Rudens ir laiks, kad sarosās lielākā daļa makšķernieku. Ūdens atdzisis, un zivis pastiprināti barojas uz ziemu. Katrs, kurš ir lielās zivs meklējumos, zina, ka rudens ir laiks, kad ir vislielākā iespēja tikt pie savas trofejas zivs. Bet šis ieskats attieksies uz zivīm, kuras nebarojas. Tām galvā ir pavisam kas cits. Un tas cits ir lašu un taimiņu nārsta dejas.
Nārstot laši un taimiņi sāk oktobrī un pabeidz novembrī. Tie ir mēneši, kad VVD pastiprināti apseko un veic reidus lašupēs. Lielākās no tām ir Salaca, Gauja un Venta. Vēl vairākos desmitos mazo upju un strautiņu, kur lielākais lašveidīgo zivju pārsvars ir taimiņam jeb jūras forelei. Lasis reti kad nārsto mazās upēs vai strautos. Tas izvēlas un sameklē sev attiecīgas vietas, kuras der nārstam un atrodas lielo upju gultnēs. Tās ir vietas, kas ir bagātas ar oļiem un vienmērīgu ūdens caurplūdi, kura pienes skābekli ikriem visā inkubācijas periodā. Nav nekāds noslēpums, ka ar taimiņu populāciju lielos vilcienos pie mums ir daudzmaz kārtībā.
Lielākā problēma ir laši. Tiem neklājas viegli mūsu ūdeņos. Tāpēc to skaits ir samazinājies. Neiesaistoties zinātnei, lašu populācijai draud briesmas. Pateicoties BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājam Didzim Ustupam, departaments jau pāris gadus sadarbojas ar makšķernieku biedrībām, kuras ievāc lašveidīgo zivju paraugus. Tie tālāk nonāk laboratorijā, kur tiek veikti tālākie pētniecības darbi. Daudzas biedrības ar Zivju fonda atbalstu tīra un atjauno nārsta vietas, izvāc no upēm sanesumus un bebru dambjus. Viena no biedrībām ar savu iesākto darbu ir parādījusi, ka, ja grib, var visu skaisti sakārtot.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
LIELAIS LOMS + PIELIKUMS
Lašu indeksa upi Salacu apsaimnieko MK Salackrasti. Vēl nesen par licencēto makšķerēšanu Salacā starp visām iesaistītajām pusēm noritēja asas diskusijas. Bet tāpēc jau diskutē, lai nonāktu pie labākā risinājuma. Licenču nauda, kas no makšķernieku kabatas nonāk pie apsaimniekotāja, tiek ieguldīta atpakaļ upē. Par šiem līdzekļiem tiek uzstādītas kameras, par tiem papildus tiek finansēts inspektors, kura pienākumos ietilpst katru dienu atrasties uz vietas, lai apsekotu upi. Brīvajos brīžos arī kluba biedri brauc palīdzēt VVD reidos. Klubs attīra nārsta vietas un veic visus pārējos nepieciešamos darbus, kas saistīti ar lašveidīgo zivju saglabāšanu mūsu ūdeņos. Šim mērķim ir vajadzīgs finansējums. Atceros diskusiju, kas notika starp MK Salackrasti vadītāju Ati Apeli, MOSP vadītāju Mārtiņu Balodi, BIOR zivju resursu pētniecības departamenta vadītāju Didzi Ustupu un Zemkopības ministrijas zivsaimniecības direktoru Normundu Riekstiņu. Diskusija bija gara, un tikai vairāk nekā pēc četrām stundām tika panākta vienošanās. Kā makšķerniekam no malas man liekas, ka Didža Ustupa un Mārtiņa Baloža ieteikumi ir sekmīgi pierādījuši sevi darbā. MK Salackrasti ir lielāks finansējums, un to var ieguldīt zivju resursu aizsardzībā, un makšķerniekiem paveras lielākas iespējas tikt pie kārotās licences.
Šogad uz Gauju tika izsludināts pirmais konkurss no BIOR puses par vaislas lašu ievākšanu audzētavai. Parasti to dara zvejnieki, bet šogad tika dota iespēja arī biedrībām.
Nedomājot iesniedzām pieteikumu. Bijām jau Gaujas upē īstenojuši pāris projektus, kas saistīti ar zivju datu ievākšanu, nārsta vietu veidošanu un atjaunošanu. Protams, nevar noslēpt faktu, ka mums tas šķita kaut kas nereāls: ķert zivis tur, kur nedrīkst, vienmēr ir kas īpašs. Makšķerēšana bija atļauta ne vairāk kā 20 dienas (no 11. oktobra līdz 21. novembrim). Nolikumā teikts, ka jānoķer 25 lašu mātes, kuras svarā nav mazākas par 5 kg, un 20 lašu tēvi, kuri nav vieglāki par 2,5 kg. Tā kā vienā makšķerēšanas reizē pie upes drīkst atrasties trīs makšķernieki, likās, ka uzdevumu spēsim izpildīt. Zivis oktobra vidū kļūst agresīvākas un daudz drošākas. Arī ķeras daudz labāk.
