Makšķerēšana
Spiningošana

Par asaru copi0

Skaists asaris mikrodžiga tehnikā

Aigars Garais

Mums Latvijā ir paveicies, jo pie mums asari dzīvo gandrīz visur. Tos var ķert upēs, ezeros un pat jūras piekrastē. Gandrīz katrs makšķernieks ir noķēris kādu asari. Šī zivs trāpās gan pludiņmakšķerniekiem, gan fīdera cienītājiem, gan zemledus makšķerniekiem, gan spiningotājiem. Tieši tāpēc, ka asari ir visur un noķerami visu gadu, daudziem tā šķiet neinteresanta un ikdienišķa zivs. Tomēr nav mazums arī tādu copmaņu, kam asaru cope sagādā ļoti lielu baudu, un viens no tādiem esmu arī es.

Super skaista, stipra un arī garšīga zivs, lai gan pēdējos gados ļoti daudz asaru laižu vaļā. Paturu tikai tik daudz, cik uzreiz pēc copes varu izlietot pārtikā. Jāatceras, ka, pēc makšķerēšanas noteikumiem, iekšējos ūdeņos viens makšķernieks drīkst paturēt 5 kg asaru loma, bet jūrā un jūras līcī drīkst paturēt 10 kg asaru loma, bet ir arī minimālais izmērs – sākot no 19 cm garuma. Asaru copei esmu veltījis ļoti daudz laika savās spiningotāja gaitās un tagad arī padalīšos ar to, kā asarus ķeru es, kādas sistēmas un mānekļus izmantoju.

Nedaudz par inventāru

Mans pirmais spinings, ko iegādājos tieši asaru copei, bija Salmo Diamond Ultra Jig. Ja nemaldos, tad garums tam bija 2,4 m un tests līdz 12 g. Šis kāts pilnīgi nederēja vieglajam džigam, toties tas man parādīja vieglā spininga burvību kā tādu! Ar maziem mānekļiem tas sevi parādīja gana labi. Bet tam noteikti pietrūka jutības, un tas bija arī par garu.  Pēc dažām sezonām es iegādājos jau specializētāku, budžeta klases spiningu vieglajam džigam – Salmo Elite Micro Jig 10. Tests šim bija 2–10 g un garums 2 m. Ar šo kātu nostrādāju ļoti ilgi. Pat šī gada Latvijas kausā es to vēl izmantoju, jo biju salauzis esošo vieglā džiga kātiņu. Par to cenu – labs kāts, lai apgūtu vieglā džiga pamatus. Uzsveru – par to cenu. Nevajag gaidīt brīnumus un super jutību no šādas klases spininga. Nākamais mans spinings arī bija no Salmo – Lucky John One Sensoric Light Game 12. Ļoti labs spinings. Tiešām ļoti labs! Tests 2–12 g, garums 2,25 m. Jutīgs, ērts, labi izvada zivi. Labs vieglajam džigam un dropšotam, var izraustīt voblerīšus utt. Bet ar šo spiningu man notika nelaimes gadījums  – tam uzkrita pret sienu atstutētais laivas motors, un spinings sadalījās piecās daļās.  Kā nākamo spiningu asaru copei es iegādājos  Favorite New Blue Bird 2,22 m garu, ar testu 3–12 g. Vēl esmu to palietojis neilgu laiku, bet man kātiņš jau ļoti patīk. Labi ieguļ rokā, jutīgs, labs vieglajam džigam, arī dropšotā jau izmēģināts un vajadzības gadījumā var izraustīt arī kādu voblerīti. Metiena attālums ar voblerīšiem un rotiņiem arī apmierina. Viss tieši tā, kā es gribu – viens spinings asaru copei, kuru es varu izmantot dažādām sistēmām un dažādiem mānekļiem! Spole man uz spininga ir Daiwa Legalis LT 2000. Tā ir pietiekami laba spole, kas tiek galā ar saviem uzdevumiem un ir viegla, jo taisīta pēc jaunā Daiwa LT koncepta (vieglums un izturība). 2000. izmērs tāpēc, ka vieglajā džigā mēdz būt zacepi (māneklis ieķeras kaut kur uz grunts), mēdz pieķerties arī kāda lielāka zivs, un spolei jābūt izturības rezervei. Mazāka izmēra spole būs neizturīgāka. Piedevām jaunā Daiwa koncepta dēļ, ka spole ir viegla un kompakta, uz vieglā spininga droši var likt pat vēl lielāka izmēra spoli. Agrāk tas nebūtu iedomājams, jo spole būtu par lielu un smagu vieglajam spiningam.  Uz spoles man ir 0,06 mm pītā aukla. Ražotāju vairs neatminos, bet aukla nav pievīlusi. Mazāku diametru nelieku, jo pavisam mikrotēmā es nelienu iekšā un piedevām auklai jābūt rezervei, lai vajadzības gadījumā tiktu galā arī ar lielākām zivīm. Plānāka diametra aukliņa dod klāt metiena attālumu un jutību (var darboties ar vieglākiem svariem), bet tā vairs nav tik izturīga. Šī konkrētā, manuprāt, ir četru dzīslu pītā aukla, bet tagad ražotāji sākuši ražot arī plāna diametra astoņu dzīslu pītās auklas. Uz zandartu džiga kāta es jau sen izmantoju astoņu dzīslu auklas, jo tās ir krietni klusākas. Jā, nedaudz neizturīgākas pret abrazīvu, tomēr to atsver tas, ka ar tām darbošanās ir krietni klusāka.  Pavadu lietoju no titāna. Cik vien var plānu. Asaru copi tas bieži vien neietekmē, bet pasargā no līdakas zobiem mānekļus. Kad asaris ir pavisam kaprīzs, tad pārsienu uz fluorkarbona pavadu. Parasti 0,2–0,23 mm diametrā. Bet tajos gadījumos, ja paņem līdaka, bieži vien jāpaliek bez mānekļa.  Tas īsumā viss par inventāru, un tagad iziešu cauri tehnikām, sistēmām un mānekļiem, kurus pats izmantoju asaru copē.

