Makšķerēšana
Gruntsmakšķerēšana

Līņu noslēpumi0

Raivo Skarstiņš

Līņu makšķerēšanas noslēpumi

 

Līnis ir diezgan kaprīza, interesanta un specifiska zivs. Šī iemesla dēļ makšķernieku bieži var atstāt ar tukšām rokām, pat makšķerējot vietās, kur ir daudz šo zivju. Lai saprastu, kā atrast un izmānīt līni no ūdens, ir jāzina daži līņu makšķerēšanas noslēpumi.

Kur vajadzētu meklēt līņus?

Zināmā mērā līņu makšķerēšanas panākumi ir atkarīgi no pareizas makšķerēšanas vietas izvēles. Tas ir saistīts ar faktu, ka, meklējot barību, līnis pārvietojas pa noteiktu un tikai sev zināmu maršrutu, un pat visdārgākā ēsma, visticamāk, nespēs mainīt līņa pārvietošanās kustības trajektoriju. Visbiežāk līņus var atrast tajās ūdenskrātuves vietās, kur citu sugu indivīdi ir diezgan reti. Parasti šādas vietas ir aizaugušas seklā ūdens platības. Liels biezokņu skaits pie krasta var ievērojami sarežģīt zivju spēles procesu, tāpēc pieredzējuši makšķernieki iesaka labāk makšķerēt no laivas. Vēl vēlētos piebilst, ka līņus nevajadzētu meklēt pilnīgi aizaugušās ūdenstilpēs, tādos kā purvos, lai vai kā, taču līņiem patīk tīrs un daudzmaz caurspīdīgs ūdens.

Līņi sevi nodod

Nepazīstamās ūdenskrātuvēs atrast līņus ir gandrīz vai neiespējami. Iedomājieties, ka atrodaties pie caurtekoša ezera, ūdens ir jau sasilis, arī ūdensaugi ir manāmi, šo nelielo ezeriņu vēl nav skāruši malu makšķernieki ar saviem licencētajiem un nelicencētajiem tīkliem un murdiem. Ticiet man, šādi ezeri Latvijā vēl ir. Nav daudz, bet ir. Pēc kā orientēties, kur meklēt šīs cēlās zivis – līņus.

Tuvējie ūdensaugi ietrīcas, bet tur kāpurus no augu stiebriem var nolasīt gan karūsas, gan raudas, gan arī brekši. Arī no ūdens līņi izlec, tādējādi sevi nododot, ļoti retos gadījumos. Kādā zinātniskā grāmatā lasīju, ka līņi izlecot tikai krasa atmosfēras spiediena dēļ. Vienīgā pazīme, kas liecina, ka līņi vai karūsas ir tepat tuvumā, ir gaisa burbulīši, ko tie izdod, rakņājoties pa gultni. Ūdens virspusē ir redzama nelielu gaisa burbulīšu ķēdīte. Bieži vien šī ķēdīte pārvietojas, dažkārt ilgāku laiku tie ir novērojami vienā vietā. Protams, burbulīši ir manāmi, ja laukā ir bezvējš vai pūš lēns vējiņš. Pārbaudīt to, kas laiž burbulīšus, var viegli. Vajadzīgs mazliet sāņus no burbulīšiem iemest iebarojamo ēsmu. Ja tās ir karūsas, tad tās nekautrīgi dosies to nobaudīt. Līņi nekad nedosies sāņus no savas takas.

Bet ko darīt, ja pie nepazīstamās ūdenskrātuves esat atbraucis vējainā laikā? Tad noteikt vietu, kur atrodas līņi, ir neiespējami. Noteikti bieži vien jums ir bijis tā, ka laiku pa laikam no ūdens izceļat kādu nelielu raudiņu vai asarīti un pat nenojaušat, ka cēlais līnis ir tepat blakus. Uzliekot uz āķa lielāku ēsmu, ko nelielās zivtiņas nevar apēst, piesakās vēlamā zivs – līnis.

