Breksis par ēsmu vislabāk interesējas siltajās dienās, kad nav liela karstuma, un ziemā, kad nav pārāk liels sals. Visaktīvākais breksis ir maijā, jūnijā, kā arī septembra vidū un oktobrī, bet par sliktākajiem mēnešiem var uzskatīt janvāra un augusta beigas.
Veiksmīgai makšķerēšanai jāņem vērā arī šādi faktori: brekši pārvietojas barā, aktīvi reaģē uz iebarojamo ēsmu, nereti brekšus piesaista īpaši smalkas iebarojamās ēsmas sastāvdaļas. Brekši ir uzmanīgas zivis, kam garšo rubīnsārtie odu kāpuri. Par savām dzīvesvietām šīs platās zivis izvēlas vietas, kur nav daudz trūdošas zemūdens veģetācijas. Brekši aktivizējas krēslas stundās, dažreiz pat naktīs. Apstājas vietās, kur nav straumes.
Janvāris
Šajā mēnesī ledum uz ūdenskrātuvēm jau jābūt stabilam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ūdenī ir mazāk izšķīduša skābekļa. Līdz ar to breksis meklējams tajās vietās, kurām var piekļūt gaiss. Dzenoties pēc lieliem īpatņiem, meklējiet āliņģus, meklējiet vietas, kur vakar, aizvakar vīri sēdējuši un, iespējams, vilkuši zivis, šādās vietās praktiski visas ziemas garumā slēpjas trofeju brekši. Tur dziļums var sasniegt pat 10–12 metrus.
Der zināt! Veiksmīgai makšķerēšanai janvārī sagatavojieties jau iepriekš, izurbjot vairākus āliņģus un barojot brekšus. Ja urbsiet āliņģi pie bedres malas, iespējams, tieši pašā bedrē būs brekši. Vēl kāds svarīgs faktors – ja pirms makšķerēšanas būs īss atkusnis, tad zivis būs aktīvākas.
Februāris
Tas ir sniegotākais ziemas mēnesis, kurā brekši ļoti labi meklē barību un barojas, gaidot drīzu siltuma iestāšanos. Makšķerniekam jābūt teicamām novērošanas spējām, jāatceras, kurā vietā tika noķertas platās zivis. Ja šajā vietā nav noķerta neviena platā zivs, tas nozīmē, ka neatkarīgi no diennakts laika un iepriekšējiem atkušņiem brekšu šajā vietā vienkārši nav.
Februārī brekši meklējami jau seklākā dziļumā (līdz pieciem metriem), būtu ideāli, ja makšķernieks pārzinātu gultnes reljefu. Ir novērots, ka februārī brekši ķeras 4–5 metru dziļumā, bet visaktīvākie tie ir no pulksten 8:30 līdz 9:30. Krēslas stundās brekši par ēsmu interesējas ūdenskrātuves augšējos slāņos, 1–2 metru dziļumā.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Marts
Ja marts jau no pirmajām dienām ir silts, tad pēc 3–4 dienām varam doties makšķerēt, jo ledus sācis kust un tajā pašā laikā ūdenī sāk iekļūt skābeklis. Tieši tādās vietās breksis arī uzturēsies. Līdz ar pavasara atnākšanu mainās brekšu dzīvotnes dziļums, tagad tie varētu būt 2–4 metri. Martā galvenās brekšu apmešanās vietas ir krasta tuvumā un uz bedres kantītes. Labākais makšķerēšanas laiks ir no rīta, burtiski stundu pēc saullēkta, kā arī naktī no 22:40 līdz 1:30.
Aprīlis
Šajā mēnesī ledus mūsu platuma grādos praktiski ir izkusis, tāpēc jāmaina savas iecienītās makšķerēšanas vietas. Aprīlī brekši atkal slēpjas lielākos dziļumos, ūdenskrātuves dziļajās bedrēs. Brekšu aktivitāte novērojama daudz biežāk nekā iepriekšējos mēnešos, jo zivis sāk gatavoties nārstam. Šim procesam nepieciešams krāt spēkus. Tāpēc zivis par barību izrāda pastiprinātu interesi. Zivju aktivitāte novērojama rīta un nakts stundās, gluži kā martā, kad zivju rosība bija nevienmērīga, taču jau aprīlī copīšu skaits manāmi pieaug. Vislabākā ēsma būtu dažādu kukaiņu kāpuri.
