Šajā rakstā mēģināšu rast atbildes uz jautājumiem, kurus visbiežāk uzdod jaunie spiningotāji. Vispirms jaunajam censonim vajag iepazīties ar spininga kātu galvenajām īpašībām, kā arī mēģināsim kopīgi salikt optimālu spiningošanas inventāru, kas būtu paredzēts iesācējiem.
Kā pareizi izvēlēties spiningu?
Vispirms vajag izlemt, kādiem spiningošanas apstākļiem inventārs būs nepieciešams. Spiningot iespējams gan no krasta, gan no laivas. Daudzi spiningotāji vēlas iegādāties universālu aprīkojumu, ko varētu izmantot praktiski jebkurā situācijā. Diemžēl šādu aprīkojumu izvēlēties ir diezgan grūti, lai neteiktu – neiespējami. Spiningošanai no krasta labi sevi apliecinājuši kāti, kuru garums ir 2,4 vai pat 2,7 m, bet spiningošanai no laivas lieti noder no 2,1 m. Makšķerniekam jāatceras: ja ūdenskrātuves krasti ir stipri aizauguši, garais kāts var būt šķērslis, kas var radīt liekas problēmas gan pie mānekļa iemešanas, gan arī izvadot lomu. Šādās situācijās labāk būtu izmantot īsos spiningus.
Mūsdienās liela nozīme ir materiālam, no kura izgatavots spinings. Ņemot vērā to, ka gandrīz visu dienu kāts jātur rokās, tad ideāli būtu, ja tam būtu minimāls svars. Labi sevi apliecinājuši kāti, kas gatavoti no kompozīta materiāla vai oglekļa šķiedras. Veikalos piedāvājamo kātu klāsts tiešām ir fantastisks, iespējams atrast gan teleskopiskos, gan divdaļīgos, bet ceļošanai lieti noderīgi ir trīs un pat četrdaļīgie. Saspraužamie kāti ir uzticamāki, bet nereti grūtības rada kātu transportēšana. Transportēt teleskopiskos kātus ir ievērojami vienkāršāk, jo spininga posmi sabīdās cits citā un kātu var ievietot parastā somā, kas ir ļoti praktiski. Vēl viens teleskopiskā kāta mīnuss ir smiltis. Nereti kātam viens vai uzreiz vairāki posmi aplīp ar smiltīm, kas darbojas gluži kā smilšpapīrs. Pirms daudziem gadiem man bija teleskopiskais kāts, kurš piecirtiena brīdī vienkārši salūza. Kas vainīgs? Protams, es pats, vienreiz aizmirsu ar lupatiņu iztīrīt posmus, citreiz nebija laika, un vajadzīgajā brīdī kāts vienkārši sadalījās reizinātājos. Tā ir kļūda, ko atceros vienmēr. Sākumā vajadzētu iegādāties kātu, kuram tests būtu no 10 līdz 40 g. Patiesībā jebkuram spiningotājam nepieciešami divi kāti: viens īpaši vieglajiem mānekļiem, kuru svars nepārsniedz 10 g, bet otrs smagākiem mānekļiem, kuru svars būtu no 10 (15) līdz 30 g. Šādā veidā varat “organizēt” spiningošanas daudzpusību.
Spoles izvēle
Mūsdienās visi spiningotāji savus kātus aprīko ar bezinerces spolēm, manuprāt, uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas darbojas ar inerces spolēm. Iesācējam piemērota būtu spininga spole, kuras izmērs ir 2000–3000. Šie skaitļi nozīmē to, ka uz šādas spoles var uztīt 100 m monofilās auklas, kuras diametrs 0,2–0,3 mm. Kā rāda prakse, šāds auklas daudzums ir pilnīgi pietiekams spiningošanai gan no krasta, gan no laivas.
Izvēloties spoli, jāpievērš uzmanība tās bremzei, jo pastāv divu veidu spoles: gan ar priekšējo, gan aizmugurējo bremzi. Tāpēc jaunā spiningotāja uzdevums ir izvēlēties uzticamu spoli. Jāatceras, ka spolei ir liela nozīme, un, ja ir pareizi noregulēta bremze, tad iespējams tikt galā pat ar ļoti lielu lomu.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Pareiza inventāra noregulēšana
Ļoti svarīgi pareizi noregulēt spoles bremzes. Kad pieķeras liels īpatnis, ir svarīgi, lai aukla izturētu zivs rāvienus atbrīvojoties. Pareizi iestatot bremzi, lielā plēsēja rāvieni izlīdzinās.
Auklas izvēle
No pareizas auklas izvēles atkarīga spiningotāja darbība. Pastāv tikai divas iespējas, no kurām izvēlēties: a) pītā aukla. Parasti pieredzējuši spiningošanas speciālisti iegādājas ļoti tievas aukliņas, kas arī maksā zināmu naudas summu. Pītās auklas ir ievērojami izturīgākas nekā monofilās auklas, taču auklas lietošanai nepieciešama pieredze, kuras iesācējam vēl nav; b) monofilā aukla jeb tā saucamā žilka, lai gan latviski būtu – makšķeraukla jeb vienkārši aukla. Tā būtu ideāla izvēle iesācējiem. Šīs auklas ir pietiekami elastīgas, vidēji izturīgas, un iesācējs ar tām viegli tiks galā.