Iebarošanas īpatnības

Līnis ir kautrīgs un piesardzīgs, bet viņam ir arī izteikta oža. Tieši šis viņa maņu orgāns izvirza pamatprasības ēsmas sastāvam, kas tiek veidots pēc noteiktām īpašībām.

Pirmkārt, barības maskēšana, kas nerada zivīm aizdomas. Svarīgi! Barības krāsai jābūt līdzīgai ar gultnes krāsu.

Otrkārt, aromāts nedrīkst būt koncentrēts, tam jābūt izkliedētam. Pat smalks, tik tikko uztverams, bet zivīm pazīstams aromāts savāks lielu līņu baru no lieliem attālumiem. Tāpat kā visas karpu zivju sugas, arī līņi ir diezgan rijīgi, un tās pārbarot ir ārkārtīgi grūti, tāpēc ēsmas maisījumu kompozīcija tiek sagatavota tādos apjomos, kas ļauj intensīvi baroties visā makšķerēšanas periodā.

Par efektīvu iebarošanas taktiku tiek uzskatīta šāda. Pāris dienas pirms makšķerēšanas savu izraudzīto vietu bagātīgi sabaro, tā teikt, vajag zivis piesaistīt makšķerēšanas vietai.

Līņu loma panākumu atslēga būs precīza trofejas aromātu noteikšana. To noteikt var tikai ar eksperimentiem. Izanalizējot iepriekšējos izbraucienus, gan veiksmīgos, gan ne tik, jāņem vērā laika apstākļi, izvēlētie atraktanti, kā arī piedāvātās ēsmas. Kāds pieredzējis līņu makšķernieks pat pēta zivju dabiskās barības bāzi. Pēc paziņas teiktā, pretējā gadījumā varēs piesaistīt tikai gadījuma līņus.

Barības komponenti

Lielākajā daļā gadījumu barības maisījuma recepte sastāvēs no četriem galvenajiem elementiem. Sajaucot barību, jums būs jāizlemj par barojošo un kalorijām bagātāko sastāvdaļu, atraktantiem, kas piesaista zivis ar aromātu, krāsvielām, kas maskē barību gultnes krāsā.

Iebarojamās ēsmas pamatmasa

Maisījuma formēšanas pamatos nav īpaši slepenu vai eksotisku sastāvdaļu. Tie ir parasti un plaši izplatīti ēdiena pagatavošanas produkti, kā arī klasiskās pildvielas. Kulinārijas produkti tiek pārdoti gatavi, vai arī tos var mājas apstākļos sasmalcināt līdz vēlamajām frakcijām.

Tajos ietilpst:

  • smalki sasmalcināti graudaugi, piemēram, kukurūza, grūbas un zirņi;
  • parastā manna vai auzu pārslas;
  • kviešu klijas;
  • vārīta kviešu prosa;
  • drupināta kviešu vai rudzu maize, var izmantot sausiņus vai cepumus. Kā pildvielas jāmin kūdra; zemes augsne, citi izmanto arī mālus.

Attiecībā uz augsnēm ir vērts atzīmēt, ka, ja nav īpaša komerciāla zemes sastāva (dažkārt makšķerlietu veikali piedāvā), kas paredzēts zivju ēsmu atšķaidīšanai, var veiksmīgi izmantot sijātu piekrastes augsni vai pat dārza veikalos nopirktus stādu kūdras maisījumus. Galvenais ir tas, lai grunts krāsa neatšķirtos no barības krāsas, lai zivis nebītos.

Mājās gatavotu līņu barību var maskēt arī ar kulinārijas izejvielām, piemēram, dabisko kakao pulveri; melasi; koncentrētām pārtikas krāsvielām, pēc smaržas inertām, paredzētām kulinārijas vajadzībām; daži copmaņi izmanto arī parasto kubiciņu buljonu vai pat sīpolu mizas novārījumu. Iespēju ir daudz, un makšķernieka fantāzijām nav robežu.

Dažas līņu iebarojamās ēsmas receptes

Ūdenskrātuvēm ar gaišu gultni.

Barības pamatā ir vārīta prosa un klijas – divas daļas, kā arī viena daļa sasmalcināti kukurūzas graudi.

