Bildes

Uzmanību, objektīvā sams – liela un draudīga izskata zivs, bet parasti nekaitīga cilvēkiem0

Foto no arhīva.

Sams ir liela un draudīga izskata zivs, bet parasti nekaitīga cilvēkiem. Tas dzīvo vientuļi uz upes gultnes, reti parādās ūdens virsējos slāņos, tas peld lēni, gribētos pat teikt – slinki, bet medību laikā spēj ātri uzņemt paātrinājumu. Samu makšķerēšana ir ļoti populāra, jo tiem ir garšīga gaļa, un ar vienu “zivtiņu” var pietikt ilgam laikam.

Sugas izcelsme un apraksts
Sams pieder pie starspurzivīm, kas ir lielākā kaulzivju virsklase. Pirmie šīs sugas pārstāvji parādījās vēl devona periodā, aptuveni 390 miljonus gadu pirms mūsu ēras. Pamazām sami apmetās jaunās ūdenskrātuvēs, veidojās arvien jaunas ģintis un sugas. Samu dzimta ir sena, par to liecina daudzas pārstāvju iezīmes. Starp tiem ir sugas, kam uz galvas un spurām ir dzeloņi vai arī mutē ir zobi, kas līdzīgi haizivīm.

Latvijas makšķerniekus droši vien interesē sami, kurus 1758. gadā aprakstīja Kārlis Linnejs (Carl von Linné), kuru latīniskais nosaukums ir Silurus glanis.

Ārējais izskats un sama īpašības
Iepriekš Eiropas upēs tika ķerti milzu sami, ir atrodamas ziņas, ka to ķermeņa garums esot bijis līdz pat pieciem metriem, bet svars – aptuveni 400 kilogramu. Šie dati rada pārliecību. Lielākais no indivīdiem, kas pieteikts pēc visiem noteikumiem, ir tikai nedaudz mazāks, tā svars izrādījās 306 kg. Sami aug visu mūžu, tas nozīmē, ka tādus izmērus tie sasniedz retos gadījumos. Kā liecina informācija, pēdējos desmit gados īpatņi, kas sver 160 kg, nav noķerti, bet samiem pat šāds svars jau ir milzīgs. Mūsu dzimtenē jau par lielu var uzskatīt indivīdu, kas sver no 15 līdz 20 kg, bet eksemplāri, kas ir smagāki par 30 kg, ir ļoti reti, un to var uzskatīt par lielu makšķernieka veiksmi. Latvijas makšķernieku oficiālais sama rekords, ko reģistrējusi Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija, ir 84,7 kilogramus smaga zivs.

Pasaules sami

Sama galva attiecībā pret ķermeni ir liela, bet izskatās nedaudz saplacināta. Žokļi masīvi, zobiņi ļoti mazi, bet to ir ļoti daudz, turklāt tie ir asi, gluži kā smilšpapīrs. Acis mazas salīdzinājumā ar galvas izmēru. Samu raksturīgā iezīme ir ūsas, kopā to ir sešas: divas garas un vēl četras īsas. Samu krāsa var ievērojami atšķirties atkarībā no dzīvesvietas apstākļiem un tā, kurā gadalaikā tas ir noķerts. Visbiežāk tā ķermenis ir tumši pelēks no augšas, bet vēders ir ievērojami gaišāks. Zivis var būt gaiši brūnas, zaļganas, smilšaini dzeltenas vai arī ļoti tumšas. Bieži vien uz ķermeņa novērojami ir plankumi.

Spuras parasti ir tumšākas nekā pārējā ķermeņa daļa, tās var būt ļoti tumšas, pat tuvu melnām, bet tajās var būt arī tumši zilie vai zaļie toņi. Bieži sami apvieno pat vairākus toņus vienlaikus, vienmērīgi pārejot no viena otrā, bet jaunajiem indivīdiem šīs pārejas tomēr ir asākas, to krāsas parasti ir spilgtākas nekā pieaugušajiem un vēl jo vairāk vecākiem īpatņiem.

Ķermenis samiem ir noapaļotas formas priekšpusē, bet, jo tuvāk astes daļai, tas ir vairāk tā kā saspiests. Aste ir ļoti spēcīga un gara, apmēram puse no visa zivs ķermeņa garuma, spuras ir ļoti spēcīgas, taču savu izmēru dēļ sami zaudē ātruma ziņā un manevrēšanas spējās lielākajai daļai citu zivju. Samiem nav zvīņu, tā vietā to ādu aizsargā liels slānis gļotu, ļoti aktīvi strādā tauku dziedzeri, kas ražo gļotas. Pateicoties gļotām, sama maigā āda paliek neskarta, bet tā ķermenis vieglāk slīd ūdenī.