Asaru cope ar vieglo džigu

Šī man noteikti ir vizbiežāk lietotā asaru ķeršanas metode. Šādi var ķert no laivas, no krasta un gandrīz visu gadu. Jāpiemeklē tikai attiecīgā mānekļa pasniegšanas metode, jāatrod vieta, kur asari ir, un jāpiemeklē māneklis, kas tiem garšos. Tik vien, un cope izdosies! Bet, ja bez jokiem, tad asaru copi ar vieglo džigu droši var uzskatīt par spiningošanas klasiku mūsdienās. Es apzināti rakstu, ka ar vieglo džigu, nevis mikrodžigu – jo pavisam mikrodžigā es nelienu iekšā. Spiningi man vienmēr ir universālāki šim copes veidam un ar testu līdz 12 g. Ikdienā mazākus mānekļus par 2 collām nelietoju, un svinus, kas mazāki par 5 g, praktiski neizmantoju. Mana vieglā džiga starta komplektiņš ir 7–8 g džiggalva ar 2,4 collu mānekli. Bet viss atkarīgs no konkrētās ūdenstilpes. Seklā un mazā upītē es noteikti pāriešu vieglākā variantā, tāpat arī seklās ezera vietās. Lai gan ir reizes, kad smagāka džiggalva tiek likta apzināti arī seklās vietās un tiek strādāts peregruzā. Tas nozīmē, ka džiggalva tik daudz neatrausies no grunts un piezemēsies krietni smagnējāk. Uztaisot gan mutulīti, gan saceļot nelielu troksnīti. Un ir reizes, kad asarim tas trakoti patīk.  Asarim domātos mānekļus bieži vien iekāro arī kāds zandarts vai līdaka. Retāk trāpās kāda neierastāka zivs – breksis, rudulis vai pat meža vimba! Visbēdīgāk makšķerniekam ir, ja trāpās līdaka. Fluorkarbona pavadu tā visbiežāk pārkož, jo neviens jau nesien vieglajam džigam pavadiņu no resna fluorkarbona. Pret līdakām vislabāk palīdz plāna titāna pavadiņa. Cik plāna vien iespējams. Gatavā veidā plānākā, ko var nopirkt veikalā, laikam ir 1,0. Ar šādu es pārsvarā arī copēju, lai gan pie kaprīzām copes reizēm pāreju atpakaļ uz fluorkarbona pavadu. Bet vairākumā gadījumu 1,0  titāna pavadiņa asaru copi neietekmē, toties pasargā mānekli pret līdakas zobiem. Nākamgad ir doma patestēt vēl plānākas, bet tad jāsien būs pašam, jo gatavās plānākā variantā neesmu redzējis. Mans iecienītākais māneklis vieglajā džigā ir Lucky John Tioga 2,4 collu izmērā. Mīļākie krāsojumi ir Magic un Purple Plum. Ļoti patīk arī Baith Breath MicroGrub 2 collu oranžais ar melniem punktiņiem – šis agrāk man bija mīļākais māneklis. Bieži izmantoju Select  un Baith Breath SL Remix vēzīti, ļoti rezultatīva man ir ķīniešu kopija uz Easy Shiner. Protams, arī Lucky John Ballista noteikti jābūt manā kastītē. Ļoti labi ir Keitech mānekļi, bet tos pērku retāk un izmantoju tikai tad, kad nav aktīvas copes. Citādi sanāk dārgi, jo tie tiek ražoti no ļoti mīkstas gumijas un ļoti viegli sadalās jau pēc dažām asaru copēm. Bet vispār ļoti labi mānekļi uz asariem! Mīļākās krāsas Keitech gumijām man ir tumšā motoreļļas krāsa un divkrāsainā sarkans ar baltu. Šogad atklāju budžeta klases mānekli – Akoi Original Drop 74 mm izmērā, krāsa OR23 (atkal kaut kas līdzīgs motoreļļai). Uz šo šajā sezonā vairāki 30 cm+ asari. Mānekļa animāciju pārsvarā taisu klasisko – divi spoles apgriezieni un pauze uz sekundi. Ar vēžveidīgajiem biežāk paskrāpēju pa grunti, tas nozīmē, ka ar spiningu pavelk mānekli pa