Pavasaris beidzot sācies, un upēs ieskrējis spožais taimiņš. Šajā rakstā vairāk par to, kā pierunāt tieši svaigo un spēcīgo jūras zivtiņu.
Sudrabaini skaista lašveidīgās dzimtas zivs. Ātra, spēcīga un agresīva. Visas šīs īpašības lašveidīgo zivju makšķerniekiem ir jāatceras, uzspīdot pirmajai siltajai pavasara saulītei. Ūdens temperatūra kāpj, un līdz ar to pavadīt dienu pie upes paliek daudz patīkamāk. Parādās arī tie, kuri ziemā, kad temperatūras stabiņš noslīdējis zem nulles, upes virzienā neskatās. Toties, kad iespīd pirmais pavasara saules stars, pat paši slinkākie sāk slaucīt putekļus no saviem spiningiem. Pavasaris ir laiks, kad mostas makšķernieki un tieši tāpat arī zivis.
Naktis ir vēsas. Tikai dienas otrajā pusē ūdens iesilst, un radības, kuras uzturas ūdenī, paliek aktīvākas. Ir pienācis brīdis, kad, laikus atbraucot mājās no darba, var paspēt uz pāris stundiņām izrauties pie ūdens. Šie vakara mirkļi bieži mēdz būt zivīm bagāti. Ūdens pa dienu iesilst, un vakarā ir kulminācijas brīdis. Spožais paliek daudz aktīvāks un agresīvāks. Šīs upē svaigi ienākušās zivis par nārstu nedomā. To vienīgais mērķis ir atrast ko ēdamu. Tās pievilina upes saldūdens un visas citas sīkzivis, kuras uzturas upē. Pavasarī uz nārstu daudzās no mūsu upēm migrē stinte. Un tā ir taimiņu saldais ēdiens. Spožie tās ir īpaši iecienījuši. Katru gadu gan tas var mainīties. Ar migrējošām zivīm nekad neko nevar paredzēt. Vienu gadu zivju skaits ir lielāks, otru – mazāks. Šāda vai tāda migrācija notiek katru gadu. Un tieši tāpat taimiņi tām seko.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Tomiņš ar smuku spožo.
Foto: no privātā arhīva
Aprīlis ir viens no labākajiem mēnešiem. Ūdens temperatūra ir sasniegusi 5–10 grādu atzīmi. Iznārstojušās zivis dodas atpakaļ uz jūru, svaigās nāk upēs iekšā. Ja ir atrasta pareizā vieta, kur dotajā brīdī ir sastājušās zivis, bieži copju skaits ir mērāms ar divciparu skaitli. Protams, ir dienas, kad jāstaigā ar nokārtu degunu. Un tur neko nevar darīt. Vienkārši nepaveicās. Pašam arī tā ir gadījies. Man tikai pāris copīšu, bet no visām upes vietām nāk ziņas par labiem lomiem.
Tieši tāpēc makšķerēšana ir ļoti azartisks hobijs, kurš jūs var pārsteigt jebkurā brīdī. Tāpat arī upe, kas mainās teju katru dienu. Ūdens līmenis krītas un paliek siltāks. Mainās straumes ātrums. Līdz ar visiem šiem faktoriem mainās arī zivju uzvedība un to uzturēšanās vietas. Gadās, ka iepriekšējā dienā esat atradis zivju pūznīti, bet jau nākamajā tur vairs nav nevienas copes. Zivis ir aizslīdējušas pa upi zemāk, mainījušas savu iepriekšējo uzturēšanās vietu.
Foto: no privātā arhīva
To var ietekmēt vairākas lietas. Taimiņš pavasarī ir kustīgs un bieži maina savas uzturēšanās vietas. Ir dienas, kad ūdens līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo dienu nokrītas par 4–7 cm. Ūdens svārstības savukārt ietekmē straumes ātrumu. Ja iepriekšējā dienā atradāt vietu ar vidēju straumi, kurā uzturējās vairāki taimiņi, tad naktī pazeminājies ūdens līmenis un jau nākamajā dienā tajā pašā vietā straume ir attiecīgi samazinājusies. Līdz ar to taimiņš šo vietu ir pametis. Sekojot taimiņam, arī jums ir jāpamaina copes vieta.
Upes nolasīšanas prasme nāk ar gadiem. Jo vairāk to iepazīsiet, jo ātrāk varēsiet novērtēt potenciālās zivju uzturēšanās vietas. Ir jāpieskata daudzas šīs it kā mazās nianses, kuras, kā puzli saliekot kopā, veido skaistu gleznu.
Šūpiņi – leiši un Tiemco. Savu darbiņu izdara teicami.
Foto: no privātā arhīva
Vobleru izlasīte.