Ko darīt, kad noķerts milzu sams?

Kur mīt sami?
Tie atrodami lielākajā daļā Eiropas, sami mīt tādos upju baseinos kā Reina, Luāra, Sēna, Ebro, Visla, Donava, Dņepra. Tas ir, parastais sams ir izplatīts gandrīz visā Eiropā, izņemot Vidusjūrai piegulošās zemes, proti: lielākā daļa Ibērijas un Apenīnu pussalas, Horvātija, Grieķija, gandrīz visa Skandināvija.

Iepriekš Pirenejos un Apenīnu kalnos sami vispār nebija sastopami, bet tālajā 19. gadsimtā tika ieviesti Ebro un Po upju baseinos, kur tie veiksmīgi savairojās. Tāda pati prakse tika izmantota arī daudzās citās valstīs, piemēram, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas un Dānijas ūdenskrātuvēs sami iepriekš nebija sastopami, bet pēc to ielaišanas tie veiksmīgi savairojās un iedzīvojās.

Ārpus Eiropas sami sastopami Irānas ziemeļu daļā, kā arī Vidusāzijas baseinos – Amudarjā un Sirdarjā. Ir informācija, ka padomju laikos samus ielaida arī Balkhaša ezerā (Kazahstāna), kur tie lieliski jūtas gan pašā ezerā, gan tā baseina upēs.
Latvijā galvenokārt sami apdzīvo Daugavu un tās pieteku Aiviekstes baseinu. Ir dzirdēts, ka sami noķerti arī Ventā un Lielupē, tomēr par samu galveno mītni Latvijā viennozīmīgi var nosaukt Daugavu.
Sami mitinās uz gultnes. Parasti tie atrod klusāku vietu, kādu “caurumu” starp nogrimušajiem kokiem, un tur apmetas. Tie nekad nepeld tālu no izvēlētās mājvietas pat medību laikā, varētu teikt, ka lielāko savas dzīves laiku tie pavada tieši tur. Viņi reti maina savu apmešanās vietu, praktiski viņi pat visu savu dzīvi var pavadīt vienā vietā.
Mainīt savu dzīvesvietu var rosināt barības trūkums, tad gan sams aizpeld tur, kur būs vairāk “laupījuma”, vēlme mainīt dzīvesvietu var būt arī ūdens kvalitātes dēļ, ja tas ilgu laiku ir duļķains, jo tie ir ļoti izvēlīgi pret ūdens tīrību. Tāpēc, ja plūdu laikā ūdens kļūst duļķains, sams var doties jaunas dzīvesvietas meklējumos.

Sama cope 11 stundu garumā! Vai izdevās beigās monstru izvilkt?

No kā pārtiek sams?
Samu ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga, tajā ietilpst: zivis, putni, vēžveidīgie, gliemji, kukaiņi, kāpuri, tārpi un pat ūdens veģetācija.

Viņi bieži ēd visu, ko vien var atrast, tajā skaitā arī dažādas maitas. Maitas sami uzturā lieto tāpēc, ka šī lielā zivs ir lēna un neveikla peldētāja, taču dažkārt sami nodemonstrē apbrīnojamu izveicību, kad ierauga ievērības cienīgu barību. Tā ka nav tā, ka sami pārtiek tikai no maitām.

Interesants fakts: klīst leģendas par samiem, ka kuņģos ir atrasti cilvēka kauli, kā arī gredzeni un apģērba gabali. Visticamāk, sams vienkārši apēda jau mirušus cilvēkus, kas nonāca upē. Vēl nav reģistrēts neviens ticams gadījums, kad tie būtu nogalinājuši cilvēkus.
Sami var medīt visdažādākās zivis, amizants ir skats, kad liels sams iepeld tieši mazo zivtiņu bara vidū un plaši atver muti – vienā rāvienā uzreiz pa desmit vai pat vairāk zivtiņām pazūd ūsaiņa mutē. Sami var medīt arī salīdzinoši lielas zivis, piemēram, brekšus vai zandartus. Viņi var aprīt arī lielus abiniekus, piemēram, vardes, tritonus, kā arī ūdensputnus, lai gan tos tie ķer salīdzinoši retāk.
Viņi var noķert un apēst arī mājdzīvniekus, jo sami var nogaršot arī kaķus un mazos sunīšus. Presē ir aprakstīti uzbrukuma gadījumi arī teļiem un cilvēkiem. Vai tiešām cilvēkam ir uzbrukuši sami? Tam ir grūti noticēt.

