Savā Facebook kontā Agnis Jonāns publicējis foto ar noķertu lielu samu. Agrnis raksta: “Tēta milzīgais Daugavasloms. Pārspēts gan personīgais rekords, gan pilsētas rekords. Cīnījās pāri 2h, tā kā tiešām malacis, ka izturēja!”
Noķertais sams esot 38 kg, apmēram 160 garš sams.
SAMS. APRAKSTS no lapas LATVIJASDABA.LV
Ķermenis šķērsgriezumā ieapaļš. Galva liela, no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz augšu. Pie augšžokļa 2 gari, pie apakšžokļa 4 īsi taustekļi. Ķermenis kails, bez zvīņām. Mugura un sāni dzeltenīgi zaļi ar tumšiem plankumiem, vēders balts.
MORFOLOĢIJA:
D 3-5, A 70-108, P 1/12-18, V 1/9-14, C 14-21, l.l. 57-74, sp.br. 9-17, vt. 53-79.
IZMĒRI:
L-5 m, W-420 kg, Latvijā L-2,2 m, W-56 kg. Lielākais Latvijā noķertais sams (2018.g.) sasniedzis 2,45 m garumu un 100 kg svaru.
ATŠĶIRĪGĀS PAZĪMES:
Pie mutes 6 taustekļi, uz muguras viena spura (skat. vēdzeli). Galva liela, no augšas saplacināta, 2 taustekļi vairākas reizes garāki par pārējiem četriem, anālā spura ļoti gara (skat. bārdaino akmeņgrauzi).
BIOLOĢIJA:
Saldūdens zivs. Mazuļi uzturas baros, pieaugušie – pa vienam. Nelielus bariņus veido nārsta un ziemošanas laikā. Parasti uzturas slēptuvēs. Aktīvāks tumsā. Novērota līdz 100 km tāla migrācija. Pamatbarība: zivis un vardes. Sasniedz 38(80) gadu, Latvijā 13 gadu vecumu.
VAIROŠANĀS:
Dzimumgatavība iestājas 2-7 gadu vecumā, sasniedzot 35-108 cm garumu. Auglība no 4 tūkst. līdz 1,4 milj. ikru. Nārsto aprīlī-augustā (ūdens t° 16-28°C) no 20 cm līdz 6 m dziļumā. Raksturīgs porciju (4-6 piegājieni) vai vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 1-3 mēnešus. Nārsto pa pāriem attīrītos laukumos “ligzdās”. Ikri pielīp pie substrāta, to attīstība ilgst 2-14 dienas (60-80 grād-dienas). Tēviņš mēdz apsargāt ikrus.
IZPLATĪBA:
Eiropa un Āzija. Latvijā galvenokārt apdzīvo Daugavas un tās pietekas Aiviekstes baseinus. Atsevišķus eksemplārus noķer jūras piekrastē, Rīgas līča dienvidu un austrumu piekrastēs. Literatūrā attiecināts uz Ventu (1958), Lielupi (1959), piejūras ezeriem – Ķīš- ezeru (1956), Lielo Baltezeru un Mazo Baltezeru (1962), kā arī uz Puzes (1959) un Lielo Kalupes (1961) ezeru. Kopš 1996. gada iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu (3.) kategorijā.
Kāpēc ir svarīgi piedalīties makšķerēšanas sacensībās? GARMIN Latvijas Kauss 2022
Labākās makšķerēšanas vietas Latvijā 2022