grunti un tad taisa pauzīti. Pasīvu copju gadījumā bieži nostrādā pāriešana uz vienu spoles apgriezienu un pauzi pat 3–4 sekundes. Visas animācijas ir vērts paskatīties pirms tam seklumā un pašam redzēt, ko un kā māneklis dara zem ūdens. Katrā gadījumā džiga klasika ir pāris spoles apgriezieni un neliela pauze, bet var pēc tam niansēti izpausties, kā pašam patīk. Un, galvenais, atrast, kā asariem tas patīk. Nedaudz par sviniem – izmantoju gan čeburaškas, gan džiggalvas ar fiksētiem āķiem. Čeburaškas gadījumā pluss ir tāds, ka var izvēlēties vajadzīgo āķi. Reizēm izmantoju volframa čeburaškas. Pluss ir tāds, ka volframs ir skanīgāks, un pie cietas grunts tas bieži vien dod labāku rezultātu. Turklāt ar svinu vienāda svara volframs vienmēr būs krietni mazāks diametrā, līdz ar to arī metiens uzlabojas un māneklis nedaudz citādi spēlē.

Asaru cope ar dropšota sistēmu

Ar šo sistēmu sanāk ļoti azartiska asaru cope, jo asaru ņēmiens bieži vien ir niknāks un labāk sajūtams rokā nekā ar vieglo džigu. Priekšrocības – ar dropšota sistēmu var lēnāk animēt, līdz ar to ir iespēja izprovocēt pasīvo asaru copi. Turklāt vairāk reaģē tie asari, kas neatrodas pie pašas grunts, un šādai sistēmai ir mazāk iespēju aizķerties, jo dropšota cilindriskais sviniņš viegli pārvar dažādus zemūdens šķēršļus. Kad asari ir aktīvi, ar dropšota metodi var strādāt diezgan ātri un agresīvi, un temps daudz neatpaliks no džigošanas, bet, kad asari ir pasīvi, tad iešūpošanas kustības jātaisa lēnas un lēzenas, pauzes garākas un ietīšanas īsākas. Tā māneklis arī bieži vien izprovocē kūtra asara copi, ka turpat viņam pie acīm visu laiku plivinās. Es asaru dropšotam sienu apmēram vienu metru garu sistēmu, varbūt nedaudz garāku, un sienu no fluorkarbona auklas. Diametrs 0,23 mm. Āķi izvēlas atkarībā no mānekļa, jo asaru dropšotā var izmantot pavisam mazos mānekļus, kas ir 2–3 collas lieli, un var likt jau arī 3–4 collas lielus mānekļus. Svinu izvēlas atkarībā no dziļuma un kāta jutības. Galvenais, lai var saprast, kad svins ir pie grunts, un veikt iešūpošanas un pakratīšanas kustības ar mānekli, neatraujot svinu. Skatoties no svina uz augšu, āķi es sienu kādus 70 cm augstāk par svinu. Kas attiecas uz mānekļu izvēli, tad lieku visu to pašu, ko ķerot ar vieglo džigu, bet reizēm palielinos, un tad talkā nāk dažas dropšota gumijas. Ļoti patīk Fox Rage asara krāsojumā, Akara kādā eļļas krāsā un vēl dažas. Vismīļākā gumija asaru dropšotam man ir Lucky John Ballist, sevišķi zili zaļā krāsā. Uz šo gumiju šādā krāsā un 3,8 collu izmērā Latvijas kausā 2020 Parcopi.lv komandas ekipāža Arvis Ančevskis un Martins Vizbulis otrā dienā izglābās no izgāšanās sacensību beigās, jo noķēra trīs ieskaites asarus dažās pēdējās minūtēs. Vēl man diezgan labi patīk dīvainas formas Savage Gear gumija, kas asariem patīk.  To nesmādē arī zandarti, un pat samu Koknesē esmu uz to noķēris dropšotā. Dropšota sistēma asaru co-pei der gandrīz visu gadu, kad vien ūdeņi ir bez ledus vāka. Vienkārši var mainīties mānekļu izmēri un animācijas temps. Tā izskatās tas, uz ko ķeru asarus dropšotā.