Jauni samiņi galvenokārt barojas ar citu zivju mazuļiem, ūdens kukaiņiem, maziem vēžveidīgajiem un dažādiem kāpuriem. Pieaugušā vecumā viņi var ēst arī visu iepriekš minēto, tie var pat neveidot medības, vienkārši atvērt muti un iesūkt visas šīs mazās, dzīvās radības.
Sami medī galvenokārt naktī, viņi var meklēt medījumu uz pašas gultnes, bet var arī pacelties ūdens virspusē, kur iespējams atrast mazās zivtiņas. Samiem ir fantastiska atmiņa, viņi atceras, kur ir palicis vecs tīkls, un to pastāvīgi pārbauda, vai tajā nav iepiņķerējusies kāda zivs.

Laikam jau galvenā barība samiem ir citas zivis. Medību laikā tie var arī paslēpties jeb nomaskēties tā, ka viņu ādas krāsa saplūst ar upes gultnes krāsu, lai iespējamais upuris varētu ilgu laiku nepamanīt mednieku, līdz tas atradīsies sama mutē. Ja tomēr upurim izdevies izvairīties un aizpeldēt, sami tam ilgi pakaļ neseko.

Viņi izceļas ar savu rijīgumu: pat neņemot vērā samu izmērus, viņi ēd daudz, it īpaši pavasarī, kad daba mostas, bet izsalkums ir liels, tad arī upuri ir lielāki. Pavasarī sams var nobaudīt visu ko līdz pat ūdens veģetācijai, kaut arī tas, protams, priekšroku dod dzīvnieku barībai. Kā jau droši vien noprotat, ziemā sami nebarojas.

Interesants fakts. Samam ūsas ir ļoti svarīgas, viņš tās izmanto, lai meklētu sev medījumu, pat pilnīgā tumsā ar to palīdzību sams sajūt barības tuvošanos. Turklāt ūsas viņiem var darboties arī kā ēsma, pats viņš noslēpjas, bet ūsas izliek un pievilina mazās zivtiņas.

Rakstura un dzīvesveida iezīmes
Kā jau minēju, sami ir “mājās sēdētāji” un vientuļnieki, viņi ilgu laiku dzīvo kādā klusākā bedrē, kas viņus piesaistījusi, un nevēlas nevienu tur pielaist. Bet tas attiecas tikai uz pieaugušiem indivīdiem, mazie labāk vai, pareizāk būtu teikt, drošāk jūtas, ja ir barā. Šādi sami aug pirmajos 3–4 gados, protams, ja barības pietiek. Nedaudz paaugušies, tie izklīst, jo katrai zivij nepieciešams daudz barības, tāpēc katram pieaugušajam samam vajadzētu ieņemt savu teritoriju.