Foto: no privātā arhīva
Vēl tikai nedaudz par mānekļiem. Aprīlī nevajadzētu ieciklēties uz dziļi ejošiem vobleriem vai pasmagiem šūpiņiem. Zivis paliek daudz aktīvākas. Tās biežāk sāk uzturēties un medīt ūdens vidējos slāņos. Pilnīgi pietiks ar vobleriem, kuru iegrime nepārsniedz 1,2 m atzīmi. Ja taimiņš būs aktīvs, un parasti tā pavasarī arī ir, tas pacelsies pusūdenī un paķers jūsu piedāvāto vobleru. Izmantojot seklākas iegrimes mānekļus, to noraušanas iespēja samazināsies. Tas ir lieliski pašam makšķerniekam. Bieži vien raudāt gribas, kad kārtējais upes koks pieprasa savu nodevu, un, kā likums, tas ir viens no skaistākajiem japāņu voblerīšiem makšķernieka kastē.
Jādomā arī par krāsu izvēli. Ūdens temperatūrai kļūstot siltākai, spilgtās krāsas vairs tik labi nestrādā. Tās ieteicams nomainīt uz dabiskākiem toņiem. Pēc maniem novērojumiem, arī dabiskajiem krāsojumiem ieteicams atstāt kādu spilgtu noti. Kā piemēru varu minēt dabiskas krāsas mānekli ar oranžu vēderu. Uz āķa uzlikt fluorescējošu kembriku vai pašu āķi kā BKK Uvo modelis. Spīdīgi sudraba vai zelta sāni ir dominējošais pamats voblerā. Viss pārējais ir notis, kas to izpušķo kā Ziemassvētku eglīti. Voblerus izvēlos ar smalkāku spēles amplitūdu. Tie tad arī ir mani personīgie novērojumi.
Tieši ar šāda tipa vobleriem ir gūti labākie panākumi “spožo” spiningošanā. Neizvēlos tādus, kuriem uz iepakojuma uzrādīta iegrime dziļāka par 1,7 m. Svaigais taimiņš nelasa neko no grunts, tas medī ūdens vidējos un augšējos slāņos. Pārcensties ar pārāk dziļas iegrimes vobleriem nav jēgas. Ja taimiņš būs aktīvs, un parasti aprīlī tāds viņš ir, tas noteikti ieraudzīs jūsu vadīto vobleru pusūdenī un uz to reaģēs.
Ar šūpiņiem ir līdzīgi. Priekšroku dodu spožai sudraba krāsai ar kādu spilgtāku noti. Tas var būt tas pats spilgtas krāsas kembriks vai spilgts āķis. Āķi izvēlos par vienu izmēru mazāku, nekā tas ir oriģinālā. Svaigā taimiņa mute ir trausla. Kad tas ir pieķēries, tas spēcīgi pretojas, kūleņo un lec ārā no ūdens līdz pēdējam brīdim. Tieši šajos momentos tas sev pārrauj lūpu, un, izmantojot lielāku āķi, tam vieglāk ir no tā atbrīvoties. Tāpēc izmantoju mazāku āķi, papildus aprīkojot to ar vienu vai diviem ievadriņķiem. Papildu ievadriņķi neļauj taimiņam izgriezties no āķa un sevi savainot.
Šūpiņa svars reti aprīlī pārsniedz 16 gramus. Kastītē vajag iekārtot tā, lai tur atrastos mānekļi svarā no 8 līdz 16 gramiem. Vietās, kur straume spēcīgāka vai pati upe dziļāka, tur attiecīgi liksim ko smagāku, seklākā – vieglāku. Jāpielāgo tāds svars, lai māneklis nepārtraukti neskrāpētu grunti.
Rotiņš ir māneklis, kurš bieži vien izglābj copi. Tas ir nedaudz izgājis no modes, bet tā rezultativitāte nekad nav kritusies. Ir dienas, kad tā vibrācija ir izšķirošais ierocis, kas izglābj no pilnīga fiasko. Ar rotiņa svaru nevajadzētu pārspīlēt. Ņemam 3.–4. numura lapiņu, 7–12 gramu smagu, un būsim trāpījuši.
Atlaist ir prieks.
Foto: no privātā arhīva
Pīto auklu, ja ir tāda iespēja, ieteiktu paņemt par vienu izmēru plānāku nekā to, ar kuru spiningojam taimiņus ziemā. Ar plānāku auklu būs iespēja aizmest pāris metru tālāk. Bieži vien aprīlī taimiņi vairs negrib uzturēties krasta zonā, tie vairāk izvēlas uzturēties tuvāk upes vidum. It sevišķi tos pāris metru jutīsiet, kad auklas galā karāsies voblers. Attiecīgi arī fluorkarbona pavadu var izmantot par vienu izmēru plānāku.
Īsumā šie ir galvenie padomi, kurus cenšos ievērot es pats.
Par ticību acīm un aminoskābēm mānekļos. Oskars Šteinbergs. “Ķeram lielo!” #4 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
