Ledus – tas ir labi. Ja tā nebūtu, brīvdienās vienīgais atgādinājums, ka esmu precēta ar makšķernieku, būtu tas, ka konkrētās personas nav mājās, bet, kamēr upes un ezerus klāj vāks, mājās ir vīrs. Tiesa, dēlam, kurš vēl vēderā kūņojas, ir jāklausās nevis pasakas un brīnumstāsti, bet gan tas, kādus mānekļus labāk izvēlēties sapaliem agrā pavasarī un ko foreles izvēlas tumšās dienās, un līdakām tīkamākās krāsas un, un… Nu, jūs sapratāt. Smieklīgi tas, ka divgadīgā meita tam visam piebalso un stāsta līdzi, jo viņa savā vecumā ir noķērusi vairāk zivju nekā es.
Ha, lai arī pats mormiškas izmanto tikai spiningošanā, tomēr, man līdz galam nesaprotamu iemeslu vadīts, aizbrauca fotografēt zemledus makšķerēšanas sacensības Baļotes ezerā, esot dikti labs pasākums. Ja viņš brauktu uz pirti ar večiem dzert, nu labāk lai viņš brauktu dzert, nevis visu dienu uz ezera salt un mājās pārvest tikai stāstus par to, kā vilka vai ne, cik auksti bija, nu vismaz vienu asarīti, ar ko kaķi pabarot, bet pat tā nav. Tajā visā, protams, jāklausās ar aizrautību, labi, ka netiek uzdoti kontroljautājumi, noteikti nespētu atbildēt. Par to es vīru apbrīnoju, jo viņam gandrīz katru dienu jāklausās mani monologi, nesen viņš smējās, jo nekādi nevarot saprast, kā es 10 minūtes varēju atstāstīt sarunu, kura nebija ilgāka par piecām minūtēm. Nabaga vīrieši, nav viegli ar mums.
Februāris
Lomkas. Man pēc saules un siltuma, pēc tā, ka varētu pati aizsiet zābakus un jebkurā maršrutā, kurš ir ilgāks par stundu, neieplānot tualetes apmeklējumu, vīram – pēc zivīm. Bija savus ziemas copes štrumus jau nodevis citās rokās, jo netiekot izmantoti, tad viņu pierunāja aizbraukt uz kaut kādu mazo meža ezeriņu, protams, veikalā iekšā, un viss tiek sapirkts dubultā.
No copes pārbrauca samērā drūms, neesot viņam zemledus copes, vairāk staigājis apkārt un pētījis dabu. Tas jau nekas, ka mājās caur logu to arī varētu darīt.
Marts
Kaķu laiks, aiz loga vajadzētu dzirdēt, kā kaķi ņaud, šņāc un rūc, taču viņu kora dīvaino izpildījumu pārspēj mana runča žēlie ņaudieni: “Cik ilgi vēl būs ledus? Kad beidzot varēs normāli pacopēt?” Tas nekas, ka devītajā mēnesī esmu es, ne viņš, sievietes ir stiprais dzimums, jo īpaši makšķernieku sievas.
Neliels aizkadrs no dzemdību palātas, ne gluži pirmie vārdi, bet vieni no pirmajiem tikko dzimušajam dēlam bija: nu ko, čalīt, drīz uz copi?
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Aprīlis
Kaut ātrāk pienāktu maijs! Kastes un kastītes ir izcilātas, pārliktas, saliktas, un nu jau pat es no galvas zinu, kas tajās iekšā.
Tiek izdarīti pirmie foreļcopes braucieni. Pa šiem gadiem ir noskaidrots pāris lietu, un viena no tām – pat ja ķērās, foreli man neredzēt. Vismaz ne no upes.
Mājās pārguris, bet laimīgs cilvēks, es viena ar diviem bērniem. Vīrs no kārtējās ekspedīcijas atgriezies kā no pēcpusdienas pastaigas, bet šoreiz dusmoties neizdodas – rokās puķes, mīļākā šokolāde un liels jo liels paldies par sapratni un iespēju izrauties pie upes. Eh, mīlu, pat ja makšķerē.
Maijs
Jē, vīra nebūs. Jeb kā tāda dabas parādība reizēm uzpeldēs pie sliekšņa un tikpat ātri nozudīs. Vēl trakāk nekā ar dzērāju, tāds vismaz dzer mājās. Pirmās dienas līdaku medības upēs un upītēs, tā teikt, iztīra, lai forelēm mazāka konkurence, vismaz kāda zivs mājās arī tiek atvesta.
Mēneša beigās jauna plate – viss ir slikti, sapals neķeras, ūdens līmenis augsts, pa visu dienu tik pāris copju… Pajokoju, ka jāmēģina pa nakti, glupa, būtu klusējusi. Pazuda uz trīs dienām, jo, redz, atskaiti vajagot uztaisīt un kaut kas pieklājīgs arī jānoķerot, kā nekā viņam iedoti kāti testēšanai. Kad uzzināju cenu, sāku aizdomāties par nejaušu vizīti uz lombardu.