Sami aktīvi ir naktī vai rītausmā, tas galvenokārt attiecas uz jaunajiem īpatņiem, kas priekšroku dod mieloties seklumos vai netālu no krasta. Pēcpusdienā sami priekšroku dod atpūtai savā slēptuvē. Ja laika apstākļi ir silti, tad viņi var izkļūt no savām bedrēm arī dienas laikā un lēnām peldēties, izbaudīt sauli.
Viņiem patīk silts un tīrs ūdens. Kad ilgstoši līst un ūdens kļūst duļķains, tie pamet savas slēptuves, meklē vietas, kur ūdens ir tīrāks. Kad tuvojas pērkona negaiss, sami arī spieto ūdens virsējos slāņos, atstāj pat “pēdas”, kas atšķiras no tām, ko atstāj mazākas zivis. Šīs skaņas un kustības labi zina arī pieredzējuši samu makšķernieki. Tāpat makšķernieki bieži vien izmanto samu labo ožu, piedāvājot tiem pārtikas atkritumus vai kaut ko vienkārši ceptu uz ugunskura. Spēcīgā smarža piesaista samus, un tie pamet savas slēptuves, lai paskatītos, kas rada tādas interesantas smaržas.
Ziemā samu aktivitātes mazinās, tie pulcējas nelielos baros (5–10 īpatņi) un guļ savās ziemošanas bedrēs. Šajā laikā sami par pārtiku neinteresējas, lielāko daļu laika tie pavada nekustīgi. Līdz pavasarim viņi zaudē lielāko daļu tauku, kas bija uzkrāti siltajā laikā, bet, iestājoties siltākam laikam, tie atkal sāk aktīvu dzīvesveidu.
Sami ir ilgdzīvotāji, to dzīves ilgums var būt arī 30 un pat 60 gadi. Gatavojot šo materiālu, atradu interneta dzīlēs informāciju, ka vecākais un lielākais pasaulē noķertais eksemplārs sasniedzis aptuveni 75 gadus.
Interesants fakts. Kļūstot vecākiem, sami paliek lēnāki, jo tādiem eksemplāriem vajadzīgs vairāk uztura, nevis rīkot aktīvas medības. Lielie sami vienkārši sāk peldēt ar atvērtu muti, cenšoties savākt sevī visus dzīvniekus, kas gadās to ceļā. Tie arvien vairāk laika pavada, lai sevi pabarotu, jo tas viņiem kļūst grūtāk.

Sociālā struktūra un vairošanās
Samu nārsts sākas, kad ūdens ir pietiekami iesilis, nepieciešamā ūdens temperatūra 16–18 °C. Sami parasti nārsto no maija sākuma līdz pat jūlija beigām. Pirms nārsta tēviņš uztaisa ligzdu, atrod sev ērtu vietu seklā ūdenī, izrok bedri smiltīs, mātīte iznērš ikrus.
Vidēji viena mātīte uz kilogramu savas masas iznērš 30 000 ikru, ja mātītes svars ir 25 kg, tad viņa iznērsīs 750 000 ikriņus! Protams, tikai neliela daļa no tiem kļūs par mazuļiem, vēl mazāks skaits nodzīvos līdz pilngadībai, taču sams vairojas nevainojami. Par to liecina ārzemju speciālistu prakse, tos ielaižot upēs, kur to iepriekš nebija: ja biotops tiem būs piemērots, tad sākotnēji nelielā samu populācija jau pēc dažām desmitgadēm spēcīgi saaugs, bet pēc 50–70 gadiem nebūs nekādas atšķirības no ūdenskrātuves, kur sami bija jau vēsturiski.

Interesants fakts. Samu jaunuļu gaļa ir piemērotāka cilvēku pārtikā. Gaļa ir garšīga, ja sams sver aptuveni 15–17 kg. Ja sams ir smagāks, tad zivs ir ļoti trekna un cilvēkam ir grūti sagremojama.

Pēc nārsta samu mātīte aizpeld, to vairs neinteresē savu pēcnācēju liktenis, visas rūpes paliek tēviņam. Viņš gandrīz pastāvīgi atrodas pie ligzdas un nodarbojas ar ikru aizsardzību, kā arī pastāvīgi ieairē ligzdā svaigu ūdeni, kas piesātināts ar skābekli. Šīs darbības nepieciešamas pēcnācēju attīstībai. Pēc 10 dienām parādās mazuļi, tie ir aptuveni 6–8 milimetrus gari un ļoti līdzinās kurkuļiem. Pēc izšķilšanās tie piestiprinās pie ligzdas sieniņām un tādā stāvoklī atrodas vēl apmēram pusotru nedēļu, samu kāpuru pirmā barība ir to dzeltenuma maisiņš. Tikai pēc tam tie sāk peldēt, meklēt barību, bet sākumā mazuļi neatkāpjas no ligzdas. Visu šo laiku mazuļi ir pilnībā neaizsargāti, jo tēviņš paliek kopā ar viņiem un aizsargā tos no citiem plēsējiem. Pēc četrām nedēļām tie izklīst, jaunie samiņi sadalās vairākās grupās, kopā paliek vēl vairākus gadus, dažkārt arī ilgāk.

Samu dabiskie ienaidnieki
Pieaugušo samu vienīgais ienaidnieks ir cilvēks. Ne viena upes zivs nespēj ar samiem sacensties, vispirms jau iespaidīgā izmēra dēļ. Samiem neviens neuzbrūk, tie var brīvi dzīvot ūdens plašumos un cieš tikai no cilvēka darbības. Tajā pašā laikā pieaugušie sami makšķernieku lomos piesakās reti, taču galvenais to mirstības cēlonis ir makšķernieks, lasi, cilvēks, kas noķēris ūsaino zivi un atpakaļ nav atlaidis.