Maijs
Lielisks mēnesis brekšu makšķerēšanai. Ūdens temperatūra jau sasniegusi 11–14 grādus. Tas nozīmē, ka brekši praktiski gatavi nārstam. Parasti nārsts sākas ar vītolu lapu izplaukšanu. Tā kā brekši nārsto tikai 0,5–1,7 metru dziļumā, tie tad tur būtu arī jāmakšķerē, parasti netālu no krasta, starp dīgt sākušajām ūdenszālēm. Brekši ikrus nērš galvenokārt uz augiem, uz kuriem plūst palu ūdens, tāpēc ieteicams izvēlēties vietu, ņemot vērā šo faktoru. Breksis ir ļoti piesardzīgs, tos makšķerējot, esiet pēc iespējas klusāks. Labākais copes laiks būtu vēlās vakara un agrās rīta stundas.
Jūnijs
Veiksmīgai brekšu ķeršanai jādodas naktī, kad brekši no savām dziļajām bedrēm izpeldēs, lai sameklētu barību. Jūnijā visi palu ūdeņi ir aiztecējuši, tas nozīmē, ka brekši atgriežas dziļumā. Breksis atkal būs meklējams dziļajās bedrēs, efektīvākais makšķerēšanas inventārs būtu fīderis un klasiskās grunts makšķeres. Jūnijā brekši dod priekšroku dziļām vietām ar minimālu straumi. Jūnijā tie ir tikpat rijīgi kā maijā. Labākā ēsma, kas brekšiem patiktu, ir sliekas un baltie gaļas tārpi. Makšķerēt iespējams arī no krasta, izmantojot pludiņa inventāru, taču esiet uzmanīgi: netrokšņojiet un sēdiet mierīgs un mazkustīgs, neaizmirstiet par maskēšanos!
Jūlijs
Brekšu makšķerēšana jūlijā ir ļoti interesants pasākums, jo mēneša sākumā zivis aktīvi meklē barību, savukārt līdz mēneša beigām to aktivitāte strauji samazinās. Jūlija beigās parasti ir neizturams karstums, kura laikā brekši pārvietojas uz vēsākām ūdenskrātuves vietām. Tajā pašā laikā tie ir praktiski mazaktīvi. Veiksmīgai makšķerēšanai zivis no dziļām bedrēm izpeld naktīs, kad brekši cenšas sameklēt ko ēdamu. Pārējā laikā noķert breksi būs ārkārtīgi grūti.
Augusts
Lielisks mēnesis, lai dotos makšķerēt brekšus. No mēneša vidus tie sāk ļoti aktīvi baroties, lai uzkrātu taukus ziemai. Tie ķeras gandrīz uz jebkuru dzīvnieku vai augu izcelsmes ēsmu. Atrast augustā brekšus iespējams jebkurā vietā, izņemot bedres. Patiesībā brekši bedrēs arī var būt, bet ārkārtīgi retos gadījumos. Aktīvākais makšķerēšanas laiks varētu būt šāds: no plkst. 8:00 līdz 9:30 un no 23:00 līdz 02:00. Atcerieties arī, ka brekši barojas galvenokārt no rezervuāra gultnes.
Septembris
Siltajās septembra bezvēja dienās brekšu aktivitāte lielāka ir no rītiem un vakaros, savukārt vēja klātbūtnē vispiemērotākais laiks brekšu makšķerēšanai ir pusdienlaiks. Šis ir labs mēnesis brekšu ķeršanai no laivas. Šajā mēnesī tie dodas uz savām ziemošanas vietām, tās ir bedres, bet tajās vēl neiepeld, jo turpina aktīvi baroties. Zivis “tusējas” pie ieejas bedrēs. Septembra siltajās bezvēja dienās brekši ķeras no rītiem un vakaros, savukārt vējainās dienās vispiemērotākais laiks ir dienas vidus. Brekšu ēdienkartē noteikti jābūt kukaiņu kāpuriem un tārpiem, zivis praktiski pārstāj izrādīt interesi par augu valsts ēdmaņu.
