Kurzemes piekrastē pie Miķeļbākas konstatēts neparasts atradums – Baltijas jūras krastā izskalota store. Par to savos sociālajos medijos informē kempings Miķeļbāka, publicējot fotogrāfijas ar iespaidīgo zivi, kas piesaistījusi lielu sabiedrības interesi.
Neparasts atradums piekrastē
Miķeļbākas kempings ierakstā ar humoru raksta: “Viena maza zivtele…” un norāda, ka Baltijas jūra šajā dienā sagādājusi neparastu pārsteigumu. Vienlaikus sekotāji aicināti minēt, kas tā ir par zivi un kā tā nonākusi krastā. Pēc publicētajām fotogrāfijām redzams, ka piekrastē izskalota store. Plašāka informācija par zivs izmēru, sugu vai tās nonākšanas apstākļiem pagaidām nav sniegta. Kā norādīts Latvijas Sarkanajā grāmatā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka 13. un 14. gadsimtā Atlantijas store Daugavā bija parasta suga. Tās atliekas konstatētas arī Gaujas, Salacas un Ventas baseinos. Savukārt 20. gadsimtā Latvijas ūdeņos reģistrēti vien daži sugas novērojumi. Pēdējais dabiskā nārsta stores noķeršanas gadījums zināms 1963.–1964. gadā. Mūsdienās piekrastē periodiski tiek konstatēti tikai tie indivīdi, kas 2013. un 2014. gadā Daugavā un kaimiņvalstu upēs ielaisti reintrodukcijas nolūkā.
Storu reintrodukcijas mēģinājumi
Lai atjaunotu Atlantijas stores populāciju Baltijas jūrā, Latvija 2012. gadā pievienojās starptautiskajai reintrodukcijas programmai. Zinātniskajā pētījumā Reintroduction of sturgeon, Acipenser oxyrinchus, in the Gulf of Riga, East-Central Baltic Sea, ko 2018. gadā publicēja pētnieces Santa Purviņa un Ruta Medne norādīts, ka laika posmā no 2012. līdz 2015. gadam Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR Daugavā, aptuveni kilometru no ietekas Rīgas līcī, izlaida kopumā 4500 vienu un divus gadus vecus Atlantijas stores mazuļus. Pirms izlaišanas 4000 no tiem tika marķēti ar individuāli numurētām zaļām atzīmēm, lai pētnieki varētu sekot līdzi to migrācijai un izdzīvošanai. Jau neilgi pēc izlaišanas zvejnieki un makšķernieki sāka ziņot par pirmajām marķēto storu nozvejām. Līdz 2016. gada beigām pētnieki bija saņēmuši informāciju par 132 zivīm jeb gandrīz 3% no visiem izlaistajiem īpatņiem. Daļa no storēm pēc noķeršanas tika atlaistas atpakaļ jūrā. Pētījuma rezultāti liecina, ka pirmajā gadā pēc izlaišanas aptuveni 96% storu uzturējās Rīgas līcī, bet tikai neliela daļa devās tālāk Baltijas jūrā. Sākotnēji zivis vairākas nedēļas uzturējās Daugavā, bet vēlāk sekoja dominējošo straumju virzienam gar Latvijas piekrasti uz ziemeļiem, sasniedzot arī Pērnavas līci un Igaunijas salu apkārtni. Daži īpatņi tika konstatēti arī atklātajā Baltijas jūrā pie Liepājas un Pāvilostas, bet viens marķētais eksemplārs nepilna gada laikā sasniedza Somu līci vairāk nekā 500 kilometru attālumā no izlaišanas vietas. Pētnieki secinājuši, ka izlaistās stores uzrādīja ļoti labu augšanu. Pēc trim gadiem savvaļā atsevišķi īpatņi bija sasnieguši gandrīz metra garumu un svēra vairāk nekā četrus kilogramus. Gandrīz visām konstatētajām zivīm nebija redzamu saslimšanu vai citu veselības problēmu, kas, pēc autoru domām, liecina par piemērotiem dzīves apstākļiem un pietiekamu barības bāzi Baltijas jūras austrumu daļā. Publikācijas noslēgumā autori uzsver, ka pagaidām ir pāragri prognozēt, vai Atlantijas stores Latvijā atkal sāks sekmīgi nārstot un izveidos pašatražojošu populāciju. Lai to varētu panākt, nepieciešams ilgstošs darbs, regulāra zivju izlaišana, valsts atbalsts un sugas aizsardzības pasākumi. Vienlaikus līdzšinējie rezultāti liecina, ka Atlantijas stores mazuļi Latvijas un Baltijas jūras austrumu daļas apstākļiem ir veiksmīgi pielāgojušies.
Protams, Atlantijas stores atgriešanās Baltijas jūrā ir ilgtermiņa process, kas vēl nav noslēdzies. Ir skaidrs, ka šādu sugu populāciju atjaunošana prasa ilgstošu darbu un regulāru uzraudzību.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Interesanti par stori
Storei raksturīgs iegarens, vārpstveida ķermenis, ko klāj piecas kaula vairogu rindas un sīkas kaula plātnītes. Tās mute atrodas galvas apakšpusē, bet priekšā izvietoti četri taustekļi, kas palīdz atrast barību uz ūdenstilpes gultnes. Atkarībā no īpatņa mugura var būt zaļganbrūna, pelēcīga vai melna, bet vēders – dzeltenīgi balts. Tā ir iespaidīga izmēra zivs – atsevišķi īpatņi var sasniegt pat sešu metru garumu un svērt līdz 415 kilogramiem. Lielāko dzīves daļu store pavada piekrastes ūdeņos, bet nārstošanai dodas upēs. Pēc izšķilšanās mazuļi upēs uzturas līdz trim gadiem, pirms dodas uz jūru. Store parasti dzīvo pa vienai vai nelielās grupās, tomēr pirms nārsta un ziemošanas tā var pulcēties lielākās koncentrācijās. Tās barību galvenokārt veido grunts organismi jeb bentoss, kā arī citas zivis. Šī suga ir spējīga veikt ļoti tālas migrācijas (līdz pat 1500 kilometriem), un labvēlīgos apstākļos var nodzīvot līdz pat 48 gadu vecumam.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