Arī jauniem samiem neviens, izņemot cilvēkus, nedraud. Citas plēsīgās zivis tos var apdraudēt tikai tad, kad samiņi ir pavisam jauni un maziņi, turklāt lielākās zivis var mieloties ar samu ikriem vai mazuļiem. Noteikti kā samu ienaidniekus vēlos minēt līdakas, vēdzeles, salates, praktiski gandrīz jebkuras citas upes zivis. Taču samu jaunuļi gandrīz vienmēr atrodas pieaugušā tēviņa aizsardzībā un uzraudzībā.

Sugas populācija un tās statuss
Sugu nekas neapdraud. Tās populācija Eiropas upēs ir ļoti liela. Šī ir zivs, kuru aktīvi makšķerē. Samu gaļai ir izcila garša, jo tā ir maiga un trekna. Pārāk intensīvās makšķerēšanas dēļ 20. gadsimtā dažās Eiropas upēs tiek novērots samu skaita samazinājums, taču līdz šim tas nav kritisks.

Samu makšķerēšana Latvijā kopumā ir ievērojami samazinājusies, bet, kā liecina Eiropas prakse, ja pārtrauc šo zivi makšķerēt pārāk aktīvi, tad tā atkal ātri savairojas. Pirms dažām desmitgadēm Reinā un uz rietumiem no tās sami praktiski nebija sastopami, tomēr tagad to šajā upē, tāpat kā Ebro upē, ir daudz. Arī sams šajās upēs ar katru gadu pieaug, tātad 60–70 kg smagas zivis jau vairs nav retums.

To populācija strauji pieaug arī jebkurā upes baseinā, ja vien vietējie iedzīvotāji tos pārāk aktīvi neizķer. Tāpēc līdzsvars arvien vairāk virzās uz rietumiem, Rietumeiropas un Centrāleiropas upēs samu ir daudz, mazāk to ir uz austrumiem, samu tradicionālajos biotopos, jo tos pārāk iecienījuši cilvēki apēst.

Interesants fakts. Lielākais Eiropas upju plēsējs ir sams, iekārojams loms jebkuram makšķerniekam. No samu gaļas gatavo garšīgu zivju zupu, cep pīrāgus un kotletes, sautē ar dārzeņiem, ar vienu vārdu sakot, cilvēki ir izdomājuši daudz veidu, kā izmantot samu gaļu.

Lielākie noķertie sami
Tiek uzskatīts, ka lielākais noķertais sams ir bijis pirms aptuveni 100 gadiem Uzbekistānā. Tas svēris aptuveni 430 kg, bet garums bijis apmēram pieci metri. Diemžēl šim faktam nav oficiāla apstiprinājuma. Tāpat ir ziņas, ka Ukrainā, Dņepras upē, noķerts 288 kg smags sams, kuram izdevies izaugt līdz četru metru garumam.

Mūsdienās īpaši lielo samu skaits ir samazinājies, iespējams, sarežģītās apkārtējās vides situācijas, kā arī cilvēku nekontrolētas izturēšanās dēļ. Turklāt modernajiem makšķerēšanas piederumiem ir liels zivju ķeršanas potenciāls. Neskatoties uz to, lielie zemūdens plēsēji joprojām ir sastopami. Iepazīstināšu ar ne tik sen noķerto pasaules lielāko samu apskatu.

Sams no Spānijas
2009. gadā Ebro upē vietējie makšķernieki noķēra samu albīnu, tā garums bija vairāk nekā divi metri, bet svars – 88 kg. Britam Krisam no Šefīldas izdevās to noķert. Viņš mēģināja samu izvilkt viens pats, taču viņam tas neizdevās. Krisam bija jālūdz palīdzība draugiem, kuri bija ieradušies uz copi kopā ar viņu. Pagāja vairāk nekā 30 minūtes, līdz sams atradās krastā. Sams tika atbrīvots pēc tam, kad to nofotografēja Kriss un viņa draugi, kuri palīdzēja samu izvilkt no ūdens.

