Burtnieks šodien un rīt. Kas noticis ar ezeru pēc pašvaldību vēlēšanām

Īsumā mēģināšu pastāstīt par to, kas noticis ar Burtnieka ezeru pēc pašvaldību vēlēšanām, un to, kā tas ietekmēs mūs, makšķerniekus, šodien, rīt un arī aizparīt.

Tātad jaunajā Valmieras novadā netika iebalsots neviens no makšķerniekiem (šeit uzreiz jāprecizē – no tiem cilvēkiem, kuri sevi tā pozicionēja un kuriem makšķerēšana ir kas vairāk par izbraukšanu pie ūdeņiem pāris reižu gadā), bet, ņemot vērā pēdējos gados izveidojušos milzīgo ažiotāžu, kas par un ap Burtnieku tika radīta, kā arī tik prozaisku iemeslu kā zvejas tiesību nomas līgumu termiņi (beidzās 31.12.2021.), lika jaunajai Valmieras novada pašvaldībai teju uzreiz ķerties “vērsim pie ragiem”, proti, darbiem un jautājumiem, kas saistīti ar Burtnieku ezeru. Kā viņiem veicās? Manuprāt, ļoti “raibi”, bet nu par visu pēc kārtas.

Pirmais un būtiskākais jautājums – rūpnieciskā zveja. Attiecībā uz rūpniecisko zveju, kuru pirms vēlēšanām teju ikkatra partija savā priekšvēlēšanu programmā solījās pārtraukt, Valmieras novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) domes 2021. gada 29. jūlija sēdē (lēmums nr. 112, ārkārtas sēdes protokols nr. 6, 25.§), 17 deputātiem vienbalsīgi balsojot, tika nolemts:

1. mainīt nozvejas apjoma limitu rūpnieciskajā zvejā līdakām no 12 tonnām uz četrām tonnām, zandartam – no 26 tonnām uz sešām tonnām, nemainot kopējo nozvejas apjomu (49 tonnas);

2. turpināt paredzēt lielāka apjoma karpveidīgo zivju melioratīvo zveju, ja 2021. gadā veiktā eksperimentālā melioratīvā zveja tiks atzīta kā efektīva metode (pēc manā rīcībā esošās informācijas, tāda netika veikta, lai gan tika piešķirts papildu limits 10 tonnu apmērā);

3. samazināt zivju tīklu limitu Burtnieku ezerā no 2500 metriem līdz 1000 metriem (pēc manā rīcībā esošās informācijas, kopējais rūpnieciskās zvejas tīklu limits no 2022. gada 1. janvāra ir 970 metri).

Ar pašvaldības lēmumu tika nolemti būtiskākie virzieni:

Īstermiņā zivju resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai jāveic vai jānosaka:

1 zvejas apjoma samazināšana plēsīgajām zivīm;

2 pašpatēriņa zvejas apjoma pielīdzināšana makšķernieku pieļautajiem lomiem, ievērojot solidaritātes un skaidru noteikumu principu;

3 makšķerēšanas lomu samazināšana vismaz divas sezonas;

4 stingrāka komerciālās un pašpatēriņa zvejas un makšķernieku lomu kontrole;

5 melioratīvā zveja lielāka apjoma karpveidīgo zivju izķeršanai, sekojot institūta rekomendācijām par karpveidīgo / plēsīgo zivju proporcijas maiņu, ja 2021. gada eksperimentālās melioratīvās zvejas veiktie pasākumi ir efektīvi paredzētā rezultāta sasniegšanai (kā jau to norādīju, tad, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tāda netika veikta).

Pašvaldības kopējais redzējums ilgtspējīgai zivju resursu apsaimniekošanai Burtnieku ezerā ilgtermiņā virzāms uz lielāku pievienotās vērtības un rekreācijas potenciāla izmantošanu, veicot:

 komerciālās (un perspektīvā arī pašpatēriņa) zvejas apjoma samazināšanos, virzot nozvejoto lomu (zīmols “Burtnieku zandarts”) uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot tā konkurētspēju un atpazīstamību, ceļot tā cenu un pieprasījumu viesmīlības nozarē. Tas paredz kvalitatīvas ezers–restorāns pārtikas piegāžu ķēdes pilnveidi, “Burtnieku zandartam” piešķirot aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību atzīšanu ES mērogā. Biznesa modelis tiek pārorientēts no “liela apgrozījuma ar zemāku cenu” uz “mazāku apgrozījumu ar augstāku cenu un lielāku zīmola vērtību”, vienlaikus respektējot globālās Slow Fish vadlīnijas: laba, tīra un godīga zivs (laba – svaiga, garšīga un sezonai atbilstoša, lutinot maņas un izgaršojot kultūru un vietējo identitāti; tīra – iegūta, izmantojot metodes, kas respektē vidi un cilvēku veselību; godīga – pieejamas cenas un taisnīga peļņa, kas var garantēt pienācīgus darba un dzīves apstākļus mazajiem ražotājiem un darba ņēmējiem);

 makšķerēšanai pieejamo resursu palielināšanos Burtnieku ezerā un apkārtnē, veidojot Burtnieku ezeru kā vienu no populārākajiem makšķernieku tūrisma galamērķiem Baltijā, veicinot tūrisma uzņēmēju konkurētspēju un atpūtas piedāvājuma pilnveidi.