Tagad kāds teiks, ka ar pīto auklu vieglāk darboties, jo tās ir tievākas, līdz ar to arī metiens sanāk slaidāks, tas būs tālāks. Draugi, mūsu uzdevums nav aizmest mānekli pēc iespējas tālāk, mūsu uzdevums ir iemācīties vispār mest, tad iemācīties mest precīzi un visbeidzot iemācīties mest tālu un precīzi, tam visam nepieciešams laiks. Dotajā brīdī steiga nav mūsu sabiedrotā. Runājot vēl nedaudz par auklām, tām abām ir savas priekšrocības un trūkumi. Pītajām auklām ir minimāla stiepšanās salīdzinājumā ar monofilajām auklām, līdz ar to spiningošanas inventārs kļūst ievērojami jutīgāks, sevišķi svarīgi tas ir tālākos attālumos. Monofilās auklas lietderīgāk būtu izmantot īsākos metienos, dažkārt pat šķiet, ka parastās auklas nav sliktākas par pītajām auklām. Auklas krāsai spiningošanā nav īpašas nozīmes, taču tiek uzskatīts, ka piemērotākās krāsas ir tumšās: zaļā, melnā, bet cits tagad teiks, ka pērk bezkrāsainās jeb baltās pītās auklas un lomi ir labi vai pat teicami. Zināmā mērā auklas krāsa ir modes lieta, lai gan iesācēji parasti izvēlas to pītās auklas krāsu, kāda ir kolēģim, kaimiņam vai spiningošanas skolotājam. Diemžēl nevar izvēlēties aprīkojumu konkrētas zivju sugas spiningošanai, jo rezervuārā var būt arī lieli un ļoti lieli īpatņi. Šeit veidojas arī otra galējība, par lieliem un smagiem vizuļiem nekādu interesi neizrādīs mūžīgi izsalkušais asaris vai zivs ar cieto žokli zandarts.
Spiningošanas tehnika un mānekļu izvēle
Pastāv vairākas populāras spiningošanas metodes, šeit pieminēšu tikai dažas: a) džigošana – īpašu mānekļu izmantošana, kur atsvars 99% gadījumu stiprinās mānekļa priekšpusē. Šo mānekli iespējams pielietot jebkurā dziļumā un izvadīt jebkuros ūdens slāņos, kaut vai pa pašu ūdenskrātuves gultni, b) tvičošana jeb raustīšanas metode. Šajā gadījumā tiek izmantoti tādi mānekļi kā vobleri vai poperi. Šīs metodes pamatā ir mānekļa raustīšana, to paveic ar spininga pašu spicītes galu, c) klasiskā spiningošana, tā ir metode, kuru izmantoja mūsu tēvi un vectēvi. Spiningojot lieto plaši zināmos mānekļus šūpiņus vai rotiņus. Iespējama gan vienmērīga (rotējošiem mānekļiem), gan pakāpienveida mānekļa izvadīšana (šūpojošiem vizuļiem).
Iesācēja izvēle: džigošana vai spiningošana
Džigošana ļauj ķert plēsējus uz pašas grunts. Tas ir svarīgi, jo tieši pie grunts mīt daudzi plēsēji. Džigošanas tehnika ir diezgan vienkārša, to var apgūt jebkurš iesācējs. Viens no džigošanas paveidiem ir sānu pavadiņa. To var ļoti viegli samontēt pats. Izmantojot šīs sānu pavadas, var tikt ne vien pie asariem, bet arī pie zandartiem un līdakām. Uz sānu pavadiņas var piestiprināt tvisterus vai vibroastītes. Līdztekus parastajiem silikona mānekļiem daudzi ražotāji piedāvā arī mānekļus, kas pagatavoti no aromatizēta silikona. Šādus mānekļus sauc par ēdamajām gumijām (protams, pašam ēst tās nevajadzētu). Ir novērots, ka pēdējos gados šīs ēdamās gumijas vairāk interesē zivis.
Spiningotājam jāzina, kā rīkoties ar mānekļiem, un, pats galvenais, jāizvēlas tas īpašais māneklis, par kuru zivis izrādīs interesi, jāņem vērā, ka nepieciešams atrast arī pareizā izmēra mānekli. Spiningošanā izmanto rotējošos un šūpojošos vizuļus, cikādes jeb tā saucamos bleidbeitus, kastmasterus, spinerbaitus un, protams, citus.
Jāatrod daudzsološa spiningošanas vieta
Iesācējiem raksturīga nezināšana par potenciālo plēsēju atrašanās vietām, kā arī neziņa par ūdenskrātuves īpatnībām, viņi nepārzina bedres uz ūdens krātuves gultnes. Bieži vien mazāk pieredzējuši spiningotāji cenšas apmētāt pēc iespējas lielāku ūdenskrātuves daļu. Starp citu, dažkārt šī taktika dod savus rezultātus, taču, ja vēlamie rezultāti izpaliek, tad no šādas taktikas, iespējams, var pagurt, un bezrezultatīva spiningošana jaunajam censonim var vienkārši apnikt. Pēc šādas spiningošanas rokas un mugura divas dienas jutīsies dīvaini, bet vēlme atkal doties makšķerēt vienkārši pazudīs.