Sams no Holandes
Atpūtas parks “Center Parcs” ir ļoti populāra vieta tūristu un vietējo iedzīvotāju vidū. Visi zina, ka parka ūdenskrātuvē mīt milzīgs sams, kura garums ir aptuveni 2,3 metri. Šis milzīgais zemūdens pasaules pārstāvis tika saukts par “Lielo mammu”. Upes briesmonis dienā apēd aptuveni trīs ezerā peldošos putnus, par to liecina parka apsargi, taču “Lielo mammu” aizsargā valsts, tāpēc makšķerēšana šeit ir aizliegta.

Sams no Itālijas
2011. gada sākumā vienu no lielākajiem samiem izdevās noķert itāļu makšķerniekam Roberto Godi. Roberto lomā bija aptuveni 2,5 metrus garš sams, bet tā svars esot bijis 114 kg. Pieredzējušais makšķernieks pat necerēja, ka viņam tā paveiksies. Samu gandrīz stundu vilka seši vīri. Roberto atzinies, ka pie ūdenskrātuves ieradies kopā ar draugiem cerībā uz labu brekšu lomu. Tas, ka brekšu vietā pieteiksies milzīgais sams, kas ir liels retums, bija pamatīgs pārsteigums. Bet galvenais, ka samu izdevās izvilkt. Kad tas tika nomērīts un nosvērts, tad ūsainis tika palaists atpakaļ ūdenskrātuvē.

Sams no Francijas
Ronas upē tūrists Jurijs Grisendi noķēra lielāko samu Francijā. Pēc mērījumiem kļuva zināms, ka sama garums ir 2,6 metri un svars – aptuveni 120 kilogrami. Vīrietis, kurš to noķēra, nodarbojas ar mērķtiecīgām šādu milžu medībām. Turklāt viņš ķer ne tikai samus, bet arī citus lielos zemūdens pasaules pārstāvjus. Tāpēc šo lomu nevar nosaukt par nejaušu, kā tas bija iepriekšējos gadījumos. Pēc tam, kad tiek noķerts cits “briesmonis”, tas tiek nofilmēts kā pierādījums un palaists atpakaļ ūdenī. Te nav nekā dīvaina, jo šāds ir makšķernieka hobijs.

Sams no Kazahstānas
Milzis no Kazahstānas tika noķerts Ili upē 2007. gadā. To noķēra vietējie makšķernieki. Šī sama svars bija 130 kilogrami un garums – 2,7 metri. Kā stāsta vietējie iedzīvotāji, viņi tādu zivi nebija redzējuši visā savā mūžā.

Sams no Taizemes
2005. gada maijā Mekongas upē tika noķerts šīs zemes lielākais sams. Tas svēra 293 kg, bet garums bija 2,7 metri. Datu ticamību noteica Zebs Hogans, kurš ir atbildīgs par WWF starptautisko projektu. Šajā periodā viņš pētīja lielāko zivju klātbūtni pasaulē. Noķertais albīns sams ir viens no lielākajiem saldūdens zivju pārstāvjiem, ko viņš piefiksēja savā darbā. Savulaik viņš tika ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Taizemieši vēlējās samu palaist, bet diemžēl tas neizdzīvoja.

Sams no Polijas
Oderas upē tika noķerts lielākais Polijas sams. Pēc ekspertu domām, šī zivs ir vairāk nekā 100 gadus veca. Šis eksemplārs svēra ap 200 kilogramu, bet garumā izaudzis līdz četriem metriem. Interesanti, ka šīs zivs kuņģī tika atrasts cilvēka līķis, tāpēc nācās pieaicināt ekspertus. Viņi secināja, ka vīrietis jau bija miris, kad to norija šī milzīgā zivs. Tātad baumas, ka sams varētu būt kanibāls, atkal neapstiprinājās.

Ja Panoptix neaizliegs, lielās zivis Latvijā būs vēsture. “Ķeram lielo!” #15 epizode