Asaru cope ar rotiņiem  un vobleriem

Šai asaru copei vispiemērotākais laiks būs no jūlija līdz septembra beigām. Ar vobleriem gan var strādāt arī agrāk un arī vēlāk. Var arī ar rotiņu, tomēr vislabākais laiks būs jau augstāk minētais. Tad asari parasti ir aktīvi un barojas dažādos ūdeņu slāņos. Šis ir mans mīļākais laiks, kad asarus ļoti bieži ķeru uz rotiņiem. Ļoti patīk šāda asaru cope. Turklāt rotiņš ļauj uzmest tādās vietās, kur ar džiga mānekli klāt netiek, un arī dropšota sistēmu tur būs grūti iemest. Tie ir dažādi koridori starp zālēm, vietās virs akmeņiem un dažādās niedru spraugās. Ja pareizi iemācās izvadīt rotiņu, tad ar to var darboties pat grūti pieejamās vietās. Vobleru priekšrocība ir tā, ka ar tiem var nosegt krietni plašākus dziļumus, un arī paši vobleru izmēri mēdz būt ļoti dažādi. Ir reizes, kad asaris ļoti labi reaģē uz mazajiem voblerīšiem, un tad ir baigais azarts no tādas copes. Man iecienītākais ir Zip Bait Khamsin Tiny – pavisam mazs voblerītis, bet mēdz gāzt lielus vezumus. Mani draugi ļoti iecienījuši Pontoon21 Crack Jack voblerus 38–58 mm garumā ar dažādām peldspējām. Bet labi sevi parāda arī Kosadaka un citi mazie vobleri. Bet var ķert arī citādi. Ar krietni lielākiem vobleriem. Tad es ņemu talkā jau savu līdaku tvičojamo kātiņu un maucu ar 90–110 mm vobleriem. Te mani favorīti ir:

  •  Lucky John Basara 90SP zaļš, ar melnu muguru un sarkanām strīpām sānos

  •  Bearking Orbit 110 sudraba krāsā

  • Nezināma ķīniešu maile

Ja man ir līdzi arī līdaku tviča spinings, tad šos trīs es obligāti pielietoju asaru copē, jo asaru kātiņam šie būs par jaudīgu. Bet, ja līdzi ir tikai asaru kātiņš, bet gribas ķert ar vobleriem, tad izmantoju mazākos voblerus, kas bieži ir ļoti rezultatīvi. No rotiņiem mani favorīti ir Mepps. Te nekas nav mainījies. Mepps Aglia Long Nr. 3 sudraba un kapara krāsās ir mani mīļākie rotiņi gan līdaku, gan asaru copē. Tie nav par lielu asariem un der arī copei ezeros! Nav tā, ka ar garo lapiņu jāspiningo tikai vetās, kur ir straume. Rotiņš ar gareno lapiņu labāk lido, dziļāk iegrimst un mazāk savērpj auklu. Un man tie ir ļoti rezultatīvi. Izmantoju arī Mepps Aglia formas un Comet formas rotiņus, kā arī Lucky John, BlueFox, Pontoon21 un Abu Garcia. Šiem es ticu. Ļoti labi sevi apliecina arī Leona un Šilova ražojumi, bet ne vienmēr šie ir pa rokai, un ne vienmēr tos arī vajag.  Ar vobleriem asarus var izprovocēt arī pie kūtras copes, bet ar rotiņu tas būs retāk. Tomēr šie abi mānekļi ļoti labi iederas reizēs, kad asaris nav  kūtrs un ēd labi.

