Kopš ar savu labu draugu un komandas biedru Jāni Malnaču esam sākuši piedalīties dažāda kalibra spiningošanas sacensībās no laivām, šīs trīs plēsīgo zivju sugas ir kļuvušas par mūsu ikdienas copes neatņemamu mērķauditoriju, pilnveidojot un attīstot savas ķeršanas prasmes, izmēģinot dažādas metodes, mānekļus, sistēmas un to sastāvdaļas. Tāpēc šajā rakstā īsumā padalīšos ar savu praktisko pieredzi un to, ko copē izmantoju pats.
Asari noteikti var uzskatīt par vaininieku tajā, kāpēc šobrīd esmu tik ļoti pievērsies spiningošanai. Pēc aptuveni 10 pavadītiem gadiem modernajā karpu makšķerēšanā tieši asaru ķeršana ar smalku makšķeri un tievām auklām atvēra manī pilnīgi jaunas copes sajūtas un apvāršņus, tādējādi no zvērināta karpinieka esmu pārtapis par zvērinātu spiningotāju. Asaru ķeršana dažādās tehnikās mani joprojām ļoti aizrauj un to daru diezgan bieži. Turklāt asaris arī ir viena no spiningošanas sacensību pamatzivīm, tāpēc uzturēt sevi labā formā asaru ķeršanā joprojām ir svarīgi, jo katram noķertajam ieskaites asarim sacensībās var būt ļoti liela nozīme.
No kreisās puses – Lucky John Tioga 2.4”, Lucky John Ballist 2.5” un Bait Breath Bugsy 3”.
Foto no arhīva.
Atkarībā no apstākļiem asarus pamatā ķeru ar kādu no šīm metodēm:
1) klasiskais džigs – šeit pilnībā esmu atteicies no tievajām flurokarbona pavadām, jo nereti mānekli iekāro zemmēra vai pat mēra līdaka, kas vairākumā gadījumu beidzas ar nokostu mānekli un pazaudētu zivi. Ikdienas copē par to pārāk nesatrauktos, bet sacensībās katra ieskaites zivs ir dārga un zaudētais laiks sistēmas pārsiešanā ļoti vērtīgs. Tāpēc esmu pilnībā pārgājis uz Knot 2 Kinky sienamā titāna materiālu, no kura pavadas izgatavoju pats un komplektēju ar sev vēlamo furnitūru. Šādai atbilstoša resnuma pavadai galā varu droši likt gan silikona mānekli, gan tvičot nelielus voblerus, gan mētāt rotiņus un nebaidīties, ka kāda nelūgta zaļsvārce nokodīs pašu zivīgāko mānekli. Par mānekļiem runājot, šajā tehnikā pamatā izmantoju Lucky John Tioga 2,4 un Ballist 2,5, kā arī Bait Breath Bugsy 3. izmēra ēdamgumijas. Atkarībā no copes apstākļiem katrs no šiem mānekļiem var tikt aprīkots ar klasisko džiggalvu, pretzāļu (ofseta) āķi vai treilerāķi.
Savukārt tievās titāna pavadas sienu no Knot 2 Kinky 6lb jeb 0,203 mm materiāla, aprīkojot tās ar Owner W Crane #20 izmēra dubulto griezuli un Decoy Swivel Snap #0 izmēra sakabi).
Paša sieta titāna pavada ar izvēlēto furnitūru.
No arhīva.
2) Karolīnas sistēma – šo sistēmu savā copē esmu ieviesis salīdzinoši nesen, un žēl, ka tā. Tīri asaru ķeršanai man ļoti rezultatīva sistēma, kas dod iespēju izprovocēt uz ņēmienu pat viskūtrāko asari un ļauj sajust pat viskaprīzāko asara pieskārienu māneklim. Ja esmu iecerējis mērķtiecīgi ķert asarus no grunts un dziļākās vietās, tad Karolīnas sistēma noteikti tiks likta lietā vispirms. Pirmajā acumirklī sistēma var šķist sarežģīta, taču patiesībā ir ļoti vienkārša, un tās sagatavošanā nepieciešamas vien dažas mazliet specifiskākas sastāvdaļas (slīdošā svina vai volframa lode, kurai aukla iet cauri vidum, un stikla vai plastmasas pērlīte), kuras atradīsiet tepat mūsu specializētajos veikalos spiningotājiem.