Sastāvdaļas tiek sajauktas, līdz, nedaudz samitrinot, izveidojamas bumbiņas. Jau tieši pirms barības nogādāšanas makšķerējamā vietā sajauktajam maisījumam pievieno gaļas tārpus vai sasmalcinātas sliekas, citi makšķernieki pievieno arī motili, bet nu vasaras laikā atrast motili ir visai sarežģīti un ļoti dārgi. Izmantojot tikai šīs sastāvdaļas, barība ir gaiši dzeltenā nokrāsā, kas piemērota gaiši smilšainām gultnēm.

Recepte ar kviešiem un miežiem utt.

Maisījuma pagatavošana aizņem nedaudz vairāk laika, nekā domāts, bet tā ir efektīga. Galvenokārt laiku aizņem izmantojamo sastāvdaļu produktu vārīšana. Barībai nepieciešams: tvaicēti kvieši, vārīti mieži, kartupeļu biezenis un zirņu biezputra – 1 daļa.

Kad visas iepriekš minētās sastāvdaļas ir rūpīgi samaisītas, nepieciešams pievienot divas daļas saulespuķu spraukumu. Šie spraukumi nepieciešami gan kā aromatizētājs, gan arī barības irdinātājs. Barība kļūst viegla, es pat teiktu, gaisīga. Lai barību varētu izmatot ūdenskrātuvēs ar tumšu gultni, var pievienot nedaudz kūdras.

Recepte ar klijām, prosu un tārpiem

Šī barība ideāli darbojas vietās ar brūnganas krāsas vai pavisam tumšu gultni. Makšķerējot maisījumam būs jāpievieno kakao pulveris vai melase, kas barībai piešķirs tumšu krāsu. Pati recepte ir ļoti vienkārša un lēta:

Klijas un vārīta prosa – 1 daļa; sasmalcinātas mēsla slieciņas – 1/2 daļas.

Visas sastāvdaļas kārtīgi jāsajauc. Pieredzējuši līņu speciālisti šai iebarojamai receptei pievieno arī vārītus kartupeļus, lai tie labāk iedarbotos, viņi kartupeļus smalki samīca. Kartupeļi palīdz ēsmai noturēties vienuviet, līdz ar to arī līņi turas vienuviet. Jā, kartupeļi garšo ne vien cilvēkiem un karpām, arī līņi nav vienaldzīgi pret šo dārzeni.

Recepte ar rīvmaizi, biezpienu un saulespuķu spraukumiem

Šī ir vēl viena efektīva recepte, ko makšķernieki izmanto vēsākā ūdenī, galvenokārt pavasara un rudens sezonā. Jums būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas: sausiņi, vēlams bez jebkādiem aromatizētājiem – 2 daļas; saulespuķu spraukumi – 1 daļa; biezpiens – 1/2 daļas; ūdens no ūdenskrātuves.

Pēc sastāvdaļu sajaukšanas iegūtai masai pievieno ūdeni. Ūdens jāpievieno pakāpeniski un visu masu nepārtraukti maisot. No iegūtās masas jāveido nelielas blīvas bumbiņas, kas bez izjukšanas var nokļūt uz ūdenskrātuves gultnes. Ideāli, ja bumbiņa, nokļūstot uz gultnes, sāk izjukt drūpot tikai tad, kad nonāk uz zemes. Ja zivis ir kūtras, var pievienot arī biezpienu. Interesanti, ka makšķerēšanas interneta mājas lapās nereti tiek pieminēts biezpiens, turklāt daži autori piemin tieši skābu biezpienu. Nezinu, mēģināju, bet Latvijas līņi laikam nezina, ka ārzemju radiniekiem garšo skābs biezpiens. Es pievienoju svaigu vājpiena biezpienu, un panākumi bija. Domāju, ka biezpiens iebarotajā vietā veido barības mākoni, kas arī piesaista līņa papus un mammas.

Kādus aromatizatorus lietot?