Asaru cope ar atvadas sistēmu

Šo asaru copes metodi izmantoju nepelnīti maz, bet tomēr izmantoju. Jo tieši ar atvadas sistēmu visvieglāk ir izprovocēt asaru copi tad, kad īsti ēst viņi negrib. Ļoti laba sistēma, ja ir  vēss ūdens un situācijās, kad asari nav aktīvi. Pats visbiežāk šo sistēmu izmantoju sezonas sākumā – pavasarī – un sezonas beigās – rudenī, kad ūdens temperatūra ir zema. Sistēma ir ļoti vienkārša. Lai to uztaisītu, ir nepieciešama monoaukla vai fluorkarbona aukla, trīskāršā karabīne, āķis, sviniņš un māneklis, ko uzlikt uz āķa.  Zem griezuļa liek apmēram 10–20 cm auklu, pie kuras stiprina sviniņu. Tā svars atkarīgs no copes vietas. Vismazāk iespēju kaut kur ieķerties ir dropšota cilindriskajam sviniņam. Uz sāniem no pretsavērpēja liek ap metru garu pavadiņu no nedaudz plānākas auklas nekā pamataukla. Ja pamataukla ir pītā, tad pavada jāizvēlas no tāda diametra auklas, kurai tests uz pārraušanu ir mazāks nekā pītajai pamatauklai. Pavadu var siet no monoauklas, var no fluorkarbona, tas pēc katra ieskatiem. Man ierastais variants ir šāds: pamataukla 0,06 mm pītā, kāda man ir uz asaru kātiņa spoles, pavada 0,2 mm monoaukla un metru gara. Sviniņš cilindriskais  7–8 g.   Āķi izvēlas atkarībā no mānekļa izmēra. Šai sistēmai man iecienītākie mānekļi ir peldošie Lucky John Joco Shaker. Protams, ar izmēru nepārspīlējot. Turklāt mānekli uz atvadas sistēmas var uzmaukt ierastajā veidā, kad āķis iziet mānekļa mugurā, bet var arī izdurt tikai caur galvas daļu (kā liek mānekli uz dropšota). Uz atvadas var siet arī offseta āķi un mānekli likt tā, ka āķis paliek noslēpts māneklī, bet šo variantu praktiski neizmantoju. Lai gan komplektā ar dropšota sviniņu šādai sistēmai ir ļoti maza iespēja kaut kur ieķerties. Bet pie kaprīzās asaru copes noslēptais āķis pazemina copju realizāciju. Situāciju nedaudz uzlabo, ja izmanto ļoti mīkstus mānekļus, kādus ražo Keitech un Sawamura. Pats papildus Joco Shaker izmantoju uz atvadas to pašu Lucky John Tiogu, Select vēzīti vai jebkādu tvisterīti, bet ar atklātu āķi. Nepareizas animācijas ar atvadu nav. To var lēnām un vienmērīgi tīt, var taisīt pauzes, ar to var gandrīz džigot, tvičot, izmantot dropšotā ierastās animācijas, un visi veidi būs pareizi. Te var ļaut fantāzijai vaļu un darboties, kā ienāk prātā. Vienīgi jāatceras – ja sistēmu lieto gadījumos, kad asaris ir pasīvs (es tikai tad šo sistēmu lietoju), tad animācijai nevajadzētu būt ātrai un pauzes ir ļoti vēlamas. Par mānekļiem – izmantoju tieši tos pašus mānekļus, ar kuriem ķeru vieglajā džiga tehnikā. Ar šo sistēmu noteikti var ķert arī aktīvu asari, bet es to pārsvarā izmantoju tieši tad, kad asaris ir kaprīzs uz copi. Principā visu gadu izmantojama sistēma ar nosacījumu, ja uz ūdens nav ledus.