Karolīnas sistēma sastāv no aptuveni 15–20 cm garas 0,28 mm flurokarbona pavadas, kuras augšējais gals tiek savienots ar pamatauklu, uz šīs pavadas ir uzvērta 10 g svina lode, zem tās Decoy Beads stikla pērlīte. Tālāk šim flurokarbonam galā sienu nelielu griezulīti un griezulim otrā galā aptuveni 1 m garu 0,20 mm flurokarbona pavadu ar pretzāļu (ofseta) āķi galā. Es izvēlos ofseta āķi, jo tad varu mānekli daudz drošāk vadīt arī zāļainākās vai ķērājiem bagātākās vietās.
No arhīva.
Makšķerējot ar Karolīnas sistēmu, izmantoju Keitech Little Spider 2” un 3”, kā arī Lucky John Hogy Hog 2,1” izmēra mānekļus.
No kreisās Keitech Little Spider 2” un 3”izmērā, Lucky John Hogy Hog 2.1” izmērā.
No arhīva.
3) tvičs ar nelieliem vobleriem, kā arī 1. līdz 3. numura rotiņi – ar šiem mānekļiem darbojos, ķerot asari seklās vietās un virsējos slāņos. Nereti tieši uz šiem mānekļiem piesakās paši druknākie asaru eksemplāri, kā arī dažāda izmēra līdakas, tāpēc noteikti vietā būs atgādinājums par jau pieminētās sienamā titāna vai kādas citas pavadas izmantošanu. Savas muļķības dēļ jau esmu dažus ļoti labus un šobrīd vairs nenopērkamus mānekļus līdakām uzdāvinājis, tāpēc labāk pret negaidītiem līdaku uzbrukumiem sagatavoties laicīgi. Tvičam pamatā izmantoju ZipBaits Rigge 70 mm SP un S versijas, kā arī ZipBaits Orbit 80 mm SR un DR versijas, savukārt no rotiņiem man ļoti labi strādā vietējā meistara V. Šilova darinājumi un Pontoon 21 firmas rotiņi.
No kreisās – ZipBaits Rigge 70, ZipBaits Orbit 80, Pontoon 21 un V.Šilovs.
No arhīva.
Līdaka ir tā zivs, ar kuru man izveidojušās vissarežģītākās attiecības. Laikam jau tāpēc, ka ikdienas copē krietni par maz laika veltu mērķtiecīgai līdaku spiningošanai, lai labāk izprastu šīs zivs paradumus un copes knifus. Nav jau tā, ka viņas neķertos pavisam, bet reizēm pat standarta ieskaites izmēri 50–70 cm robežās mēdz sagādāt krietnas galvassāpes. Dažkārt tas mēdz sāpīgi atspēlēties spiningošanas sacensībās no laivām, kur līdakai vienmēr būs ļoti liela, ja ne pati galvenā loma, lai tiktu pie laba rezultāta. Tāpēc jāturpina sevi padziļināti pilnveidot tieši līdaku makšķerēšanā gan ikdienas copē, gan sacensību režīmā.
Pats noteikti gribu apgūt līdaku ķeršanu džiga tehnikā ar silikona mānekļiem gan zāļainās vietās, gan pa dziļumu kantēm. Šobrīd līdakas pamatā ķeru, izmantojot trīs mānekļu grupas:
1) silikona mānekļi – ar tiem ķeru gar zāļu kantēm un pa zālēm, atkarībā no apstākļiem aprīkojot mānekli vai nu ar klasisko džiggalvu ar āķi, vai pretzāļu (ofseta) āķi. No mānekļiem pamatā izmantoju Keitech Easy Shiner 4,5” un 5”, Keitech Swing Impact Fat 4,3”, Sawamura One Up Shad 5”, Lucky John Mr Greedy 5” un Jocko Shaker 4.5” izmērā.
No kreisās – Keitech Swing Impact Fat 4.3”, Keitech Easy Shiner 5”, Sawamura One Up Shad 5”, Lucky John Jocko Shaker 4.5” un Lucky John Mr.Greedy 5”.
No arhīva.
2) tvičs ar vobleriem – šo spiningošanas tehniku pielietoju, sākot no 1 m līdz aptuveni 4 m dziļumam, izvēloties vobleri ar piemērotu iegrimi un darba dziļumu. Veidi, kā izspēlēt/izraustīt vobleri, var būt ļoti dažādi un katram makšķerniekam atšķirīgi, tāpēc attiecībā uz šiem mānekļiem noteikti neņemos ieteikt kādu konkrētu animāciju. Turklāt katram modelim animācija atšķiras, lai panāktu tā vēlamo efektu. Ja nu tomēr ir nepieciešamība gūt priekšstatu par spiningošanu (tviču) ar vobleriem, noteikti iesaku pasmelties idejas un zināšanas youtube, tur par šo tēmu var daudz ko noderīgu atrast. Seklās vietās līdz 1–1,5 m dziļumam pamatā izmantoju Jackall Sride 95 mm, Jackall Deka Hamakuru 95 mm, Westin Hipoteez Glidebait 14 cm un Daiwa Shoreline Shiner R50+SSR. Savukārt dziļākās vietās 2–4 m dziļumā pamatā darbojos ar ZipBaits Orbit 110 mm, Megabass Ito Shiner 115 mm, O.S.P Rudra 130 mm un Deps Balisong 130 mm vobleriem.