Līņu barības aromatizēšanai tiek izmantoti gan rūpnieciski ražotie koncentrētie pievilinātāji, gan dabiskie produkti. No dabiskiem produktiem ļoti populāras ir šādas smaržvielas: ķimenes, koriandrs, kakao, grauzdētas un samaltas kaņepju sēklas, kā arī saspiestas ķiploku daiviņas jeb ķiploku pulveris. Kā jau minēju kādā no savām receptēm, tad līņus piesaista arī biezpiens, bet, ja tas tiek piedāvāts kopā ar, piemēram, sasmalcinātām ķimenēm, koriandru vai saspaidītu ķiploku, tad man šķiet, ka vienuviet sapeld vai visi ūdenskrātuves līņi. No rūpnieciski ražotajām smaržvielām varu ieteikt, piemēram, marcipāna vai medus šķidros atraktantus.

Makšķerējot līņus, standarta bumbu barošanas metode nedarbosies divu iemeslu dēļ:

  1. Lielas un cietas bumbas skaņa, kas atsitas ūdenī, uz vairākām stundām var aizbaidīt līņus prom no iebarotās vietas, turklāt bumba var nogrimt dūņās un velti gaidīt zivis. Vēl pēc brīža, ja neviens to nebūs apēdis, barība sāks bojāties un zivis no turienes vienkārši izvairīsies.
  2. Makšķerniekam jāatceras, ka arī pārmērīga barības pārpilnība var atturēt zivis. Visam jābūt saprāta robežās.

Labākais iebarošanas variants ir rūpīgi iebarot izvēlēto makšķerēšanas vietu ar 3–4 saujām ēsmas maisījuma. Ne jau visi var atļauties nedēļu braukāt un barot zivis, dažkārt jāiztiek ar to, kas ir. Tas jādara vismaz stundu pirms makšķerēšanas, bet labāk ja apmēram 2 h pirms makšķerēšanas sākuma.

Inventāra izvēle

Dodoties makšķerēt, inventāram jābūt drošam un kvalitatīvam. Nav nozīmes nopirkt kātu par vairākiem simtiem eiro un baidīties, ka tikai līnis neievelk zālēs, ka tikai, paķēris ēsmu, tas nedodas uz niedru audzēm. Atcerēsimies, ka līņiem patīk dzīvoties pa ūdensaugiem, tur gandrīz pa katru auga stiebru rāpo kāds ūdens tārpiņš vai kukainītis, kas ir līņu galvenā savvaļā atrodamā barība. Ļoti daudz tiek diskutēts par auklām, par tās diametriem. Manuprāt, ideāli, ja izvēlaties auklu diametrā no 18 līdz 25 mm, bet pavadiņai jābūt 15–18 (20) mm. Kāpēc tik plašs auklas diametru spektrs, tas viss atkarīgs no makšķernieka pieredzes un prasmes, turklāt arī zivij jādod iespēju uzvarēt.

Neskatoties uz inventāra apraksta nopietnību, nevēlos minēt nevienu firmu, nevienu kātu, jo tad jau sanāks reklāma attiecīgajai firmai, nevis raksts par līņiem. Pateikšu vienīgi, ka pludiņš jāizvēlas pēc iespējas vieglāks. ​​Lielais pludiņš, katru reizi veicot metienu, ar skaļu plunkšķi iekritīs ūdenī, tas var aizbaidīt kautrīgo līni. Optimālā pludiņa celtspēja ir 2–2,5 g.

Ēsmu dažādība

Par zivju ēdienkarti ir rakstīts ļoti daudz, tāpēc šoreiz pieminēšu tikai populārākās vasaras ēsmas.

Vienlīdz labus panākumus iespējams gūt gan uz dzīvnieku, gan uz augu valsts ēsmām. No dzīvnieku valsts ēsmām labākus panākumus iespējams gūt uz trīsuļodu kāpuriem, baltajiem gaļas tārpiņiem un sliekām (gan mēslu, gan lapu), dažkārt lieliskus panākumus iespējams gūt uz dažādiem ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem (spāres kāpuriem, nelielām dēlītēm u.c. kukainīšiem).