Zemledus asaru cope

Ļoti ceru, ka šajā ziemā šāda opcija būs pieejama. Dikti gribas sajust rokā to asara pretestību zem ledus. Ziemā no ledus asaru cope ir ļoti populāra, un tieši asarus visbiežāk arī ķer no ledus, jo tie vairāk vai mazāk ķeras visu ledus laiku. Asarus no ledus var ķert ar šķērs­bļitkām, bļitkām, ratliniem, vibiem, uz mormišku ar dažādiem tārpiņiem un motili, ar mormišku bez motiļa un pat ar silikonu. Bet personīgi man iecienītākais asaru copes veids no ledus ir – bļitkošana! Asaru ķeršana ar bļitkām. Ar ielodētiem un ar kustīgiem āķiem. Šādi copēju 90% no visa ledus sezonas laika. Makšķerīte man šādam nolūkam ir pavisam vienkārša, viegla un ar palielu un atklātu spolīti, lai aukla nekur neielien un neķeras. Spice kātiņam ir pagarināta, tā nav oriģinālā, un sardziņu es nelietoju. Tāpēc ir tā pagarinātā spicīte, lai visu varētu sajust rokā. Auklu šādai copei lieku mono 0,16 mm. Varētu lietot arī 0,14 mm, bet katru sezonu vairāki smuki asari aiziet ar visu bļitkiņu pat ar 0,16 mm aukliņu, tāpēc plānāku nelieku. Auklu izmantoju iekrāsotu, lai to labāk redzēt uz ledus.   Copes taktika šādā copes veidā ir pavisam vienkārša – ej, urbies un meklē aktīvu asari.  Ilgāk par piecām minūtēm pie viena āliņģa nesēžu. Principā uzreiz izurbju kādus piecus, pirmo pie pašām niedrēm un tad attālinoties no krasta, un mēģinu atrast, cik tālu asaris no krasta vispār ir. Šāda asaru cope ar mazajām bļitkām bieži ir ļoti rezultatīva, un arī smuka izmēra asari nav retums. Ja no āliņģa ir trāpījies vismaz viens asaris, tad šo āliņģi pēc kāda laika pārbaudu atkal. Dziļākās vietās par 4 m parasti nelienu, jo tad vairs nevar saprast, ko īsti ar bļitku dara. Ierastais copes dziļums bļitkojot ir no 0,5 līdz 3 m. Bļitkošanas tehnika pavisam vienkārša – sākumā nolaiž bļitku līdz gruntij un tad paceļ nedaudz virs tās. Tā arī ar to spēlē virs pašas grunts, reizēm aizskarot grunti, lai paceļ mazu mutulīti. Jāatceras, ka, bļitku raustot, obligātas ir pauzes. Tieši pauzēs ir lielākā daļa copes. Vēl bļitkas spēli var dažādot ar makšķerītes novietojumu attiecībā pret āliņģi. Bļitkas spēle mainās, ja makšķerītes spicīte ir gandrīz taisni āliņģī, tāpat pavisam cita spēle būs, ja spicīte būs 90 grādos attiecībā pret āliņģi, un vēl savādāka spēle būs, ja spicīte būs 45 grādos pret āliņģi. 45 grādu slīpums man ir visierastākais, bet reizēm ar šo der paeksperimentēt. Par pašām bļitkām neko īpašu nevaru pateikt un arī izcelt īsti nav ko. Strādā gan paštaisītās, gan veikalos pirktās bļitkas. Vienu laikam varu ieteikt, kas uzreiz nāk prātā, – Salmo sudrabotā bļitkiņa pirmā numura izmērā. Bļitku arsenālā noteikti vajadzētu vairākas krāsas – gan sudraba, gan zelta, gan vara krāsā. Bieži vien kaut kāds sarkanums uz bļitkas ir tas, kas liek asarim bļitkai uzklupt. Nav viena pareizā varianta. Vajag katru reizi eksperimentēt un atrast, ko attiecīgajā dienā asaris gribēs ēst.

