Vējzivis ir iegarenas zivis, kas mīt arī pie mums, proti, Baltijas jūrā. Droši vien šai zivij ir visvairāk nosaukumu, vēl to dēvē arī par sarganu (aizgūts no svešvalodas), jūras līdaku (lai gan līdakai nemaz nav līdzīga), kāda makšķernieku grupa šo zivi dēvē par bultu. Literatūrā iespējams atrast kļūdaino jūras zivju nosaukumu zivs – adata. Vai zināji, ka Vējzivis pieder pie vecākajiem zivju apakštipiem, kas Pasaules okeāna ūdeņus ir apdzīvojuši daudzus gadu tūkstošus? Tieši no šīm zivīm radās daudzi citi vējzivju veidi. Lai arī vējzivis pieder pie plēsīgajām zivīm, tās nevar klasificēt kā īpaši bīstamas un agresīvas. Tāpat nevarētu teikt, ka vējzivis ir pārāk kaitīgas citām zivīm. Vairāk jautājumu rodas par sugas izplatību Melnās un Azovas jūras baseinā, jo daudzējādā ziņā šīs zivis pārāk aktīvā dzīvesveida dēļ dod priekšroku lieliem atklātiem okeāna ūdeņiem. Iespējams, tas ir saistīts ar faktu, ka Melnās jūras vējzivis ir mazākas un nekad nepārsniedz 60 cm garumu, savukārt citas sugas var sasniegt pat 1,5–2 m. Baltijas jūrā sastopamās vējzivis sasniedz apmēram 77 cm garumu un svaru līdz kilogramam – precīzāk sakot, 985 g. Briesmas cilvēkiem rada lielākais vējzivju pārstāvis – krokodilveidīgā vējzivs. Tās dzīvo netālu no koraļļu rifiem un var būt līdz divus metrus garas. Naktīs vējzivis metas uz laternu gaismu, attīstot tādu ātrumu, ka var viegli savainot cilvēkus un pat dažas laivas. Apakšsugas nosaukums radies tādēļ, ka vējzivs krokodila žokļi ir ļoti līdzīgi paša krokodila žoklim un zobiem.
Neparastā vējzivju pārvietošanās
Vējzivīm ir garš čūskveida ķermenis, peldot tās veic viļņveidīgas kustības. Tās peld ar lielu ātrumu un var veikt asus lēcienus, nesamazinot savu kustības ātrumu. Šādu lēcienu iemesls var būt bailes vai medījuma vajāšana izsalkuma laikā. Tieši šajos gadījumos zivs izlec no ūdens un var lēkt tālu. Dažreiz arī tās izlec laukā no ūdens, lai pārvarētu dažādus ūdens šķēršļus, piemēram, arī laiva vai plosts var būt šāds šķērslis. Vējzivis dažos gadījumos var sasniegt ātrumu ūdenī līdz pat 60 km/h. Šo zivju maršrutu varētu iedalīt divos lielākos posmos:
• no ūdens dziļākajām vietām līdz ūdens virsmai, šo posmu vējzivis veic katru dienu;
• savukārt ceļu no piekrastes zonas uz atklātu jūru vējzivju bars veic tikai sezonālās migrācijas laikā.
Kas ir nepieciešams vējzivju spiningošanai?
Šis plēsējs labi reaģē uz mākslīgajām ēsmām jeb dažādiem mānekļiem, piemēram, maziem, bet slaidiem šūpojošiem vizuļiem, silikona tārpiem, nelieliem vobleriem. Grūti viennozīmīgi nosaukt vienu kātu, kas būtu īpašs tikai vējzivju ķeršanai. Universāla kāta nav, tas ir fakts. Ļoti svarīgi ir zināt, kādus mānekļus mēs vējzivīm piedāvāsim. Ir brīži, kad mānekļa svars ir 12–15 grami, bet ir brīži, kad jāmētā arī 20 un pat 22 gramus smagi mānekļi. Domāju, pietiek ar diviem kātiem, kuru garums būtu attiecīgi 2,7 un 3,0 m, bet kātu testi 5–20 un 10–25 (30). Spininga kāta akcijai jābūt būtu fast un ex–fast, pieredzējuši vējzivju mednieki uzskata, ka optimāli būtu ex–fast. Tālāk mums ir nepieciešama pītā aukla 0,08–0,12 mm, garums no 100 līdz 150 metriem, resnāku izmantot nav vajadzības, un spole ar priekšējo vai aizmugurējo bremzi. Spoles kasetei nevajadzētu būt dziļai. Dziļās spoles kasetes radīs spēcīgu pretestību, metot mānekli, un metiena attālums būs ievērojami mazāks. Tā kā spiningošanas laikā spininga kāts vienmēr būs rokā un rokas, it sevišķi plaukstas, darbosies nepārtraukti, ļoti smagas spoles pirkt nav ieteicams, jo ātri nogursiet. Švakas copes laikā ir vērts piecirst plēsēju ar biežām, bet nelielām pauzītēm, lai novērstu mānekļa nogrimšanu. Ja spiningojat no krasta vai mola, ieteicams veikt tālus metienus. Vairāk par vējzivīm un to copi lasi Raivo Skrastiņa rakstā!
Ar interesantu video no vējzivju copes padalījies Kristaps Vītols no Cope Latvijā TV. Viņš raksta: “Vējzivis ir klāt un, protams, ka, ilgi nedomājot, dodos tām pretī! Šogad sezonu atklāju neierasti agri – jau 11. maijā -, bet ļoti rezultatīvi. Video ir pieejama informācija un dažādi ieteikumi par šo eksotisko zivju makšķerēšanu. Patīkamu skatīšanos un ne asakas!”
Viena no labākajām vējzivju copēm (Liepāja 2025)! Kā noķert šīs zivis un ko lietot ēsmā?
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
