Upēs pēc ledus iziešanas samazinās ūdens caurspīdīgums, kas ietekmē zemūdens iemītnieku uzvedību. Zivis cenšas atrast vietas, kur ūdens ir tīrāks, parasti izvēle krīt uz upju augšteci, kā arī mazo upju grīvu, dažādām pietekām un kanāliem. Makšķerēšana šajā periodā nav tā vieglākā, taču, pareizi izvēloties un izmantojot inventāru, ir iespēja gūt lomu.
Zivju uzvedība duļķainā ūdenī
Jebkura ūdens līmeņa celšanās ūdenskrātuvē izraisa saduļķošanos. Parasti tā notiek pavisam vienkārša iemesla dēļ – straume kaut nedaudz, bet sagrauj krastus, no kuriem tad lielākā daļa netīrumu nonāk ūdenī. Pavasaros ūdens kļūst duļķains arī ledus un sniega kušanas dēļ. Šie apstākļi zemūdens iemītniekiem nepatīk, zivīm duļķi aizsprosto žaunas, tās cenšas pārvietoties uz vietām, kur tīrāks ūdens. Turklāt upēs jūtami palielinās straume, kas arī veicina zivju migrāciju no galvenās ūdenskrātuves uz seklākiem apgabaliem, kur straume ir lēnāka, un šādās vietās zivīm nav jātērē daudz enerģijas. Mainās arī zivju uzvedība. Līdakas un zandarti sliktās redzamības apstākļos vairāk paļaujas uz redzi, zivīm jāmaina medību taktika, tās meklē vietas ar lielāku jaunuļu koncentrāciju. Mierīgās zivju sugas, piemēram, brekši, raudas, karūsas, karpas u.c., vairāk paļaujas uz ožu, tāpēc tām sliktā redzamība nav tik kritiska kā plēsīgajām zivīm.
Kur meklēt zivis upē un stāvošā ūdenī?
Zivis parasti ilgstoši neuzturas vienā vietā, tāpēc, lai tās noķertu, makšķerniekam ir jāpārvietojas, viņam ir jāmeklē zivis, nevis otrādi, jo zivis makšķernieku nemeklēs. Lielajās upēs, paaugstinoties ūdens līmenim, gultnes reljefs ir grūti nolasāms, tas mainās, taču perspektīvās vietas tomēr var iepriekš noteikt. Par šādām vietām var uzskatīt upes līkumus, strautu vai mazāku upju ietekas, vietas ar mazāku straumi vai ar kādu zemūdens šķērsli, kas veido atstraumi.
Ūdenskrātuvēs ar stāvošu ūdeni zivju atrašana ir ievērojami vieglāka. Perspektīvākās vietas uz ūdenskrātuvēm ir pieteku grīvas, vietas ar nelielu dziļumu, kur ir zemūdens siekstas un grunts veģetācija.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Makšķerēšanas metodes
Pavasaros makšķerēšanai duļķainā, bet tekošā ūdenī ir savas priekšrocības, jo zivis neredz makšķernieku un paļaujas uz savu sānu līniju, kā arī uz ožu. Tās uzvedas mazāk uzmanīgi nekā tīros ūdens apstākļos. Tāpēc auklas resnumam un āķa izmēram nav īpaši lielas nozīmes. Pieredzējuši makšķernieki uzskata, ka pirms ūdens līmeņa pacelšanās labus panākumus iespējams gūt ar pludiņa makšķeri. Šajā laikā zivis uzturas ievērojami tuvāk krastam, kur praktiski nav straumes. Sākoties plūdiem, labāki panākumi gaidāmi ar gruntenēm (fīderis vai klasiskā gruntsmakšķere). Tas ļauj copēt vietās, kur ar pludiņa makšķerēm vairs nevar aizsniegt. Lielajās upēs, paaugstinoties ūdens līmenim, protams, pastiprinās arī straume, un makšķerēšana šādās vietās kļūst ārkārtīgi apgrūtinoša. Straume bez lielām grūtībām pārcilā pat 120–150 g smagus atsvarus un barotavas. Turklāt zivis atstāj upes gultni, jo līdz ar kušanas ūdeni straume nes sev līdzi daudz dažādu gružu. Ūdens spēcīgajā straumē ir netīrākais visā upē. Zivis cenšas uzturēties ūdenskrātuves vietās ar mazāku straumi. Par ēsmu galvenokārt tiek izmantotas dažādas dzīvnieku barības: sliekas, baltie, motiļi vai mizgraužu kāpuri. Augu valsts ēsmas šajā gadalaikā zivīm nav iecienītas. Iebarojamā ēsma jālieto uzmanīgi, jo šajā periodā zivis ir ļoti viegli pārbarot. Mazajās upītēs pavasara zivju “skriešanas” laikā var iztikt arī bez. Ir vietas, kur zivju ceļš atrodas nedaudz uz sāniem, tad neliels iebarojamās ēsmas daudzums var piesaistīt zivju baru izvēlētajai makšķerēšanas vietai. Iebarošana ar maisījumiem, kas sastāv tikai no augu sastāvdaļām, ir visai neperspektīva nodarbošanās. Ēsmas sastāvā vēlams iekļaut kaut ko no dzīvnieku valsts, kā piemēru varu minēt motiļus, baltos, var arī tos, kas jau sākuši kūņoties, un sliekas.