Asaru cope jūrā

Pēdējos gados šo copes veidu nepelnīti esmu pametis novārtā, bet tajā noteikti ir savs šarms. Agrāk šādu copi praktizēju biežāk, un tas parasti bija augustā. Vieta – Saulkrasti un Zvejniekciems. Parasti izvēlējos skaistu dienu, un tad sanāca baudīt sauļošanos, pēccopes peldi jūrā un pašu asaru copi. Klasiskās spiningošanas metodes jūrā strādā, tomēr vislabāk sevi vienmēr apliecināja sistēma ar divām diezgan īsām pavadiņām un ar nelieliem tvisterīšiem uz āķa.  Sanāk kaut kas līdzīgs atvadas sistēmai, bet ar divām pavadām un krietni īsākām. Es sienu ap 15–25 cm katru. Un sviniņu jūrā lieku jau kādus 14 g. Animācija parasti ar lēnu, vienmērīgu ietīšanu un pauzēm. Pēc pauzes var nedaudz pakustināt spiningu (kā dropšota tehnikā) un tad atkal lēnām turpināt ietīšanu. Un tā atkārtot visu ietīšanas laiku. Asarus parasti sāku meklēt 2,5 m dziļumā un dziļāk par  6 m īsti neesmu līdis. Kad asari piekrastē ir, visbiežāk tiem patīk 3,5–5 m dziļums. Bet ir reizes, kad asari ir tuvāk krastam, un ir arī, kad tālāk. Ir arī gadījies, kad vispār tos nevar sameklēt, bet tad var izbaudīt labu dienu uz jūras.  Par mānekļiem – atkal der viss tas pats, kas der vieglajam džigam. Šāda cope der jūlijā un augustā, ja to grib apvienot ar saules baudīšanu. Bet, ja uz to skatās kā tikai uz copi, tad noteikti to var darīt arī rudenī, bet jādomā par drošības pasākumiem. Rudenī ar piepūšamo laiviņu uz airiem laikam nevajadzētu doties uz asaru copi jūrā.

Sistēmas un mānekļi, ko vēl var izmantot asaru copē

Ir vēl vesela virkne ar mānekļiem un spiningošanas sistēmām, kuras var izmantot asaru copē, bet personīgi man tie nav iegājušies un tos nelietoju. Piemēram, diezgan populāri un rezultatīvi asaru copē ir spinerbaiti un pintaili. Bet es šo vietā izvēlos klasiku – rotiņu. Spinerbaitu un spintailu pluss ir tas, ka tie nevērpj auklu, un spinerbaita gadījumā tam ir mazāk iespēju ieķerties  kādā šķērslī. Labi mānekļi, kas vienkārši man nav iegājušies. Asarus vēl var ķert ar sistēmām Carolina Rig, Texas Rig un Jig Rig. Bet šīs esmu izmantojis ļoti, ļoti maz, tāpēc īsti viedokli nevaru izteikt. Tāpat noteikti var izmantot vertikālo džigošanu, dažādus bļitkām līdzīgus mānekļus un arī ratlinus. Bet arī ar šādiem copes mānekļiem mana pieredze ir minimāla, tāpēc vienkārši pieminu, ka tādi pastāv un uz tiem noteikti var ķert asarus.

Nobeigums

Kā redzams, ir ļoti daudz dažādu mānekļu un ļoti daudz dažādu spiningošanas sistēmu, uz kurām var ķert asarus. Un uz visām tām asarus var noķert! Jāatrod tikai tas, kas vairāk patīk, un ar to arī jādarbojas. Jāņem gan vērā, vai asaris tajā brīdī ir aktīvs vai īsti ēst negrib. Atkarībā no tā var piemeklēt ķeršanas metodi, un atkarībā no tā noteikti mainās mānekļu pasniegšanas veids jeb animācija. Ja asariem ir mutes ciet, tad jāizslēdz no savām animācijām viss ātrais un straujais un jāpalielina pauzes.  Es personīgi asaru copei pieeju tā, lai es maksimāli visu varētu veikt ar vienu kātiņu. Tam man ir vieglā džiga kātiņš (Favorite New Blue Bird), par kuru minēju ievadā, un ar to es varu ķert visos iepriekš minētajos veidos – vieglajā džigā, dropšotā, ar atvadas sistēmu, ar rotiņiem, vobleriem un jūrā. Nevaru tikai zem ledus, un nevaru izmantot lielākus tvičojamos voblerus ar šo kātiņu. Pēc šāda kritērija es arī izvēlos asaru spiningu – lai man būtu viens kātiņš tieši asaru copei, ar kuru es varu pielietot dažādas copes metodes. Asaru cope ir ļoti azartiska, un tos var ķert visu gadu. Ne asakas visiem!

LA.lv
LielaisLoms.eu aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.