Kreisajā rindā no augšas – Jackall Sride 95mm, Jackall Deka Hamakuru 95mm; Daiwa Shoreline Shiner R50+SSR un Westin Hipoteez Glidebait 14cm. Labajā rindā no augšas – ZipBaits Orbit 110, Megabass Ito Shiner 115, O.S.P. Rudra 130mm un Deps Balisong 130mm.
No arhīva.
3) rotiņi un šūpiņi – ar rotiņiem līdakas ķeru visbiežāk, īpaši sacensībās, jo nereti līdakai domāto rotiņu iekāro arī laba izmēra asaris (30 cm un vairāk), kas sacensībās dod tik ļoti vērtīgos centimetrus. Dažreiz aiz lielās ticības pat pie necopes nepelnīti ilgi uzsēžos uz šī mānekļa, nedodot iespēju sevi pierādīt kam citam. Ķerot līdakas, pamatā izmantoju 4. numura rotus. Vēl viens lielisks līdaku māneklis manā skatījumā ir pretzāļu šūpiņi, kurus šajā sezonā esmu izmantojis nepelnīti maz, bet tie joprojām ieņem stabilu vietu manā arsenālā. Mani rezultatīvākie un uzticamākie ir vietējā meistara V. Šilova, Leona un Pontoon 21 rotiņi. Savukārt no pretzāļu šūpiņiem vēlos izcelt Kuusamo ražojumus un tā saucamās Pančehas.
Kreisajā rindā no augšas – V.Šilova rotiņš, Leona rotiņš un Pontoon 21 Ball Concept. Labajā rindā no augšas Kuusamo pretzāļu šūpiņš un Pančeha šūpiņš.
No arhīva.
Zandarts ir tā zivs, kuras makšķerēšana aizrauj visvairāk. Ja vien ir iespēja, tad ikdienas copē viennozīmīgi priekšroku dodu tieši zandartu ķeršanai, īpaši rudenī, kad Rīgas ūdeņos ienāk baroties jūras stiklacis. Tas maģiskais KNIKT, kad zandarts ieknābj vai, agresīvi nokaitināts, iebliež māneklī, rada neatkārtojamas sajūtas. Joprojām spilgtā atmiņā pirmā zandartu cope kopā ar labu draugu un kaislīgu zandartu makšķernieku Arvi Ančevski sarkanbaltsarkanajā laivā pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Tika apgūti pirmie soļi zandartu ķeršanā ar drop shot sistēmu un silikona mānekļiem.
Jāsaka, ka nekas daudz pa šiem gadiem nav mainījies, drop shot sistēma un ķeršana ar šo metodi man joprojām ir visrezultatīvākā. Tomēr, lai dažādotu savu copes ikdienu un apgūtu kaut ko jaunu, pēdējo gadu laikā arvien vairāk mēģinu zandartu ķert tieši džiga tehnikā. Katra no šīm ķeršanas metodēm ir kardināli atšķirīga – drop shot metode ir ļoti pasīva, bet džigs noteikti ir daudz aktīvāks un agresīvāks; ķerot ar drop shot metodi, māneklis tiek animēts krietni virs grunts, bet džigs strādā faktiski tikai pa grunti; ķerot ar drop shot metodi, izmantojam tikai silikona mānekļus, bet, ķerot džigā, iespējams izmantot arī mandulas un porolona mānekļus. Tāpēc ir būtiski vienlīdz labi apgūt abas šīs metodes, jo katrai no tām ir savas unikālās priekšrocības kā ikdienas copē, tā sacensībās.
