“Sāku makšķerēt trīs, četru gadu vecumā,” stāsta Rūdolfs Otto Egle, viens no Latvijas jaunajiem makšķerniekiem, ar kuru interviju esmu sarunājis pēc stundām, jā, jā, tieši pēc stundām, jo Rūdolfam ir 13 gadi un viņš vēl mācās skolā, taču nesen izcīnīja uzvaru 2. posmā Latvijas čempionātā foreļu spiningošanā dīķos, atstājot aiz sevis dažu labu krietni pieredzējušāku vīru, kuram tovakar droši vien negaršoja vakariņas.
“Pirmās zivis, ko sāku ķert, bija raudiņas un plicīši. Makšķerēju ar parastu bambusa makšķeri, tikai vēlāk sāku ķert asarus un līdakas. Dzīvoju tepat pie Lielupes, upe ir tuvu – lai makšķerētu, tālu nav jāiet. Jāsaka paldies tētim, kurš mani iemācīja makšķerēt. Runājot par savu pirmo, lielo noķerto zivi – tā bija līdaka, ko noķēru no laivas uz dzīvo zivtiņu. Līdaka bija 55 cm gara, atmiņas par to joprojām ļoti spilgtas, biju neizsakāmi priecīgs,” atceras Rūdolfs.
Tagad pasaki, kāda bija sajūta, kad izdevās uzvarēt foreļu makšķerēšanā dīķos?
Tas bija pavisam forši. Tās bija izcilas emocijas, un sapratu, ka rudenī varēšu braukt uz pasaules čempionātu.
Kā tu izjūti atšķirību starp makšķerēšanu sacensībās un vienam pašam?
Kad esi viens pats, tad pie upes var pakaifot, ķer savam priekam, bet sacensībās vajag lielāku ātrumu, ir lielāka spriedze, tev vairāk jāpiedomā pie tā, kā zivi ātrāk noķert. Vispār man vislabāk patīk ķert lašveidīgās zivis – tās ir stipras, ātras, tas nav kā ķert brekšus – iebaro, sēdi un gaidi. Kad ķer foreles upē, tev pa to jābrien, zivis jāmeklē, man tas patīk.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Tu fīderē arī?
Dažreiz pavasarī aizbraucu uz Ventu vimbas paķert, vasarā es galvenokārt asarus un līdakas ķeru. Šopavasar esmu noķēris divus lašus Gaujā, vienu lasi Salacā.
Foto no Rūdolfa arhīva
Cik sen lašveidīgos ķer?
Sāku tos ķert, kad man bija septiņi gadi. Man ierādīja, kā pareizi jāmet māneklis – nekādā gadījumā šūpiņus nemest pret straumi, citādi tos piespiedīs pie upes grunts un norausi. Pirmo lasi noķēru deviņu gadu vecumā. Arī šīs sajūtas joprojām atceros un saprotu, ka lašveidīgo cope man ir nenormāli iepatikusies. Tas bija Salacā pirms četriem gadiem.
Ar ko esi apbruņojies, makšķerējot lašveidīgos?
Pārsvarā ir vobleri, šūpi un kāds rotiņš. Kad uz Gauju eju, lielākā daļa ir šūpi, voblerīši mazāk. Šopavasar man ļoti ķērās uz mušām, ko piesien 50 cm virs šūpa. Tā spožie labi ķeras Gaujā. Mana doma ir tāda, ka iesākumā spožais grib pakampt mušu, pēc tam ierauga šūpu un ķer to. Šajā pavasarī gan tikai divas zivis uzķērās uz šūpu, pārējās uz mušām, ko pērku no Igora Fiļipova, viņš tās taisa izcilas.
Cik garš ir tavs lašu kāts?
Trīsmetrīgs, spole 3000. izmēra. Par mānekļu krāsām runājot, spilgtās izvēlos tikai tad, kad ūdens ir duļķaināks; kad dzidrāks, izvēlos maigākus toņus. Bet galvenais jau ir pareizā horizontā novadīt mānekli zivij. Forelēm man ir kādi septiņi kāti, lašiem bija divi kāti, nesen vienu salauzu, pie stāva krasta metot ar šūpu, – tas ieķērās zālē, un metiena brīdī kāts pārlūza uz pusēm. Uz līdakām un zandartiem man ir kādi trīs kāti. Atceros, interesantākais piedzīvojums bija vienā no manām mīļākajām foreļupēm, varēju redzēt, ka neviens pirms tam pa to nebija staigājis, un katrā perspektīvajā bedrītē izdevās noķert foreli virs 35 cm. Tas bija foršs divu dienu brauciens ar nakšņošanu mašīnā.
Forelistiem jau aktuāli neiekrist bebru alās
Es parasti brienu pa upi, tad gan reizēm var uztrāpīt uz kādu dziļāku bedri. Vai arī eju gar upes krastu.
Kur visbiežāk makšķerē?
Galvenokārt Lielupē, bet daudz staigāju pa foreļupēm.
Kas ir tavu panākumu pamatā, makšķerējot foreles dīķos?
Dīķos makšķerējot, svarīgi ir nestresot, tev nepārtraukti jāskatās apkārt, uz ko citi ķer. Ja tev pašam neķeras, tad jānolasa, kādu spēli un mānekļus citi izmanto, un tad jāmēģina to izmantot sev par labu.
Foto no Rūdolfa arhīva
Vai sacensībās nebija tā, ka dažiem pieredzējušiem vīriem bija skābas sejas, ka jauns čalītis viņus kārtīgi izpogāja?
Es jau trīs gadus ķeru foreles dīķos, pērn man bija trešā vieta Latvijas čempionātā un 3. vieta vēl vienā mačā. Šogad 1. vieta Latvijas čempionāta posmā. Konkurenti gan bija izbrīnīti, ka atnāca te viens tāds jauns puika un visus uzvarēja.
Ja jau tev tagad ir tādi panākumi, tad jau jāskatās tālāk. Vai tādas domas ir?
Protams, protams. Zini, pavasaros, kad Gaujā ķeras spožie, tā gribas aizbraukt uz turieni. Parasti brīvdienās uz turieni braucam.
Lielupē spožie nenāk?
It kā nāk, bet ļoti, ļoti reti. Zinu, ka 1. maijā no laivas kādam ir trāpījies ar rotiņu noķert spožo.
Kā tu izglītojies makšķerēšanā?
Skatos visus iespējamos raidījumus par copi, īpaši par lašveidīgo copi, kad var redzēt dažādas nianses.
Kāds ir tavs padoms makšķerniekiem, kuri nolemj sākt makšķerēt lašveidīgos?
Vislielākā kļūda ir mest pret straumi vai izmantot pārāk smagus vai dziļus voblerus un šūpus, jo lašveidīgie parasti skatās uz augšu, nevis uz leju. Tev jānovada māneklis pusūdenī.
Kādus āķus izmanto foreļu ķeršanā?
Pēdējā laikā izmantoju tikai āķus bez atskabargām. Lai piešautu roku un pareizi izvadītu zivi, lai tā nenomuktu no āķa.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
