Inese Meldere
Ik rītu saulīte mostas aizvien agrāk. Pie Gaujas neesmu saullēktā, tas noķer mani jau pa ceļam. Iebraucot ciematiņā, drosmīgi man ceļu aizšķērso nikns sargs zostēviņš. Gatavs mesties virsū auto un pārknābt riepas. Atveru logu un par pāris portretfoto ar šo varu sarunāt par ceļa turpināšanu. No ūdens paceļas viegla migla, ievziedi sasaluši ar visu smaržu. Salts. Lielie vimbu svētki Gaujā, šķiet, beigušies. Par tiem vien liecina iemītas taciņas, saspraustās stutītes un ugunskura vietas. Tomēr zinu, ka manā jaunatklātajā vietiņā tur, aiz trešā līkuma, vēl kāda vimba gaidīs kādu viegli peldošu slieku! Te ir tāda mikrobedrīte starp diviem sēkļiem. Salieku makšķeres – gruntsmakšķeri un pludiņu. Uz āķa peldinu sliekas un savu superēsmu – upes tārpus jeb maksteņu kāpurus. Vēl uz auklas pirms āķa uzveru sarkanu pērlīti. Tāds sievišķīgs sīkumiņš, bet vimbām patīk. Pēc pludināšanas pār sēkli pludiņš drosmīgi apstājas, viegli ietrīsas un dodas straumes virzienā. Pieturu, piecērtu, un ir! Sudrabotā skaistule iekārojusi manu upestārpu. Prātoju, garneles te, aptuveni 300 km augšpus jūrai, viņai neatrast Gaujā, bet makstenītes un kāda slieka no krasta velēnām noteikti izlien. Drīz arī gruntenes zvaniņš zvana. Labāk vimbas šodien ķeras uz pludiņa, tāpēc grunteni satinu un nolieku maliņā. Līdz pusdienlaikam kādas 14 vimbas pabijušas manā krītiņā – mazākās atlaižu paaugties, lielākās plunčājas krītiņā. Garām aizpeld bagāta pīļu māte ar astoņiem pūkainiem pīlēniem. Saulīte silda, šķiet, var dzirdēt, kā krastmalā aug zāle. Mani maksteņu kāpuri burciņā mazliet uzsiluši, bet slieciņas apžāvējušās. Ievas sāk atkal reibinoši smaržot. Ieelpoju pilnas plaušas ar rūgteni smaržīgo smaržu un dodos mājup. Paldies Gaujai! Šī vimbu sezona būs veiksmīgi noslēgta.
Jūras sidrabiņš
Maija svētki copmaņiem spiningotājiem ir paši svarīgākie gada griezumā. Nu gluži kā pirmais septembris skolēniem, tā pirmais maijs spiningotājiem! Tiek laistas laivas ezeros un upēs, gatavoti makšķerkāti un mānekļi visās varavīksnes krāsās. Es savus maija svētkus svinu galvaspilsētā uz Mangaļsalas mola, ķerot to jūras sudrabiņu – reņģes. Šī nakts bijusi vēsa, mīnus grādu zīmē. Pa ceļam šur tur dārzos ceļas dūmu stabi, zemnieki glābj savus augļukokus no salnas, jo saullēktā tā visvairāk kož. Agrīnajā rītā klusajā Jaunciema gatvē gar ceļa malu lapsas klaiņo, stirnas lēkā. Pēc mana māņticīgā ticējuma, tad vajadzētu arī kādai reņģītei lēkāt spainī. Šaurajā Saivas ielā taisni viena vietiņa brīva manai mašīnai. Parasti jau cenšos tikt ar gaismiņu uz mola, šoreiz aizgulējos. No kļūdām mācījos, šoreiz saģērbjos silti, lai nav kā pērn, kad aukstais vējš uz mola izpūta līdz drebulim. Vējš pūš, lēni šūpojot Daugavā gulbju baru kā baltus pavasara putu kamolus. Kādi divdesmit jūras sudrabiņa tīkotāji jau cilā makšķeres. Tikmēr daži jau nāk man pretim pavisam caurspīdīgiem spainīšiem. Tad jau laikam loms nebūs mērāms spaiņos un kilogramos. Un nevajag jau arī. Šī ir mana maija svētku tradīcija, ekskursija. Mājasdarbs pa gadu cītīgi padarīts. Izgatavoju savas improvizētās Tiroles nūjiņas. Svina stienītim izurbu caurumiņu, kurā iesēju pītās auklas gabalu, ievēru lielo kokteiļsalmu, kuram ar karsto līmi aizķepināju galu. Vēl trīs zeltīti āķīši ar pērlītēm, un aiziet jūriņā! Jau pirmajā metienā jūtams patīkams triceklis galā. Ir pirmā reņģīte! Reņģes spainī lēkā kā stirnas gar ceļa malu. Uznāk bariņš, ķeras visiem, tad iestājas atkal klusums. Arī laivas jūrā slīd līdzi reņģu bariem. Pamazām no Mangaļsalas mola tās aizpeld uz Bolderājas molu. Te mana kāta spicīte sparīgi lokās, kas būs galā? Izrādās, skaista vimba. Te var noķert dažādu sugu zivis, manā spainī guļ reņģe, vimba, rauda, asaris un arī melnais jūras grundulis. Bieži metienam traucē ziņkārīgais gulbju bars. Tādu lomu gan negribētos noķert. Spīd saule, ūdenī var manīt, kā lieli zivju bari tumšām mugurām zibina savus sudrabainos sānus, bet neķeras. Vimbas vai raudas?
Uz mola tauta mainās kā tirgū. Nāk un iet reņģu copmaņi, pēc pusdienlaika parādās pastaigu cienītāji, tūristi un fotogrāfi. Saulrietā būs vēl saulrieta vērotāji. Man šoreiz pietiks baudīt jūras gaisu līdz launaga laikam. Daba iedvesmo!
