Cik bieži mēs esam dzirdējuši sakām šo teicienu, kad cilvēki vēlas teikt, ka jūtas brīvi un labi. Bet mēs nemaz nevaram iedomāties, kāda tad patiesībā ir dzīve zem ūdens. Ja jūs kaut reizi esat mēģinājuši pārvietoties zem ūdens, tad droši vien sajutāt, ka kustības ūdenī ir tādas kā palēninātas, kā sapnī vai kā palēninātā kinofilmā.
Kustēties zem ūdens ir daudzreiz grūtāk nekā uz sauszemes. Tas ir ūdens lielā blīvuma dēļ. Kustēties gaisā ir daudz vieglāk, tā kā vides pretestība ir daudz mazāka. No otras puses, jūs, protams, esat pievērsuši uzmanību, ka ūdenī ķermenis liekas daudz vieglāks nekā uz zemes. Un vēl viena ūdens īpatnība ir tā, ka gaiss sasilst daudz ātrāk par ūdeni. Toties atdziest arī daudz ātrāk. Ja siltā pavasara dienā jūs iesiet peldēties, tad ūdens ezerā vai jūrā būs diezgan auksts. Bet rudenī ūdens temperatūra būs daudz patīkamāka, lai varētu peldēties, toties gaisa temperatūra ir krietni vēsāka un nepatīkamāka. Zemūdens iemītnieki ir daudz labāk aizsargāti no ātras temperatūras maiņas nekā sauszemes iemītnieki.
Jau miljons gadu
Kā zivis varēja pielāgoties zemūdens dzīves apstākļiem? Viņas mīt uz zemes jau ļoti sen, tā ka pielāgoties un attīstīties tām bija daudz laika. Pirmās zivis parādījušās gandrīz 400 miljonu gadu atpakaļ. Mugurkaulnieki vēl tikai sākuši apdzīvot sauszemi, bet jūrās, upēs un ezeros jau daudzus tūkstošus gadu mitušas zivis. Tagad var saskaitīt ap 25 000 zivju sugu – tas ir tikpat daudz, cik visu veidu amfībijas, rāpuļi, putni un zīdītāji, kopā ņemot.Uz mūsu planētas nav nevienas ūdenskrātuves, kur nedzīvotu kaut vai viena zivju suga. Mēs atradīsim zivis gan karstajos Āfrikas ūdeņos, kur temperatūra ir augstāka par +50 °C, gan polārajos reģionos, kur ūdens temperatūra noslīd līdz sasalšanas punktam. Zivis var atrast arī 11 000 metru dziļajās Klusā okeāna dzīlēs. Zivju daudzveidība ne visos zemeslodes reģionos ir vienāda. Āfrikā, piemēram, var saskaitīt aptuveni 1500 savvaļas zivju sugu, bet Eiropā – tikai ap 200.
Zivju izskats
Zivis ir ūdens mugurkaulnieki, kas elpo ar žaunām. Ķermeņa temperatūra zivīm mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras. Ķermeņa forma zivīm ir ļoti dažāda. Labi peldošajām ir slaids, vārpstveida ķermenis. Mazkustīgās zivis ir plakanas. Zušiem un nēģiem ir garš un tievs ķermenis, kas piemērots dažādu šķēršļu pārvarēšanai. Zivs ķermeni veido trīs daļas: galva, viduklis un aste. Vairākumam zivju ķermenis ir klāts ar zvīņām. Mazas zvīņas uz ķermeņa parādās, kad zivtiņa ir sasniegusi 1–2 cm garumu. Zvīņu skaits nemainās, taču, zivij augot, mainās to izmēri. Tieši pēc zvīņām iespējams noteikt zivs vecumu, tās augšanas ātrumu, pēc gadiem, kad zivtiņa sākusi nārstot, dažkārt iespējams noteikt pat dzimšanas vietu. Gada laikā uz zvīņas veidojas viena platā josla vasarā un viena šaurā josla rudenī un ziemā, tāpēc zivju vecumu iespējams noteikt, ņemot vērā divas joslas, kas summā ir viens gads. Zivīm izšķir pāra un nepāra spuras. No nepāra spurām galvenā ir astes spura. Pie nepāra spurām pieder arī muguras un anālā spura. Pāra spuras ir krūšu un vēdera spuras, un pāra spuras ir tās, ko zivs vienmēr kustina. Galvenās kustības zivis izdara ar asti. Lielām zivīm, kā lašiem, samiem un līdakām, astes muskuļi ir ļoti spēcīgi attīstīti. Zivis savā starpā “sarunājas” ar žaunu vāku, spuru un peldpūšļu palīdzību. Zivis rada tūkstošiem visdažādāko skaņu. Dažas sit ar īpašiem muskuļiem pa peldpūsli, citas šņirkstina zobus.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
