jaunais makšķernieks, mānekļu meistars Rūdolfs Celmiņš
Foto no Rūdolfa ģimenes arhīva
Šoreiz saruna ar visai nopietnu puisi Rūdolfu Celmiņu, 11 gadus vecu bundzinieku, dejotāju un, protams, makšķernieku. Rūdolfs ne vien spiningo un mušo, bet arī pats mājās izgatavo mānekļus.
Vai tu atceries, kā sāki makšķerēt? Varbūt vari pastāstīt, kurš bija tas cilvēks, kas ievirzīja makšķerēšanā!
Tā bija viena no pirmajām reizēm, braucām laivā, velcējām kopā ar tēti un vectētiņu. Viņi man iedeva paturēt kātiņu, bet man praktiski uzreiz pieķērās aptuveni divus kilogramus smaga līdaka. Tajā laikā man bija četri gadi, un tā makšķerēšanas reize ir palikusi atmiņā. Viennozīmīgi makšķerēšanā mani ievirzīja tētis un vectēvs.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Nupat ar tēti Valdi bijāt makšķerēt Zviedrijā, kur mušojāt, ķērāt alatas, foreles u. c. zivis. Kas iespiedies atmiņā visciešāk?
Zviedrijā man patika tā upīte, kurā ir zivis, kuras ķeras. Man ļoti patika saullēkti un saulrieti, to nevaru ar vārdiem izstāstīt.
Pastāsti savas atmiņas par kādu no makšķerēšanas izbraucieniem!
Patiesībā šis bija mans pirmais makšķerēšanas izbrauciens, kad mēs ar tēti speciāli gatavojāmies Zviedrijas copes braucienam. Jā, ārzemēs esmu bijis, bet tas vairāk bija tāds kā tūrisma brauciens. Man dziļi atmiņā iespiedies brauciens uz mūsu pašu Burtnieku, kur uz katru metienu ķērās asari. Toreiz darbojos ar sistēmu, kurā bija divi āķīši ar gumijas mānekli un atsvariņu apakšā. Gumijas astīte uzvilkta caur galvu. Interesanti, ka asari ķēra tieši augšējo gumiju. Māneklim jau bija nokosta aste, bet asari turpināja ķerties; kad no māneklīša bija jau palikusi puse, asari vienalga turpināja ķerties. Diemžēl nākamajā gadā asari ķērās jau švakāk.
Kādas zivis tev visvairāk patīk ķert? Kas ir tava zivs?
Mana zivs viennozīmīgi ir forele. Es lēnām pilnveidojos par forelistu. Mēs ar tēti šogad braukājām pa Vidzemes upītēm.
Mūsdienās jaunatne neveic pierakstus. Piemēram, 23. augustā mēs ar tēti bijām Engures ezerā, bija bezvējš, gaisa temperatūra +20 oC, bet ūdens temperatūra +16 oC, par manis sietajām mušām interesi izrādīja vien plaukstas lieluma zivtiņas vai kaut kā tā.
Varbūt tu veic šādus pierakstus, analizē katru braucienu, iespējamās kļūdas?
Nē, pierakstus es neveicu. Savus makšķerēšanas izbraucienus paturu galvā. Mēs makšķerējot ar tēti un vectēvu apspriežamies. Viņi saka – darīsim tā, un galarezultāts mums būs šāds. Dažkārt es iebilstu, saku – darīsim šādi. Bieži vien šīs diskusijas mums palīdz, dažreiz iepriekš gūtā pieredze nostrādā.
Pēc tēta atsūtītajām bildēm spriežot, esi labās attiecībās arī ar ziemas makšķerēšanu. Uz kurieni parasti braucat? Droši vien uz Peipusa ezeru.
Mēs braucam uz Burtnieku, bet dodamies arī uz Pērnavu.
Man un, es domāju, daudziem lasītājiem būs liels pārsteigums, ka tu savos gados mājās izstrādā voblerus, sien mušas.
Jā, tas daudziem ir (būs) pārsteigums. Es mācos vienā skolā ar Emīlu Kokarēviču. Mēs ar Emīlu startējam kopā makšķerēšanas sacensībās. Mans draugs bija gatavojis koka mānekļus, bet Emīls šo nodarbošanos pārtrauca. Es laikam esmu vienīgais savā vecuma kategorijā, kurš sien mušas.
Sen sāki?
Mušiņu siešanas komplektu man uzdāvināja Ziemassvētkos. Dažas spalvas jau iet uz beigām.
Daži no Rūdolfa gatavotajiem mānekļiem
Daži no Rūdolfa gatavotajiem mānekļiem
Vai tavi makšķerēšanas izstrādājumi ir darināti attiecīgām zivīm, konkrētai ūdenskrātuvei?
Bija ideja izgatavot peldošu poperīti, kurš ietu pa ūdens virsu. Domāju speciālu mānekli sapaliem vai forelēm. Kad dzīvojos pa Rūjas upi, tad tur zivīm tīk peldošie māneklīši. Tur paķers sapals, līdaka vai asaris, galvenais, lai māneklis ir peldošs.
Vai tu nebaidies, ka pēc intervijas iznākšanas tagad Rūjas upē būs daudz makšķernieku?
Godīgi sakot, nebaidos, jo katram makšķerniekam ir sava zivs. Iespējams, tikai sapali paliks tramīgāki, bet tā nebaidos. Man nav žēl.
Atklāj savus lomus! Kādi ir tavi zivju rekordi?
Lielākā zivs ir gandrīz sešus kilogramus smaga līdaka, to noķēru velcējot Burtniekā. Ja godīgi, tad velcēt man nepatīk, tas nav mans, man patīk spiningot. Esmu noķēris 37 cm garu asari, kuru atlaidām. Diemžēl man nav ar ko palielīties zandartu kategorijā, bet tas ir tikai laika jautājums. Sapalu esmu noķēris virs kilograma. Atminos, mēs pludinājām lielos sienāžus. Tu iemet sienāzi, tas sākumā lēkā pa ūdens virsu un tad pēkšņi pazūd.
Kādās ūdenstilpēs tev labprātāk patīk makšķerēt?
Nosaukumu neminēšu. Ir sezona, kad mēs braucam uz X ūdenskrātuvi, mainās sezona – mēs braucam uz Y ūdenskrātuvi. Man vectēvs saka, ka noķēris trīs kilogramu zandartu, tad mēs nākamajās brīvdienās braucam uz attiecīgo vietu.
Varbūt vari atklāt savus sapņus gan makšķerēšanā, gan arī dzīvē? Par ko vēlies kļūt?
Es vēlos kļūt par dabas pētnieku, par ihtiologu. Man simpatizē, kā darbojas Matīss Žagars. Matīss ir biologs–ihtiologs. Iespējams, es būšu vides inspektors. Ēnu dienās es ēnoju divus Gaujas vides inspektorus, Agri Ķesu ar kolēģiem, kuri ķer sliktos makšķerniekus, kas copē bez kartēm, kuri ķer lašu tīkotājus. Tajā dienā mēs nenoķērām nevienu bēgošu makšķernieku, bet inspektori stāstīja, ka pirms dažām dienām bija bēgšana.
Mums ar tēti bija ideja ierīkot mājās akvāriju, kurā peldētu daži nelieli asarīši, mēs nestu tārpiņus viņiem, ķertu mazās zivtiņas. Pašreiz šis ir tikai idejas projekts, tālāk neesam tikuši. Es vēl eju mūzikas skolā un dejošanā. Man tas viss patīk un interesē.
Ledus urbis, kam pāri var braukt ar mašīnu? Lietas, bez kurām ziemas copē neiztikt
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
