Raugoties uz makšķerēšanas sacensību gada kalendāru, tajā aizvien vairāk parādās sacensību un pasākumu bērniem un jauniešiem. Braucot vai ejot garām dažādām ūdenstilpēm Rīgā, nereti krastos gadās redzēt jauniešus, kas makšķerē. Vai šī nodarbe kļūst populārāka? Raidījums BezTabu nesen devās uz Māras dīķi, lai aprunātos ar diviem gadu ziņā jaunajiem, taču sacensību pieredzes ziņā jau krietni pieredzējušajiem makšķerniekiem – 13 gadus veco Olīviju un 13 gadus veco Henriku. Abi jaunieši brīvo laiku labprāt pavada pie ūdens, turklāt ar vecāku atbalstu startē arī dažādās sacensībās. “Tētis mani vienmēr ir ņēmis līdzi gan laivā, gan tepat makšķerēt no krasta. Teikšu godīgi, man no sākuma nepatika, bet ar laiku sāka iepatikties, jo šķita interesanti, ka te vienmēr ir jādomā līdzi, jāsaprot, ko katrs māneklis dara ūdenī un kā zivij tas varētu patikt,” stāsta Olīvija. Interese par procesu pāraugusi iespējās startēt sacensībās – tas izdodas ar labiem panākumiem. Makšķerēšanas sportā iesaistās arī Henriks. Viss sācies ar to, ka tētis zēnu paņēmis līdzi uz copi pirms desmit gadiem. Henriks saka: “Zivis ķeras dažādi. Daudz kas atkarīgs no laikapstākļiem – vai ir vējš, vai lietus. Parasti saka, ka lietū labāk ķeras, bet nedomāju, ka tā ir taisnība.”
Jauno makšķernieku interesi par šo procesu apstiprina arī sporta makšķerniece Laura Liepiņa. “Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijā kopā ir 12 disciplīnas un principā gandrīz visās šosezon norisinājās dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Drīz sezonas noslēgumā Jelgavā būs arī pasākums Gudrais makšķernieks,” stāsta Laura, piebilstot, ka šādu pasākumu galvenais mērķis ir mācīt jaunajiem makšķerniekiem atbildību un rūpes par apkārtējo vidi, ūdenstilpēm un zivju resursiem.
Ne tikai noķert zivi, bet saprast, kā to izdarīt
Olīvijas teiktais par mānekļu darbību labi raksturo to, kas makšķerēšanu padara tik saistošu. Nepietiek vien iemest mānekli ūdenī un gaidīt. Jāvēro, kas notiek apkārt, jāizmēģina dažādi paņēmieni un jāpieņem lēmumi. Vai mainīt mānekli? Vadīt to lēnāk? Pāriet uz citu vietu? Ja iepriekš veiksmīgs paņēmiens šodien nedod rezultātu, jāmeklē cits risinājums. Bērnam tā ir iespēja pašam domāt, izmēģināt un novērtēt sava lēmuma rezultātu. Pieaugušais var ieteikt, ko darīt, taču daudz ko var atklāt arī paša spēkiem. Turklāt katra reize pie ūdens var būt atšķirīga — tas, kas izdevies vakar, šodien vēl neko negarantē. Makšķerēšana dod iespēju mācīties arī pacietību. Zivs neķeras pēc pieprasījuma, un reizēm ar rūpīgi sagatavotu ekipējumu un lielu apņēmību vien nepietiek. Tad jāspēj turpināt darboties, nezaudējot interesi, vai pieņemt, ka šoreiz loma nebūs. Bērnam svarīgi piedzīvot arī šādas reizes un saprast, ka neveiksme ne vienmēr nozīmē neprasmi. Savukārt pieaugušajiem vērts atcerēties, ka kopīgas copes izdošanos nevar izmērīt tikai noķerto zivju skaitā.
Kā ieinteresēt bērnu makšķerēšanā? Padomi vecākiem
Pirmajās kopīgajās copes reizēs vecākiem jābūt gataviem, ka pašiem makšķerēšanai atliks mazāk laika. Bērnam vajadzēs palīdzēt sagatavot makšķeri, uzlikt ēsmu vai mānekli, izdarīt metienu un atbrīvot noķerto zivi no āķa. Sapinusies aukla un atkārtota pārsiešana ir daļa no mācīšanās, tāpēc šādam izbraucienam vērts ieplānot laiku, kurā var mierīgi palīdzēt un paskaidrot. Sākumā izvēlieties īsas makšķerēšanas reizes. Mazākiem bērniem uzmanība ātri pārslēdzas, un pāris stundas pie ūdens var būt pilnīgi pietiekamas. Ja makšķere nolikta malā, ļaujiet pavērot putnus, paspēlēties vai atpūsties. Iesaistīties var arī citādi — piemēram, palīdzot saudzīgi atlaist noķerto zivi. Bērnam nav visu izbrauciena laiku jāpavada ar makšķeri rokās, lai viņš justos piederīgs notiekošajam. Parūpējieties par ērtībām jau pirms došanās ceļā. Līdzi noderēs rezerves drēbes, laikapstākļiem piemērots apģērbs, aizsardzība pret lietu un vēju, pretodu līdzeklis, saules aizsargkrēms un līdzekļi nelielu nobrāzumu aprūpei. Paņemiet arī kādu rotaļlietu vai grāmatu brīdim, kad makšķerēšana apnikusi. Savukārt uzkoda vai kopīgi pagatavota maltīte var kļūt par vēl vienu gaidītu izbrauciena daļu. Drošības aprīkojumā būtiska ir glābšanas veste. Pirmajam inventāram jābūt bērnam ērti lietojamam. Viegls, vienkāršs pludiņmakšķeres kāts ļaus sākt apgūt pamatus, bet dārgs aprīkojums sākumā nav nepieciešams. Jārēķinās, ka mācoties kaut kas var arī salūzt. Bērnam augot un prasmēm attīstoties, inventāru var pielāgot viņa vajadzībām. Ja rodas interese par spiningošanu, sākumā pienākumus var sadalīt — pieaugušais izdara metienu, bet bērns mācās ietīt auklu un vadīt mānekli. Svarīgi ir arī tas, kā vecāki reaģē uz neveiksmēm. Norāvusies zivs vai salauzts kāts var sarūgtināt abus, taču pārmetumi nepalīdzēs bērnam gribēt mēģināt vēlreiz. Paskaidrojiet, kas izdarīts nepareizi un kā rīkoties nākamreiz, vienlaikus pamanot arī to, kas jau izdevies. Tas pats attiecas uz sacensībām — pēc neveiksmīga starta bērnam var būt vajadzīgs atgādinājums, ka būs arī citas iespējas un ka komandas rezultātu veido abu dalībnieku darbs. Visbeidzot, esiet gatavi jautājumiem. Pie ūdens saruna var sākties ar zivīm un putniem, bet aizvest daudz tālāk. Šis ir laiks, kad bērns var saņemt vecāku uzmanību, izstāstīt savas domas un izvaicāt par visu pamanīto. Arī rūpes par apkārtējo vidi vislabāk parādīt darbojoties kopā — pēc copes savākt savas mantas un atkritumus, atstājot krastu tīru.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
