēr viena sama kuņģī atrastie 64 storu mazuļi nav pierādījums tam, ka sami visās ūdenstilpēs rada būtiskus draudus zivju populācijām. Plēsēju ietekme ir atkarīga no konkrētās ūdenstilpes, zivju sugu sastāva, to daudzuma un vides apstākļiem. Tāpēc arī iespējamie apsaimniekošanas pasākumi jābalsta datos, nevis atsevišķos, lai arī iespaidīgos novērojumos.
Šis gadījums atgādina par kādu būtisku atšķirību – zivju mazuļu izlaišanas statistika un reālie populācijas atjaunošanas rezultāti nav viens un tas pats. Lai novērtētu resursu papildināšanas efektivitāti, jāzina, cik daudz izlaisto zivju izdzīvo, sasniedz pieauguša īpatņa vecumu un vēlāk piedalās dabiskajā atražošanās procesā. Plēsēju ietekme ir tikai viens no faktoriem. Tikpat svarīga ir ūdens kvalitāte, piemērotu dzīvotņu pieejamība, migrācijas iespējas un cilvēka darbības radītās pārmaiņas ūdenstilpēs.
Francijas piemērs nenozīmē, ka zivju izlaišana būtu bezjēdzīga vai ka sami būtu jāiznīcina. Tas parāda, cik nozīmīgi ir plānot zivju resursu atjaunošanu, ņemot vērā visu ekosistēmu. Galu galā zivju resursu atjaunošanas mērķis nav tikai izlaist ūdenī pēc iespējas vairāk mazuļu. Mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk no tiem izdzīvotu un papildinātu dabisko populāciju.
Abonē un lasi žurnālu Lielais loms! Abonē 2027. gadam, saņem dāvanā makšķernieku kalendāru ar copes dienām un vari laimēt jaunu laivu Gladiator E350 no “Laivu nama”. Akcijas periods: 1.10.-22.12.2026. Loterijas atļaujas nr. 9170. Loterijas noteikumi. Kalendārs tiks piegādāts kopā ar žurnāla 1. numuru februārī.
Divi gadi bez tiesībām, aiziet ar sirdi un pārkāpumi! Par drošību uz ūdens