Dzīvnieku valsts ēsmas

Labākos panākumus tomēr iespējams gūt uz trīsuļodu kāpuriem un baltajiem gaļas tārpiņiem. Šīs ēsmas līņi labprāt nobauda visu vasaru.

Cieto baltā tārpiņa ādu ieteicams caurdurt pie tārpa galvas, tad tārpiņi izskatās dabiskāk un labāk piesaista zivju uzmanību. Bieži vien mazpieredzējuši makšķernieki atstāj tārpus tiešos saules staros. Pēc dažām stundām tie var pārvērsties kūniņās. No tā izvairīties var diezgan vienkārši. Atrodoties krastā, jāizrok neliela bedrīte, kur jāievieto trauciņš ar tārpiem. Savukārt, ja vēlaties, lai tārpiņi paaugtos, tos ieteicams barot ar vārītu olu baltumu vai sēnalām. Jo lielāka ēsma, jo lielākas iespējas noķert lielāku zivi.

Trīsuļodu kāpuri – iecienīta ēsma daudzām zivīm, tostarp arī līņiem. Makšķerējot ar šo ēsmu, ieteicams izmantot pēc iespējas tievākus āķīšus. Lai kāpurs neiztecētu, bet uz āķa karātos stabili, tas ir jāizdur cauri galviņai.

Dažkārt līņi priekšroku dod tā saucamajiem hamburgeriem, tas ir, uz āķa uzliktiem diviem baltajiem tārpiņiem un diviem trīs trīsuļodu kāpuriem. Esmu novērojis, ka uz hamburgera karūsas copē pārliecinošāk. Kombinētajās ēsmās jeb tā saucamajos hamburgeros kopā var savienot arī sliekas un baltos tārpiņus. Vispirms uz āķa jāuzsprauž slieka, bet pēc tam viens vai divi baltie tārpiņi. Protams, makšķernieks pats var variēt ar ēsmām un izvēlēties sev vispiemērotāko. Esmu dzirdējis no pieredzējušiem makšķerniekiem, ka ļoti labus panākumus iespējams gūt arī, ja par ēsmu ņem vībotņu kāpurus un trīsuļodu kāpurus. Protams, par vībotnēm ir jāpadomā jau ziemā, jo vasarā to nav. Trīsuļodu kāpurus vasarā ir iespējams iegādāties zooveikalos.

Vasarā, kad saule stipri karsē, par ēsmu iespējams izmantot arī zilo mušu un pat nelielus sienāžus. Ar šīm ēsmām labus panākumus var gūt, ja makšķerēts tiek ne pārāk dziļās vietās, līdz 0,5 m. Šādās vietās zivis ir pieradušas, ka ūdenī iekrīt dažādi kāpuri un mušas. Daži vīri, lai ēsma labāk grimtu, norauj mušai spārnus. Nezinu, vai tas ir nepieciešams, jo spārni dod ēsmai papildu efektivitāti.

Ir vietas, kur līņi arī vasarā priekšroku dod mizgraužiem un tādai eksotiskai ēsmai kā lapseņu kāpuriem.

Augu valsts ēsmas

Bieži vien līņi nevēlas nekādus kāpurus un tārpus, viņus iekārdināt var tikai ar augu valsts ēsmām. Ko gan visu nevar izmantot līņu makšķerēšanai: maizi, dažādas putras, sautētus graudus, makaronus un grūbas.

Pati vienkāršākā un izplatītākā ēsma ir maizes mīkstums. Tas jāsamīca, jāpievieno nedaudz medicīniskās vates, un ēsma gatava. Pieredzējuši copmaņi maizei pievieno dažādas eļļas (anīsa, vanilīna, kaņepju vai saulespuķu). Iznāk pirmklasīga ēsma.

Pazīstu kādu vīru, kurš gatavo maizes–kartupeļu mīklas masu, un loms viņam ir gandrīz vienmēr. Viņš dara šādi. Svaigas maizes mīkstumam viņš pievieno nedaudz tikko vārītu, vēl karstu kartupeli un kārtīgi samaisa, līdz izveidojas viendabīga masa.