Par visu pēc kārtas
Sākumā bija jāatrod vieta, kur tās uzturas. Jāsaprot upe. Oktobra vidū tas bija kas jauns. Grūti ir izprast upi, ja pie tās pienāc pirmo reizi. Gaujā esmu makšķerējis daudzus gadus, bet oktobrī nav sanācis, un sajūtas ir līdzīgas, kā pienākot pie jauna ūdens. Septembrī bijām daudzās vietās un pavērojām vairākas potenciālas vietas, kur pēc tam varētu atgriezties projekta ietvaros. Skaidrs bija viens, ka lielākā uzmanība bija jāpievērš augštecei. Zivis meklējām pakāpeniski no Murjāņiem līdz Cēsīm. Skaistu vietu ļoti daudz, potenciālo lašu nārsta vietu augštecē arī it kā netrūkst. Braukājām apkārt, vērojām upi. Tika nobraukāti simtiem kilometru vērojot un meklējot. Lasis, kā jau iepriekšējos rakstos biju minējis, nevar ilgi palikt nepamanīts. Tas ir liels un kustas. Ja uzmanīgi vēro upi, tad arī viņu var pamanīt. Jāsaka, kad ne tikai mēs zivis pamanījām. Daudzās vietās, kur notiek lašu nārsts, jūtama cilvēku klātbūtne. Pie klintīm, kur ir dziļāka vieta, klintī ieskrūvēti metāla stiprinājumi. Kā makšķernieks saprotu, ka šādu priekšmetu palīdzība vajadzīga tīkla vai kāda cita nelegāli lietojama priekšmeta atsiešanai.
Nākamajā vietā ik pa laikam no krūmiem lašus pavērot izlien vietējie zivjumīļi. Ko lai saka? Neuzraudzīta nepaliek neviena vietiņa. Arī valdības lēmums par mājsēdi atviegloja dzīvi šiem lašu mīlētājiem. Varēja tos netraucēti mīlēt un mājās sabučot caurām naktīm. Viena no slavenākajām lašu mīlas vietām, kas atrodas pie Skaļupes ietekas, visu rudeni praktiski stāvēja tukša. Bet olīši ir skaisti balti. Vienīgi dīvaini, kur gan tās zivis palikušas? No 20 pavadītajām dienām liegumā pie upes tā arī nebija mums tas gods sastapt kādu, kurš interesētos, ko mēs ar spiningiem pie tā ūdens darām.
Viss video šeit! Ziemas copes noslēpumi. Sarunas laivā #5
Mūsu galvenais uzdevums bija vaislas zivju noķeršana. Jāsaka, ka nebija tik skaisti, kā sākumā likās. Iespējams, ka nebija īstais lomu gads, karsta vasara, zemais ūdens līmenis arī, iespējams, atstāja pēdas, ka lašu šogad daudz nebija. Izskenējām visu upi kā jaunākās paaudzes eholote. Taimiņu daudz, tos var manīt bieži un praktiski visur. Taimiņš uz nārstu iepeld un ieņem vietu mazajās Gaujas baseina upītēs, kas ir kā Gaujas asinsvadi. Tās ir ļoti svarīgas. Liela uzmanība jāpievērš to aizsardzībai. Mazajās un seklajās upītēs pie tik zema ūdens līmeņa taimiņi ir pavisam neaizsargāti un viegls mērķis maluzvejniekiem, kuri jau palikuši tik bezkaunīgi, ka ar saviem pārkāpumiem sāk lielīties sociālajos tīklos.
Ar lašiem situācija daudz bēdīgāka. Šogad bija sajūta, ka katrs no tiem ir ļoti svarīgs lašu populācijas turpināšanai. Gribas jau ticēt, ka mēs viņus vienkārši neatradām, vai arī bija tas gads, kuru sauc par tukšo gadu. Lielie lašu nārsti bija tikai četri, kurus mēs atradām, un varēja redzēt, ka to tur ir daudz. Pie šī gada ūdens līmeņa tos varēja labi saskatīt. Vēl mani pārsteidz noķerto dabisko lašu īpatsvars, salīdzinot ar tiem, kuri audzēti audzētavā. 1:20, īsāk sakot, viens negrieztais lasis pret 20 audzētavas zivīm ar nogrieztu taukspuru. Tāda šogad skarbā realitāte.
Sēžot pie datora un atceroties piedzīvoto, negribas pat domāt, kas būtu, ja BIOR audzētavas vairs šīs dižciltīgās zivis neaudzētu un nelaistu atpakaļ upē. Var jau būt, ka šis tiešām Gaujā bija tukšais gads, ka audzētavas lasim gēns nav tik stiprs un viņš nāk uz nārstu, neskatoties ne uz ko. Dabiskais lasis ir daudz jutīgāks, to ietekmē apkārtējā daba vairāk, nekā mēs varam iedomāties. Iespējams, ka pieredze arī nāk ar laiku un pāris dienās saprast, kur lasis uzturas un kāda ir tā uzvedība, nav iespējams. Viss, ko varu pateikt par Latvijas lašiem, vienalga kurā no visām mūsu lašupēm tie mitinās, kopīgs viņiem visiem ir viens – tā neņemšana pirms nārsta. Par laimi, kopā ar zvejniekiem izdevās piepildīt audzētavas inkubatorus ar ikriem, un drīz no viņiem šķilsies ārā mikroskopiskas zivtiņas. Kad tās izaugs līdz smolta izmēram, mazuļi tiks izlaisti Gaujā, lai migrētu atpakaļ uz jūru un pēc laika priecētu makšķerniekus ar lomiem.
Attieksimies pret dabu saudzīgi. Un ja redzam, ka kāds tai dara pāri, ziņojiet VVD vai aplikācijā SOS. Arī bērni novērtēs, ja vecāki tos izvedīs pastaigā gar mūsu skaistajām upēm, bet pavisam noteikti to novērtēs taimiņš ar lasi. Jo vairāk cilvēku acu pie upēm, jo labāks zivju nārsts un mazāk to, kas iejaucas šo skaisto zivju nārsta dejās.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