Oktobris
Šis mēnesis ir īpašs ar to, ka brekši turpina būt aktīvi, ūdens atdziest, un zivis pulcējas baros, tas nozīmē – ja kādu atradīsi, tad būs arī citi indivīdi. Zivis meklējamas gan dziļākās, gan seklākās bedrēs. Oktobris ir vispretrunīgākais mēnesis attiecībā uz brekšu atrašanās vietu. Tie turpina izrādīt interesi par tārpiem un kukaiņu kāpuriem.
Novembris
Novembrī ķeras lielākie brekši, jo kopš augusta tie ir uzbarojušies, zivis ir ieguvušas nepieciešamo tauku masu. Novembrī brekši meklējami dziļās bedrēs. Ja nav ledus, tad vislabāk vai vispareizāk būtu makšķerēt tos no laivas, lai ēsma ir uz gultnes vai ne vairāk kā 10 centimetrus no tās. Breksis iesāk baroties no pulksten astoņiem un turpina meklēt barību līdz pusdienlaikam. Ievērības cienīgs ir fakts, ka novembrī brekši bieži uzturas virs akmeņainas un mālainas gultnes, uz smilšainas gultnes tie ir retāk sastopami.
Decembris
Liela izmēra brekši visas ziemas garumā slēpjas bedrēs. Latvijā decembrī uzsalst pirmais ledus, kas vēl nav pilnībā nostiprinājies un daudzās ūdenskrātuvēs nav izturīgs. Breksis ir viena no pirmajām zivīm, kas ziemā ūdenskrātuvēs aktivizējas. Tas ir saistīts ar to, ka plaužiem ir biezs tauku slānis, kas ļauj justies ērti jebkurā laikā.
Diennakts ietekme uz brekšu aktivitāti
Brekši aktīvi barojas no rīta un naktī. Tas ir saistīts ar brekšu uzvedības īpatnībām un ūdens temperatūru. Optimālā ūdens temperatūra teicamai brekšu aktivitātei ir diapazonā no 11 līdz 14 grādiem.
Atmosfēras spiediens labvēlīgi ietekmē copju skaitu tikai tad, ja tas pieaug. Tas ir saistīts ar to, ka augstā spiedienā ūdens ir vairāk piesātināts ar skābekli, līdz ar to zivis ir aktīvākas.
Ko darīt, ja breksis nevēlas nobaudīt jūsu piedāvātās ēsmas? Mainiet tās! Ēsmai lieti noder motiļi, sliekas, baltie jeb mušu kāpuri, to kūniņas, kviešu graudi, kukurūza un zirņi. Mainot ēsmu, iespējams, zivīm radīsies interese par to un kādu no tām izvēlēsies. Brekšu makšķerēšanā ārkārtīgi noderēs ēsma, kuras pamatā ir dzīvnieku valsts sastāvdaļas.
Arī makšķerēšanas vietas maiņa ir būtisks faktors copes uzlabošanai.
Ja neviena no manis minētajām metodēm nepalīdz, bet tuvumā esošie makšķernieki izvelk brekšus no ūdens citu pēc cita, tad bez vilcināšanās aizejiet pie kolēģa, pasveiciniet, aprunājieties un noskaidrojiet, ko viņš tādu dara, ka viņa rezultāts krasi atšķiras no jūsējā.
Ir daži iemesli sliktai copei:
– ilgstoši slikti laikapstākļi. Pat ja izvēlaties pareizo makšķerēšanas vietu, lietainā dienā varat viegli palikt bez iecerētā loma;
– nepareiza vieta. Ziemā, kad ledus jau sen uzsalis, ir vienkārši bezjēdzīgi makšķerēt brekšus seklā ūdenī,
arī skaļš troksnis neatstās pozitīvu iespaidu uz brekšu lomu. Zivju aktivitātes trūkums var būt saistīts arī ar diennakts laiku. Maz ticams, ka makšķerēšana laika posmā no 13:00 līdz 22:00 nesīs pozitīvus rezultātus.
Nu ko – jāmēģina! Nekur jau neiet tā, kā pie ūdeņiem.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
