Latvijas zaļā sirds pukst tūkstošiem upju un ezeru ritmā, aicinot ikvienu, kas meklē mieru un azartu vienlaikus, mest makšķeri dzidrajos ūdeņos. Makšķerēšana ir kas vairāk par hobiju – tā ir tradīcija, meditācija un saikne ar dabu, kas sniedz neaprakstāmu sirdsmieru. Taču tagad, kad dabas trauslums kļūst arvien acīmredzamāks, katram makšķerniekam jākļūst par dabas sargu, nevis tikai tās patērētāju. Mūsu ūdeņi, mūsu zivju resursi ir dāvana, ko esam aizņēmušies no nākamajām paaudzēm, un pienākums ir tos saglabāt bagātīgus un veselīgus.
Piesārņojuma ēna virs saldūdeņiem: klusais ienaidnieks
Lai gan makšķernieki paši cenšas būt atbildīgi, liela daļa no zivju resursu stāvokli ietekmējošajiem faktoriem ir ārpus viņu tiešās ietekmes sfēras. Zivju resursus arī saldūdeņos ietekmē piesārņojums – tā ir skarba realitāte. Neattīrīti notekūdeņi, kas ieplūst upēs un ezeros, kā arī lauksaimniecības zemju noteces ir vieni no lielākajiem draudiem ūdens kvalitātei Latvijā. Pat šķietami nevainīgi ikdienas paradumi, piemēram, veļas mazgāšana ar pulveriem, kas nonāk ūdenī, vai pat smaržu lietošana, atstāj nospiedumu ekosistēmā. Šis neredzamais ienaidnieks lēnām, bet neatlaidīgi grauj zivju dzīvotnes, samazinot populāciju un apdraudot pat tās sugas, kurām nepieciešams tīrs un vēsāks ūdens, piemēram, lašveidīgās zivis, kuras ir īpaši jutīgas pret ūdens temperatūras paaugstināšanos.
Atbildīga makšķerēšana: vairāk nekā tikai noteikumi
Ilgtspējīga makšķerēšana ir balstīta uz cieņu pret dabu un tās resursiem. Tas nozīmē rūpīgu Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu ievērošanu, kas paredz gan dažādus liegumus, gan nosaka atļauto loma lielumu. Taču ar noteikumu ievērošanu vien nepietiek. Būtiska ir makšķernieka ētika, kas mudina saudzīgi izturēties pret dabu, nepiesārņot vidi un pat sakopt aiz citiem. Princips ķer un atlaid (catch and release), it īpaši attiecībā uz zemmēra, saudzējamām vai liela izmēra zivīm, kuras ir svarīgas krājumu atražošanai, ir kļuvis par atbildīga makšķernieka neatņemamu sastāvdaļu. Svarīgi arī paturēt lomā tikai tik daudz zivju, cik nepieciešams vienai ēdienreizei, nevis tiekties pēc maksimālā atļautā skaita.
Valsts līmenī tiek strādāts pie zivju resursu mākslīgās atražošanas plāniem, lai kompensētu cilvēka darbības radītos zaudējumus un nodrošinātu ilgtermiņa resursu uzturēšanu un atjaunošanu. Institūti veic pētījumus un izstrādā rekomendācijas, lai garantētu zivju sugu daudzveidību un krājumu papildināšanu. Tomēr bez ikviena iedzīvotāja iesaistes un atbildības pret vidi šīs pūles būs veltīgas. Mēs esam liecinieki klimata pārmaiņām un antropogēnajiem faktoriem, kas būtiski ietekmē mūsu ūdeņu veselību. Laiks ir dārgs. Apzinīga makšķerēšana ir aicinājums ikvienam būt daļai no risinājuma, nevis problēmas. Tikai kopīgiem spēkiem, ar cieņu pret katru ūdenstecē mītošo radību un apņemšanos aizsargāt tās dzīvotni, mēs spēsim saglabāt Latvijas ūdeņus bagātus un tīrus nākamajām paaudzēm. Tad makšķerēšanas prieks patiesi būs harmonijā ar dabu.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