Līņus piesaista arī medus smarža. Šai kartupeļu mīklai var pievienot arī dažus pilienus medus eļļas. Ar eļļām aizrauties gan nedrīkst, jo, ja eļļas ir par daudz, ar to tikai varat sabojāt visu mīklas masu.

Par dažādām putrām preses izdevumos ir atrodamas visai interesantas receptes. Piemēram, mannu viegli pagatavot ir šādi. Nelielā trauciņā zem tekoša ūdens ber mannas putraimus, vienlaikus maisot. Nepārtraukti maisot, manna pārvēršas par lipīgu un staipīgu masu. Mannai var pievienot arī plaucētas auzu pārslas un dažus pilienus eļļas. Savukārt auzu pārslas pagatavo šādi. Lēzenā trauciņā ieber nedaudz auzu pārslas, tā lai tās būtu plānā slānī, un uzlej tām virsū verdošu ūdeni. Pēc četrām stundām pārslas būs piebriedušas un gatavas makšķerēšanai. Protams, arī auzu pārslām var pievienot klāt kādu no jau minētajām eļļām.

Grūbas līņi labprāt nobauda, ja tās ir sautētas verdošā ūdenī. Dažas minūtes pirms katliņa noņemšanas no uguns var pievienot arī saulespuķu raušus vai samaltas grauzdētas saulespuķu sēklas.

Ēsmas pagatavošana daudzējādā ziņā ir atkarīga arī no makšķernieka fantāzijas un izdomas. Tomēr visas sastāvdaļas ieteicams vienot klāt mēra robežās, jo pārsālītām ēsmām zivis netuvosies, bet gan tieši otrādi – attālināsies.

Makšķerēšanas laiks

Labākais līņu makšķerēšanas laiks ir uzreiz pēc saullēkta un pēc saulrieta. Līnis atšķirībā no citām zivīm dienas laikā neizrāda augstu aktivitāti, tas dzīvos pa ēnas pusi, slēpjoties no saules. Tāpēc makšķerniekam dienā ieteicams kārtīgi izgulēties, bet vakarā doties makšķerēt.

Līņi un laika apstākļi.

Laika apstākļi ietekmē jebkuras zivju aktivitātes neatkarīgi no sugas. Turklāt dažkārt šķiet, ka ir ideāli laika apstākļi makšķerēšanai, taču šajā izbraukuma reizē ievērības cienīgās zivis nepiesakās, bet zivju jaunuļi mūs ne sevišķi interesē un pat tie piesakās ļoti reti. Mēs parasti domājam, ka nav izvēlēta pareizā vieta vai arī ēsma nav pareizā, vai arī nav pietiekami daudz zināšanu par attiecīgās zivs makšķerēšanu. Jāatzīst, ka arī labvēlīgās dienās zivis var būt kaprīzas.

Līņi strauji reaģē uz laika apstākļu maiņām, tāpēc ideāli, ja atmosfēras spiediens ir pastāvīgs. Līņu makšķerēšanai par labām jeb teicamām tiek uzskatītas siltās dienas, kas jau noturējušās ilgāku laiku. Pēc novērojumiem tika atklāts, ka skaidrā un saulainā laikā bez vēja līņi labprāt vēlējās nobaudīt vienu vai otru viņiem piedāvāto ēsmu. Turklāt tas novērots ir ne tikai vasarā, bet arī pavasarī, tiesa, karstajās dienās līņu aktivitāte ir nedaudz mazinājusies. Rudeņos, kad ir mākoņains laiks vai pat smidzina neliels lietutiņš, līņiem ļoti patīk nobaudīt treknus naktstārpus.

Iestājoties vēsam laikam, līņi par barību izrāda pavisam minimālu interesi, tāpat makšķerniekam jāatceras, ka ilgstošs lietus un vējš neveicina zivju aktivitātes, jo šādos dabas apstākļos ūdens kļūst duļķains, bet ūdens temperatūra nevienmērīga, tā ir svārstīga.

LA.lv
LielaisLoms.eu aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.