Ja tomēr nav zudusi vēlme spiningot, tad nākamajā reizē, paņemot rokās spiningu, jākoncentrējas visam apkārt notiekošajam un jāpievērš uzmanība tam, cik ilgs laiks nepieciešams, lai māneklis sasniegtu grunti, tādējādi nosakot ūdenskrātuves dziļumu attiecīgajā vietā. Velkot mānekli pa grunti, jābūt ļoti uzmanīgam, lai varētu noteikt tās reljefu. Plēsējam tīk atrasties pie zemūdens bedres malas vai netālu no izejas no bedres. Plēsīgajām zivīm patīk sagaidīt savus upurus pie blīvajiem ūdens veģetācijas biezokņiem vai paslēpties aiz siekstas vai kāda no zemūdens akmeņiem. Parasti spiningotāji pa dienu noiet vairākus kilometrus gar rezervuāra krastu, meklējot interesantākās un perspektīvākās vietas. Tikai šādā veidā – ar neatlaidību un lielu darbu – iespējams sasniegt savu mērķi (jebkuru no dzīves mērķiem) un kļūt par īstu spiningošanas meistaru.
Spiningošanas tehnika un loma izvilkšana
Džigošanas tehnika ir pavisam vienkārša, jo māneklis tiek mests tik tālu, cik atļauj inventārs. Pēc tam jānogaida, līdz māneklis nogrimst uz grunts. Brīdi, kad māneklis sasniedzis grunti, nosaka spininga gala darbība, kā arī auklas nospriegums. Turpmākās darbības jau atkarīgas no tā, kādu spiningošanas stilu izvēlamies.
Daži vārdi par džigošanas stiliem
Pakāpeniska auklas ietīšana. Šis veids ir visizplatītākais, jo gandrīz visi spiningotāji to izmanto. Ļoti svarīgi, lai mānekļa svars atbilstu kāta testam: ir ļoti grūti kontrolēt mānekļa spēli, ja kāta tests ir mazāks par 25 gramiem, bet izvēlētā mānekļa svars ir tikai 10 grami vai pretēji – ja kāta tests ir līdz 15 g, bet izmantotā mānekļa svars ir tikai nedaudz mazāks par 25 g. Jāveic 2–3 spoles roktura apgriezieni, pēc tam seko 2–3 sekunžu pauze. Roktura pagriešanas brīdī māneklis tiek atrauts no grunts, bet pauzes laikā tas atgriežas atpakaļ uz grunts. Lai māneklis imitētu ievainotu zivtiņu, nepieciešams izmantot spininga spici – jāspēlējas ar spininga galu.
Vienmērīga mānekļa vadīšana. Šī metode vairāk pielietojama rotējošiem mānekļiem, jo pauze šeit ir pilnīgi nevajadzīga, es pat teiktu – lieka. Rotējošie vizuļi, kas ietur pauzes, izskatās nedabiski un radīs plēsīgajām zivīm aizdomas. Taču tas nenozīmē, ka šādu metodi nedrīkst izmantot, darbojoties ar džiga mānekļiem un gumijas zivtiņām vai ar šūpojošiem vizuļiem. Patiesībā esmu dzirdējis daudz piemēru, kad plēsīgā zivs uzbruka mānekļiem, kas pārvietojās vienmērīgā ātrumā. Tas nozīmē to, ka jaunajam spiningotājam pašam jāeksperimentē ar mānekļiem, jo nekur tā nenotiek kā dabā un esot pie ūdeņiem.
Zivs izvilkšana
Ļoti interesants un svarīgs moments jebkura makšķernieka dzīvē. Iesācējiem šis var būt neiespējams uzdevums, ja pa rokai nav speciālā uztveršanas tīkliņa jeb latviski – ķeseles. Dažreiz bez šī tīkliņa vienkārši nevar iztikt, it īpaši vietās, kur ir grūtības pietuvoties ūdenim.
Ja sajutāt, ka zivs izrādījusi interesi par mānekli, tad ir nepieciešams piecirst, citiem vārdiem sakot, jāveic asa spininga kustība pret sevi, bet ne pārāk plaši, lai nesaplēstu zivs mutē vietu, kur āķis ieķēries. Ja tiek izmantoti divžuburi vai trīsžuburi, tad plēsīgai zivij, visticamāk, neizdosies aizbēgt, bet, ja māneklis aprīkots tikai ar vienu āķi, tad ir iespējams, ka zivs var aizmukt, it īpaši, ja potenciālais loms ir līdaka. Zaļsvārces parasti cenšas atbrīvoties no dzēlīgā mānekļa kratoties, lecot laukā no ūdens, veidojot tā saucamās svecītes. Ļoti skaists skats, novēlu katram to dzīvē piedzīvot. Neaizmirstami!
Vai zini, kas Latvijas ūdeņiem kaitē vairāk par plastmasas maisiņu? 5+ bīstamākie atkritumi
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