Plēsīgo zivju spiningošana
Pirms nārsta aizlieguma sākuma var paspēt noķert ne tikai miermīlīgās zivis, bet arī plēsīgās, piemēram, līdakas, asarus un zandartus. Makšķerēšana šajā laikā ir diezgan neparedzama, bieži vien var palikt bez kārojamā lomā. Māneklis jānovada zivij burtiski gar degunu, pretējā gadījumā tā nereaģēs uz laupījumu. Duļķainā ūdenī plēsīgās zivis jāmeklē tajās pašās vietās, kur mierīgās. Daudzsološa vieta ir jāapmētā uzmanīgi, veicot daudzus metienus, bieži vien rezultāts tiek sasniegts, meklējot īsto mānekli, ne vienmēr plēsīgās zivis vēlas ķert to mānekli, uz kura labi ķērās iepriekšējā reizē. Aukla jāietin pēc iespējas lēnāk un delikātāk. Var izmantot jebkura veida spininga mānekļus. Silikona ēsmas. Džiga galvas svaram jābūt pēc iespējas mazākam (2–5 g), tas ir, neskatoties uz lielo un spēcīgo straumi. Tieši vienmērīga mānekļa nogremdēšana uz gultnes piesaista pasīvās pavasara plēsējas. Ja straume ir pavisam neliela, tad no silikona mānekļiem vispār būtu jāatsakās. Vizuļi. Lielie šūpiņi un rotējošie vizuļi lieliski noderēs spiningošanai duļķainā ūdenī. Iespējams, šie mānekļi ir efektīvāki nekā silikona ēsmas. Vobleri. Pavisam agrā pavasarī lieliski noder vobleri ar aktīvu spēli un skaņu jeb grabošie. Pārsvarā darbojas krenki (crank) un shad tipa vobleri. Reizēm izšauj arī minnow tipa mānekļi, bet auklas ietīšana jāveic vienmērīgi un lēni, ar 10 sekunžu pauzēm. Kā zināms, zandarti un līdakas vairāk paļaujas uz redzi, nevis smaržu, tāpēc duļķainā ūdens apstākļos tām jāpiedāvā košas krāsas mānekļi. Labi darbojas gan sarkanie, gan dzeltenie, gan oranžie mānekļi, šis ir laika posms, kad mazāk spilgti mānekļi plēsīgo zivju uzmanību piesaista mazāk.
Makšķerniekam der atcerēties. Ja nav zivju aktivitātes, tad lietderīgi mainīt mānekļa veidu, piemēram, nomainīt šūpiņu pret silikona mānekli.
Īsumā par mormiškām
Agrā pavasarī makšķerēšana ar sānu sardziņu ir teicama alternatīva pludiņa un grunts copēšanai. Bieži vien zivis duļķainajā ūdenī pienāk tuvu krastam, un, izmantojot mormiškas, tās iespējams noķert pat vieglāk nekā ar pludiņa makšķeri vai darbojoties ar barotavām. Mormišku svārstības zema caurspīdīguma ūdens apstākļos zivīm ir pamanāmākas nekā ēsma, kas nekustīgi guļ uz grunts. Ar mormiškām iespējams noķert jebkuru balto zivi – raudas, pličus, brekšus, karūsas, nereti arī asari izrāda interesi.