Mazliet par katru no šīm metodēm:
1) drop shot – kā jau minēju, tad šo metodi pielietoju visbiežāk, tas attiecas gan uz ikdienas copi, gan sacensībām. Iespēja ļoti lēni un uz vietas izspēlēt mānekli, manā ieskatā, labāk izprovocē zandartu uz ņēmienu, īpaši pie ļoti kaprīzas un pasīvas copes. Tāpat kā priekšrocību noteikti gribu minēt iespēju variēt ar mānekļa augstumu no grunts, kam savu reizi var būt ļoti liela nozīme. Atliek pamainīt mānekļa darba dziļumu par nieka 10–15 cm, un cope kardināli uzlabojas. Tāpēc drop shot pavadu vienmēr sienu ar pietiekami garu rezervi, lai vajadzības gadījumā mānekli varu izspēlēt arī krietni virs metra no grunts. Pati pavada ir ļoti vienkārša un sastāv tikai no flurokarbona auklas, piemērota āķa un svina stienīša. Es pavadas sienu no 0,33 mm flurokarbona, augšējo pavadas daļu no āķa līdz savienojumam ar pīto pamatauklu atstāju kādus 10–15 cm garu, savukārt apakšējo pavadas daļu zem āķa atstāju nedaudz virs metra garu. Āķi flurokarbona pavadā iesienu, izmantojot Drop Shot Knot (ļoti labi parādīts šajā video: https://www.youtube.com/watch?v=Zgixv3haPBw). Atkarībā no mānekļa lieluma izmantoju Decoy HunterHook #1/0 izmēra vai Varivas/Gran Wacky Master Monster #2/0 un #3/0 izmēra āķus. Pārbaudīti un nekad nav pievīluši. Atsvariem izmantoju svina nūjiņas, kas aprīkotas ar auklu fiksējošu spīli, pateicoties kurai ļoti ērti un ātri iespējams mainīt mānekļa darba dziļumu. Nūjiņu svara diapazons, sākot no 10 g līdz pat 35 g, kuru izvēlos atkarībā no dziļuma, straumes (ja cope notiek upē), kā arī uz grunts esošo ķērāju daudzuma (jo tievāka un vieglāka svina nūjiņa, jo drošāk to izvilkt cauri vai pārvilkt pāri uz grunts esošajiem ķērājiem).
Sastāvdaļas drop shot pavadi.
No arhīva.
No kreisās – Keitech Shad Impact 5”, Reins Bubbring Shaker 5”, Westin Slim Teez 6”, Fox Fork Tail 7”, Lunker City Fin-S-Fish 7”, Westin Slim Teez 9” un Strike Pro Shiver Jig 22cm.
No arhīva.
Kas attiecas uz mānekļiem un to izmēriem, tad gadu gaitā arsenālā ir sakrājušies dažādas formas un krāsu drop shot tehnikai piemēroti silikona mānekļi, sākot no 4” līdz 9” collām. Ejošais izmērs būtu no 5 līdz 7 collām, taču vienmēr jābūt gatavam eksperimentēt, jo nereti izšaut var ļoti liels vai, gluži pretēji, mazs māneklis. Savā copē kā populārākos mānekļus varu minēt Keitech Shad Impact 5”, Reins Bubbring Shaker 5”, Fox For Tail 5” un 7”, Westin Slim Teez 6” un 9”, Lunker City Fin-S Fish 5,75” un 7”, kā arī Strike Pro Shiver Jig 9”.
2) džigs – šajā tehnikā makšķerēju salīdzinoši nesen, tāpēc pagaidām būtiskus padomus un ieteikumus neņemos jums sniegt. Pašam vēl daudz jāmācās un jāapgūst. Kā jau minēju nedaudz augstāk, tad džiga tehnikai ir savas unikālās priekšrocības zandartu ķeršanā salīdzinājumā ar drop shot metodi, tāpēc turpināšu šo lauciņu pētīt un krāt praktisko pieredzi, lai nākamreiz jums par šo tēmu uzrakstītu daudz plašāk. No silikona mānekļiem šobrīd pamatā izmantoju Keitech Swing Impact Fat 4,3”, Keitech Swing Impact 4,5”, Relax Turbo Twister 5”, Fox Spikey Shad 12 cm un Fox Zander Pro 12 cm mānekļus, kā arī mandulas un porolona mānekļus, kurus vairāk sanācis lietot, makšķerējot zandartu Daugavā no krasta agrā pavasarī.
No kreisās – Keitech Swing Impact Fat 4.3”, Keitech Swing Impact 4.5”, Fox Spikey Shad 12cm un Relax Turbo Twister 5. Apakšā no kreisās puses vietējā meistara darinātās mandulas un Lex Porolonium porolona mānekļi.
No arhīva.
Nobeigumā vēlos apsveikt visus makšķerniekus un makšķernieces ar jauna žurnāla iznākšanu. Lai žurnālam ilgs mūžs, savukārt mums daudz interesantas un noderīgas lasāmvielas! Laiks copei!
Sports sākas tad, kad parastie copmaņi dodas mājās! Oskars Dzelzkalējs. “Ķeram lielo!” #31 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