Labākās makšķerēšanas vietas Latvijā 2022

Makšķerniekiem tur patika, jādomā, lai patiktu arī turpmāk.

Iekšzemes zvejā noķertie lomi, īpaši zandarts un līdaka, ir tie, kuri nonāk līdz restorāniem (tostarp Valmieras novada vai tuvāko tūrisma galamērķu) un būtiski dažādo viesmīlības jomas piedāvājumu. Saskaņā ar Eiropas Padomes regulu nr. 1224/2009, kas paredz Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, atpūtas zvejā iegūtu nozveju tirdzniecība ir aizliegta.

Otrs būtiskākais jautājums, kurš pavisam tieši skar makšķerniekus, ir pašvaldības apstiprinātais nolikums “Par licencēto makšķerēšanu Burtnieku ezerā” (apstiprināts ar Valmieras novada pašvaldības domes 27.01.2022. lēmumu nr. 53 (protokols nr. 2, 55.§)), kura apspriešanā šī raksta autoram bija tas gods arī piedalīties. Būtiskākās lietas, kuras pašvaldība bija iecerējusi mainīt šajā nolikumā, bija:

Sāpīgākais un diskutablākais, protams, bija tieši 1. punkts, kuru pēc garām diskusijām un makšķernieku iebildumiem (tajā skaitā tika minēti tādi argumenti, ka makšķerniekiem šis būtu jau otrais paturamo plēsīgo zivju skaita samazinājums (no 5 līdakām un 5 zandartiem), kā arī to, ka šāds samazinājums vēl vairāk mazinātu makšķernieku interesi par Burtnieku ezeru) neapstiprināja un palika pie līdzšinējā formāta – atļauts lomā paturēt 3 līdakas un 3 zandartus. Apspriedes laikā izskanēja dažādas idejas, tostarp noteikt konkrētus izmērus paturamajām plēsīgajām zivīm, bet tās tika noraidītas, pamatojoties uz to, ka, lai arī rūpnieciskā nozveja šobrīd ir samazināta, tā nav pārtraukta, līdz ar to tīkli selektīvos principus nepazīst.

Pārējie pašvaldības priekšlikumi tika akceptēti.

Ko visas šīs izmaiņas nesīs, rādīs laiks. Uz doto brīdi šķiet, ka vismaz mazmazītiņš solītis pareizajā virzienā ir sperts, lai gan pašvaldības rīcība un centieni attiecībā uz zīmolu “Burtnieku zandarts” faktiski pārsvītro makšķernieku cerības par Burtnieku tuvākajā laikā kā ezeru bez rūpnieciskās zvejas.

Materiālu sagatavoja JĀNIS BRAMBATS

1. Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, Aizsargāts cilmes vietas nosaukums, Garantētas tradicionālas īpatnības

2. Zivis, ko liek uz galda, nav tikai ēdamais

3. 2020. gada viesmīlības uzņēmumu aptaujā iegūtā informācija ļauj vērtēt, ka no kopējā Burtnieku ezera zandartu nozvejas apjoma līdz reģiona restorāniem nonāk ~10–15%.

4. apspriešana kura notika 2022.gada 19.janvārī, piedalījās pašvaldības deputāti, pašvaldības pārstāvji, pārstāvji no BIORa un protams, makšķernieki

Nevajag visu apēst, tad lielo zivju būs vairāk! Sarunas laivā #4

Kur aizbraukt pamakšķerēt? Kur iespējams ielaist laivu?

Burtnieks šodien un rīt. Kas noticis ar ezeru pēc pašvaldību vēlēšanām0

Labākās makšķerēšanas vietas Latvijā 2022

Nevajag visu apēst, tad lielo zivju būs vairāk! Sarunas laivā #4

Kur aizbraukt pamakšķerēt? Kur iespējams ielaist laivu?

Lasītākie

Labākās makšķerēšanas vietas Latvijā 2022

Nevajag visu apēst, tad lielo zivju būs vairāk! Sarunas laivā #4

Kur aizbraukt pamakšķerēt? Kur iespējams ielaist laivu?

Podkāsti un video blogi

Lasītākie