Lenteņa klātbūtni zivīs var noteikt, pievēršot uzmanību zivju dīvainajai uzvedībai ūdenskrātuvē.
Foto: Linda Dombrovska
Kad lentenis vairs neietilpst zivs ķermenī, tas saplēš to, kā rezultātā zivs aiziet bojā!
Lenteņa klātbūtni zivīs var noteikt, pievēršot uzmanību zivju dīvainajai uzvedībai ūdenskrātuvē. Zivis peld tuvu ūdens virsmai un nespēj ienirt dziļāk. Attīstoties zivs vēderā, lentenis bojā peldpūsli, kas arī ir iemesls tik dīvainai zivs uzvedībai. Kā zināms, noteiktos apstākļos šis parazīts var kaitēt cilvēkiem.
Izskata apraksts
Lentenis ir viens no lielākajiem parazītiem, tas spēj izaugt līdz pat vairākiem metriem, lai gan zivīs tā garums parasti nepārsniedz 25 cm, bet platums ir aptuveni 2 cm. Šis parazīts ir diezgan pamanāms, tāpēc to viegli atšķirt no citiem helmintiem (invāzijas slimības, ko ierosina plakantārpi un veltņtārpi (helminti)).
Šis tārps atgādina viļņainu, nevienmērīgu un dažreiz krokainu lenti. Šajā sakarā šāda veida helmintiem ir cits nosaukums – “platais lentenis”. Parazīta ķermeņa krāsa ir balta, pareizāk būtu teikt, gaiša. Lenteņa ķermenis sastāv no daudziem segmentiem, tam ir maza galva, bet ķermeņa diametrs – apmēram 5 mm. Segmentu jeb posmu skaits vienkārši milzīgs, aptuveni četri tūkstoši, iespējams vairāk gabalu.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.