Makšķerēšanai ar sānu sardziņiem ideāli noder viegls oglekļa piecus metrus garš kātiņš, kas aprīkots ar parasto spolīti vai pat saivu. Visa komplekta svaram ir liela nozīme, jo tas pastāvīgi jātur rokās un “jāliek” mormiškai spēlēt. Ieteicams izmantot pēc iespējas garākus sardziņus, nekā mēs izmantojam zemledus makšķerēšanā. Ir novērots, ka labāki panākumi ir iegarenās formas mormiškām, bet izvēle lai paliek paša makšķernieka ziņā. Ir bijušas situācijas, kad iesaki iegarenās formas, bet strādā gluži pretējas formas mānekļi, strādā apaļie. Jāeksperimentē. Pirmkārt, jācenšas iemest piekrastes augu biezokņos, vietās, kur ir nogrimusi sieksta, kur ir virs ūdens nokarājušies krūmi vai tādas kā attekas ar pretstraumi. Labākās ēsmas ir dzīvnieku valsts: sliekas, baltie un rubīnsārtie motilīši. Makšķerniekam der atcerēties, ka pavasarī jāmakšķerē tikai ar dzīvnieku izcelsmes ēsmām, jo augu valsts ēsmas zivs ignorē.
Daži vārdi par vēdzeļu makšķerēšanu
Aprīlī sākas interesants atklātā ūdens laiks. Duļķainā ūdenī vēdzeles ir aktīvas, un šajā laika periodā tās vislabāk būtu makšķerēt, izmantojot vecās, labās gruntenes. Rudenī vēdzeles galvenokārt ķeras naktīs, savukārt pavasarī tās var makšķerēt visas dienas garumā. Galvenais ir izvēlēties piemērotu vietu, atrast vēdzeļu ceļus, pretējā gadījumā varam nosēdēt visu dienu, bet interesi par ēsmu tā arī nesagaidīt. Vienkāršākais inventārs vēdzeļu ķeršanai ir parastā gruntene. Tā ir salīdzinoši resna makšķeraukla (0,35–0,4 mm) ar pavadiņu (0,20–0,25 mm), kuras galā piesiets āķis un plakans grimulis. Noteikti jāpiemin, ka makšķerauklas resnums nekādi neietekmē copju skaitu, var izmantot ļoti resnu auklu un attiecīgi arī pārējos piederumus un vienmēr būt ar lomu. Uz āķa jāliek dzīvnieku valsts ēsmas: slieku pušķītis vai kārdinoši kustīgi naktstārpi, citi izmanto arī zivs gabaliņus vai vistu iekšas.
Vēdzeles parasti, piecērtas pašas, gruntene neprasa pastāvīgu makšķernieka klātbūtni vai uzmanību. Saķērusi ēsmu vēdzele “nolien” pie kādas siekstas vai akmens un sagremo savu medījumu.
Raudu makšķerēšana
Lai arī raudas nav liela izmēra zivis, taču kaltētas tās ir ļoti garšīgas un jo sevišķi agrā pavasarī ķertās, jo tās ir īpaši treknas. Lai tās makšķerētu, nav nepieciešams īpašs inventārs, pietiek ar parasto boloņas vai pat bezgredzenu makšķeri. Jāpieliek neliela spolīte, uz kuras uztīta aukliņa, kuras diametrs ir 0,14–0,18 mm. Protams, var izmantot arī resnākas auklas, bet vilkt plaukstas izmēra raudiņu ar šādu auklu ir īpaši patīkami. Viegls pludiņš, kura celtspēja ir līdz 3 g, – jo vieglāks pludiņa svars, jo labāk un drošāk ķersies arī tik nelielas zivtiņas kā raudas. Šis laikam ir tas brīdis, kad obligāti jāpiemin, ka ieteicams būtu izmantot atsvarus skrotiņas. Pavadiņas diametrs atkarīgs no pamatauklas resnuma, bet tā varētu būt 0,12–0,14 mm. Kad zivis neņem, tad jāizvēlas vēl tievāka pavadiņas aukla (0,08–0,11 mm). Arī āķus izvēlamies atkarībā no ēsmas izmēra (14–10). Ieteicams makšķerēšanai izmantot iebarojamo ēsmu. Iebarošana piesaista zivis no lielāka attāluma. Atšķirībā no citām baltajām zivīm raudas nav īpaši prasīgas pret ēsmas sastāvu, tāpēc var izmantot jebkuru iegādāto maisījumu, lieti noder tie, kas paredzēti karpu, karūsu un brekšu makšķerēšanai. Liela nozīme ir smaržai, tai būtu jābūt spēcīgai. Obligāts nosacījums ir, lai iebarojamā ēsma būtu irdena, viegli sadalītos ūdenī un izveidotu duļķainu daļiņu mākoni, tā uz gultnes nedrīkst nokrist kā akmens. Vēlams barot bieži, bet mazās porcijās, t. i., iebarojamās ēsmas bumbām jābūt valrieksta lielumā. Lai iegūtu papildu duļķi, iebarojamai ēsmai jāpievieno pavisam nedaudz sausā piena vai mazu bērnu barošanas maisījuma. Kāds mans paziņa šīs divas sastāvdaļas maisa nevis ar ūdeni, bet ar atšķaidītu kefīru. Nu atkal eksperiments. Vislabākā ēsma raudām laikam ir baltie tārpiņi. Tārpa blīvuma dēļ tos ir grūtāk novilkt no āķa, nereti raudas piesakās uz tārpiņa pārpalikušās ādiņas. Makšķerniekam jāatceras, ja zivis ir kaprīzas, jāpanāk, lai āķis ar ēsmu grimst lēnāk, pilnīgi iespējams, ka šāda tehnika provocēs zivju aktivitāti. Nevajadzētu izmantot lielas atsvaru bumbas, labāk mazās skrotītes.
