Pigori

Tev tā ir bijis? Kuram zuti ieskaitīt?0

Tas notika Daugavā pirms vairākiem gadiem. Divi kaislīgi makšķernieki, Arnis un viņa znots Jēkabs, pasauca uz copi savu paziņu Sandi ar iesauku Dakteris, kurš patiešām bija lielisks stomatologs. Makšķerēt nolēma ar gruntsmakšķerēm uz naktstārpu. Visu ceļu līdz copes vietai Jēkabs stāstīja par savu jauno guvumu – Rīgas meistara paštaisītiem āķiem, kas domāti speciāli makšķerēšanai uz naktstārpu. No parastiem āķiem tie atšķīrās ar pieklājīgiem izmēriem un neparastu aizķeres formu. Tiesa gan, pārējie braucēji jaunās formas nenovērtēja un saviem zvejas rīkiem izvēlējās klasiskos āķus.
Atbraucot upes krastā, vīri iemeta gruntsmakšķeres. Pēc kāda laika sāka kosties, un jau pēc brīža lomos bija pieklājīgs asaris, pāris plikšu un daži ķīši. Tieši ķīši uzvedināja makšķerniekus uz domu par zivju zupas vārīšanu. Jēkabs kā pats jaunākais tika deleģēts meklēt malku ugunskuram. Šajā brīdī viena no viņa gruntsmakšķerēm sāka signalizēt par drošu košanos. Vistuvāk makšķerēm tobrīd atradās Dakteris, tāpēc viņš paķēra gruntsmakšķeri un spēcīgi piecirta. Zivs bija trāpījusies nopietna un izrādīja spēcīgu pre-testību. Kādā brīdī zemūdens pretiniekam izdevās aizvilkt rīku dibenā, kur tas aizķērās. Dakteris turpināja vilkt makšķeri uz sevi ar visu spēku, līdz aukla neizturēja. Tajā brīdī at-griezās Jēkabs. Vai ir vērts teikt, cik liels bija viņa sarūgtinājums par lielas trofejas, it īpaši par ekskluzīvā āķa zaudējumu! Bet neko nepadarīsi, cope turpinājās.

Tuvojoties naktij, ķeršanās atslāba, toties zivju zupa un sarunas pie ugunskura bija lieliskas.

No lielās zivju zupas porcijas un pāris glāzītēm Dakterim uznāca miegs, un viņš nolēma doties uz telti nosnausties. Pieskatīt makšķeres viņš uzticēja Arnim. Pienāca pusnakts, un upe sastinga nakts klusumā. Pēkšņi Daktera makšķerei iezvanījās zvaniņš. Tā kā no telts puses bija dzirdami vien sulīgi krācieni, Arnis nolēma pārņemt iniciatīvu. Paceļot gruntsmakšķeri no spailītes, viņš strauji piecirta. Otrā galā uzreiz atsaucās vēl nezināms oponents. Bija jūtams, ka pretinieks ir spēcīgs un izvadīt to nebūs viegli. Tomēr Arnim izdevās savaldīt zivs izrāvienus un pakāpeniski pievilkt to pie krasta. Pārvarot tro-fejas trako pretošanos, makšķernieks beidzot izvilka rīku no ūdens. Uz gruntsmakšķeres āķa locījās milzīgs zutis. Tādus eksemplārus Arnis vēl nebija redzējis.

Zivs bija rokas resnumā un vairāk nekā metra garumā. Zutis turpināja izmisīgi locīties un arvien vairāk samudžināja makšķerēšanas rīku.

Lai tiktu galā ar tādu trofeju, to vispirms vajadzēja kaut kādā veidā nomierināt. Te Arnis ieraudzīja cirvīti līdzās ugunskuram. Paķerot to, makšķer-nieks nolēma upes briesmonim nocirst galvu. Sekoja cirtiens, bet galva palika savā vietā. Vēl viens – un atkal neveiksme! Beidzot zivs tomēr gandrīz aprima. Apskatot cirtienu vietas, Arnis pamanīja, ka dziļi zuša rīklē ir iestrēdzis neparastas formas makšķerāķis, tieši tāds, kādu viņi vakarvakarā bija redzējuši znota copes piederumu kastē. Tad kuram pienākas šis zutis? Jēkabam, kura gruntsmakšķeri Dakteris sarāva pieredzes trūkuma dēļ? Bet varbūt Dakterim, jo zutis tika noķerts uz viņa makšķeres? Tomēr zuti noķēra Ar-nis, tiesa gan, ar svešu grunteni! Tika nolemts zuti pagatavot tieši upes krastā, lai gardo ēdienu varētu baudīt visi copes dalībnieki. Taču pat tagad, pēc daudziem gadiem, drau-giem satiekoties, šī tēma joka pēc laiku pa laikam uzpeld. Tad kurš īsti noķēra zuti?

Vladimirs Poludeņs

Abonē Lielo Lomu ar 30% atlaidi līdz novembra beigām, ievadot atlaižu kodu SUPERLOMS!

LA.lv
LielaisLoms.eu aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.