Jūnijs
Nekas šajā dzīvē nemainās – pirms gaismas jau skan modinātāja zvans, silta buča uz vaiga (ja atceras), un durvju kliņķa skaņa, prom ir, būs atpakaļ, kad jau gulēšu.
22. jūnijs. Tēvs tajā pašā maisā liekams kā vīrs, laikam tādēļ tik labi abiem saskan, nostāda fakta priekšā, ka brauks svētkiem zivis saķert, būs atpakaļ 23. no rīta. Uz Līgo zivis? Laikam svētkus sajaukuši.
25. jūnijs, braucam uz Papes ezeru, tur filmēšana notiks, brauciens apmaksāts, varēšot Liepāju apskatīt, pie jūras padzīvot un atpūsties dažas dienas. Beidzot kāda jēga no visa šī lāsta.
Jūlijs
Rietumu frontē bez pārmaiņām. Ziemeļu, dienvidu un austrumu arī.
Atbrauc mājās bērns savos 20 plus gados, viņam jauni grabulīši. Uz jautājumu, cik maksāja, tiek zem deguna nomurmināts, ka padsmit eiro. Nav nemaz tik slikti. Nebija slikti, līdz izskanēja piebilde – par vienu. Par vienu?! Te taču kādi 100 eiro, par ko? Un tad atbildei skan divi vārdi – augstpapēžu kurpes. Man vairs nav argumentu.
Augusts
Kad pajautāju meitai, ko šodien vēlas darīt, viņa skaidri atbild: ķert zivis. Pat saraujos un aizturu elpu cerībā, ka vīrs to nedzird, bet tā ir sekundes simtdaļa naivai cerībai. “Braucam, braucam!” no blakus istabas saukdams, izskrien vēl viens “bērns”.
Šis ir mēnesis, kad ķeras trofejas, kad dambjus ir jāsāk jaukt, upju krastos jātaisa talkas, un foreļu, taimiņu nārstam jāved oļi, jāiekārto nārsta vietas, un tas tā turpinās visu augustu un septembri.
Septembris
Šķiet, ar katru dienu paliek skumjāks vīra vaigs, jo nāk rudens, ziema. Nu jau attaisnojums ir foreļu nākotne, tas, ka drīz auksts un vairs nesanāks tik bieži uz copi tikt. Uz daudziem izbraucieniem tiek ņemta meita līdzi, bet nu pienācis laiks, kad to īsti nevar darīt, kāds tracis mājās ir, bērns nelaiž ārā pa durvīm, ja redz, ka līdzi tiek ņemts kaut kas no makšķerēšanas inventāra. Braukšot līdzi, un viss!
Oktobris
Nāk rudens izgleznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā, viņš nenovērtē to tik un tā.
Pēdējās dienās tiekam ņemti līdzi mēs, mašīnā zāģi, lāpstas, vinča un virves, kā arī lielais zupas katls, kur esmu atbildīga par siltu maltīti vīram un līdzīgi jukušajiem, kuri brauc tikt galā ar lielākajiem aizsprostiem. Šādam pasākumam patiesībā nav ne vainas, svaigs gaiss un labs darbs padarīts. Parasti talka neaprobežojas tikai ar dambju jaukšanu un dzīvotņu atjaunošanu, tiek vākti atkritumi, izrunātas aktualitātes un iesaistīti bērni.
Novembris
Ir jauna problēma – mušiņmakšķernieki! Jūs ko ar viņu izdarījāt? Skaidrībai – jau pavasarī sāka pīties ar šo grupējumu, sabildēja sacensības, tas pats vasarā un rudenī, nesen tik atgriezās no Lietuvas, kur arī bija kopā ar šo bandu. Aizvien biežāk tiek skatīti video par mušiņām, nu bet pietiek ar spiningu! Kļūda bija paskatīties, cik tas viss maksā, labi, ka rudeni pavadīju, konservējot visādus labumus, pagrabs pilns tā, ka burkas jāliek cita citai virsū, vismaz būs ko ēst.
Varbūt izklausās traki un dikti netaisni, bet gluži tā nav. Gads pagāja kā jau pēdējie desmit, un hobijs – tā ir laba lieta, tajā skaitā arī makšķerēšana. Lai arī reizēm dusmas ņem virsroku un šķiet vilinoša doma netīšām pārdot copes inventāru, skaidrs ir viens: ja ne makšķere rokās, tad plinte vai hokeja nūja, un sāktos tā pati plate. Ja vien valda saprašana un cieņa, tad viss ir labi, lai jau vīriem vīru lietas un mums, meitenēm, prieks par zivju nereālajiem izmēriem, stāstus klausoties, un mierīgs prāts par mūsu puišiem!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