Makšķerējam nelielās upēs karūsas
Ūdens līmenim ceļoties, upē iepeld arī karūsas. Turklāt nereti iepeld tieši lielās karūsas, kas sver aptuveni vienu kilogramu. Tās būtu jāmeklē atstraumēs vai vietās, kur pār ūdeni nolaižas krastā augošie koki un krūmi. Dziļums šādās makšķerēšanas vietās bieži vien ir aptuveni 2,5–3 m. Karūsām patīk siltums, bet šādās vietās ūdens sasilst visstraujāk. Karūsas parasti copē ar parasto pludiņa makšķeri, neizmantojot iebarojamo ēsmu. Ņemot vērā iespējamo zivju izmēru, tievais inventārs nav ieteicams. Pēc pieciršanas karūsas mēģina ielīst kādā no zemūdens šķēršļiem, izvilkt no šādas vietas zivi ar tievu inventāru ir praktiski neiespējami. Par labāko ēsmu var uzskatīt mēslu slieciņas. Pieredzējuši makšķernieki apgalvo, ka var izmantot arī parastās sliekas, bet mēslu tārpiem smaka ir spēcīgāka un tie vairāk pamanāmi duļķainajā ūdenī.
– Izvairieties no vietām, kur ir spēcīga un ļoti spēcīga straume, makšķerēšana šādos ūdeņos būs problemātiska.
Labākās vietas makšķerēšanai duļķainos ūdeņos ir nelielas upītes un strautu grīvas. Ūdens šajās vietās ir ievērojami tīrāks nekā lielajās upēs.
– Spiningojot izmantojiet spilgtas, kontrastējošas ēsmas! Spiningošanai pavasarī košie ir pamanāmāki nekā dabiskas krāsas mānekļi.
Makšķerējot raudas, izmantojiet iebarojamo ēsmu! Tā piesaistīs zivis no lielāka attāluma un tās noturēs iebarotajā vietā.
– Ja izvēlētajā vietā zivis ir mazaktīvas vai nav aktīvas vispār, nesēdiet vienā vietā, pavasarī zivis aktīvi pārvietojas pa visu ūdenskrātuves akvatoriju. Šis noteikums gan neattiecas uz plēsīgo zivju spiningošanu. Spiningojot jāapmētā katra vieta pēc iespējas rūpīgāk.
– Jo sliktāki laikapstākļi (lietus, stiprs vējš), jo aktīvākas būs vēdzeles.
– Balto zivju makšķerēšanai izmantojiet dzīvnieku izcelsmes ēsmas! Šajā gadalaikā zivju uzmanību tās piesaistīs labāk nekā augu valsts ēsmas.
– Makšķerēt duļķainā ūdenī nav no vieglākajiem pasākumiem. Neprognozējama zivju aktivitāte pastāvīgi mainīgā ūdens līmeņa dēļ padara šo makšķerēšanu mazāk interesantu nekā citos laika posmos, ievērojot konkrētus principus, noteikti varat iegūt stabilu lomu.
Kā izkāpt no nulles? Atskats uz lašu un taimiņu copi Salacas A zonā
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