Klausies arī Spotify

Barība ar desas garšu? Veikala Ēsma piedāvājums

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

Lielais Loms
Pigori
Beigts pilots, sapinušās makšķeres un rezultātā depresija: Laivu līga – komandas “Lielais loms” pieredze
Speciālreportāža 6. jūnijs, 2024
Lielais Loms
Pigori
VIDEO! Unikāli kadri Juglas ezerā. Karpu nārsts?
Ekskluzīvi 3. jūnijs, 2024
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Predatortour sacensību pirmā diena tiešraidē. Startē 4 komandas no Latvijas
30. maijs, 2024
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Tiešais no Nīderlandes – Predator Tour ar Jāni Zariņu un Jāni Manguli
Ekskluzīvi 28. maijs, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Foto un video! Kad dāmas izgriež večiem pogas. Noķer tik lielu līdaku, ka knapi var noturēt
28. maijs, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Cope pirmajā metienā, aizsviests māneklis un Burtnieku ezera vilinājums. “Ķeram lielo!” #37 epizode
Ekskluzīvi 21. maijs, 2024
Arvis Ančevskis
Inventārs
Kad laika nav, bet gribas daudz zivju! Nano džigs un nano asaris! Video bloga #26 epizode
Ekskluzīvi 20. maijs, 2024
Lielais Loms
Inventārs
Skaties! Top 3 mānekļi Burtniekam maijā. Ķeras gan līdakas, gan asari
Ekskluzīvi 16. maijs, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Video! Kādi nosacījumi tagad jāievēro makšķerniekiem, stājoties spēkā Makšķerēšanas noteikumiem?
27. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Laivas, kruķi un asari, ko iepazīstināt ar veikalu piedāvājumiem. “Ķeram lielo!” #36 epizode
Ekskluzīvi 7. maijs, 2024
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Pieci mānekļi, ar kuriem šogad vērts sākt sezonu. Iesaka Māris Auziņš
Ekskluzīvi 29. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Visa cope ir viens vienīgs eksperiments! Aigars Garais. “Ķeram lielo!” #35 epizode
Ekskluzīvi 23. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Inventārs
Skaties! Spinnerbaiti, paštaisītas džiggalvas, čaterbaiti, reāllaika vadība eholotes sensoram
Ekskluzīvi 18. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Inventārs
Laivu un to aprīkojuma jaunumi un sezonas aktualitātes. Video bloga #24 epizode
Ekskluzīvi 13. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
Pavasaris, upe, fīderis. Iesvētām Golden Catch kātu un testējam Trapper barības. Video blogs #23
Ekskluzīvi 2. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Zivis neķer māneklis, tās ķer rokas. Māris Klauze. “Ķeram lielo!” #34 epizode
Ekskluzīvi 9. aprīlis, 2024
Lielais Loms
Pigori
Alex Crazy Fisherman: “Lielākais heiteris pagaidām ir no “Lielā loma” Arvis, kurš nekad nav šitai laivai pat blakus nostājies”
30. marts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Video! Lašu un taimiņu cope Salacā! Mīnus četri šūpiņi un beigās smuks taimiņš
Ekskluzīvi 7. marts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Jo plakanāks dibens, jo mazāku motoru vajag. Gints Zeiļa.”Ķeram lielo!” #32 epizode
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Sports sākas tad, kad parastie copmaņi dodas mājās! Oskars Dzelzkalējs. “Ķeram lielo!” #31 epizode
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
Lielais Loms
Aktualitātes
VIDEO! Svēršana un sarunas. Latvijas čempionāts zemledus makšķerēšanā 2024, Baļotes ezers
Speciālreportāža 17. februāris, 2024
Aigars Garais
Skaties!
Skaties! Parcopi lv bļitkošanas kauss 2024
12. februāris, 2024
Kate Šterna
Receptes
Video un foto. Vesela bute čuguna pannā
Ekskluzīvi 10. februāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Reportāža. Bēdīgākā makšķerēšanas izstāde pasaulē Fisch & Angel
Ekskluzīvi 30. janvāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! 17 LAŠI UN TAIMIŅI Salaca 2024
26. janvāris, 2024
Lielais Loms
Makšķerēšana
Nav gaismas, nav zandartu. Madars Millers! “Ķeram lielo!” #29 epizode
Ekskluzīvi 23. janvāris, 2024
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Kad lašiem jāpagaida, jāpievēršas zemledus makšķerēšanai!
Ekskluzīvi 12. janvāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Foto un video! Vairāk zivju, vairāk džeku, vairāk sēriju! Copes seriāla “Līdaku ielenktie” 2. sezonas pirmizrāde
Speciālreportāža 3. janvāris, 2024
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! Ezeri Latgalē tukši – nav zivju. Kāpēc? Atbild Māris Olte
19. decembris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Vai makšķerniekus vajadzētu kontrolēt tik pat stingri kā medniekus! “Ķeram lielo!” #26 epizode
Ekskluzīvi 12. decembris, 2023

Lasītākie