Sapals ir viens no iecienītākajiem makšķernieku lomiem Latvijā un viens no sīvākajiem pretiniekiem. Daudzi pieskaita sapalu pie baltajām zivīm, un tam nav izteiktas plēsēja uzvedības, jo mazāka izmēra eksemplāri barojas ar ūdenī iekritušiem kukaiņiem, vardēm, upes vēžiem un citu makšķernieku piedāvāto ēsmu (mušu kāpuri, kukurūza, mēslu sliekas u. c. ēsmas). Toties trofejas izmēra īpatņi barojas gandrīz tikai ar zivīm ar izteikta plēsēja uzvedību. Vasaras sapals ir aktīvs no rīta līdz krēslai, tāpēc spiningotājiem šī interesantā zivs bieži ir mērķis nr. 1, jo nav agri jāceļas kā uz līdaku vai vēlās nakts stundās pilnīgā tumsā jāmeklē kā zandarts. Kas nepieciešams, lai noķertu vasaras sapalu?
Ekipējums un aizsardzība
Vasaras mēnešos zāle gar upes krastiem jau ir paaugusies līdz pat viduklim, tāpēc, lai ērti pārvietotos gar upes krastiem, nepieciešams pareizais apģērbs.
Pirmajā vietā noteikti ir brienambikses jeb veidersi. Brienamzābakus jāizvēlas ar labu gaisa caurlaidību, lai pārvietoties ir viegli un ērti, kā arī pasargā no pārmērīgas svīšanas, kas kombinācijā ar vēsu upes ūdeni var pasliktināt nākamajā dienā veselību. Vasaras mēnešos pasīva aizsardzība pret ērcēm vienmēr ir noderīga.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
Lēto brienambikšu ražotāji tās taisa no membrānām, kuru galvenais uzdevums ir nelaist cauri ūdeni, dārgākām brienambiksēm piemīt arī ļoti laba elpotspēja. Tā kā pārvietošanās vienmēr notiek gar upes krastiem ar nogāzēm, pa upi ar straumi, mērojot slidenus akmeņus, jāatceras, ka līdzi neko lieku nevajag ņemt. Neliela sānu vai muguras soma mānekļiem, veste ar kabatām, kurās salikt mānekļu kastītes, specializēto instrumentu zivs atbrīvošanai no mānekļa, neliels uztveramais tīkliņš pie somas. Apstākļiem atbilstoši pielāgots apģērbs un inventārs pastaigu pa upi padarīs maksimāli drošu un patīkamu.
Kādas brienambikses izvēlēties?
Svarīgākais ir budžets – pērkam to, ko varam atļauties. Brienambikses ar gumijas zābaku parasti ir lētākas. Mīnuss – nav tik kvalitatīvas un ērtas. Kādā makšķerēšanas reizē var parādīties nepatīkams pārsteigums zābaku un bikšu savienojuma vietā.
Brienambiksēm ar neoprēna zeķi ir jāiegādājas atsevišķi apavi. Tie ir viegli un komfortabli apavi, speciāli izstrādāti nēsāšanai pie brienambiksēm ar gumijas vai filca zoli. Filca zole pasargās no paslīdēšanas uz gluma akmens, kas ir ļoti svarīgi, brienot pa upi vai tās krasta zonu. Ja tomēr gadās paslīdēt vai paklupt, jābūt uzvilktai specializētai jostai ap brienambiksēm, kura parasti ir komplektā, bez jostas ūdenī atrasties nav ieteicams. Josta pasargās no liela ūdens daudzuma iesmelšanās biksēs, kas var radīt grūtības piecelties, it īpaši straumē. Aizmirsi jostu mājās, izdoma palīdzēs – derēs apavu šņores, striķis, kurš gadiem atrodas auto. Galvenais cieši savilkt brienamzābakus ap jostas vietu, pirms izlaist gaisu no tiem, lai, iekāpjot ūdenī, nav liela burbuļa efekts.
Polarizētas saulesbrilles
Ideālā variantā nepieciešamas divas brilles: vienas saulainam laikam (ar tumšo lēcu), otras, kad ir apmācies vai krēsla (parasti ar dzeltenu lēcu). Novērš nepatīkamo vai apžilbinošo atspīdumu. Aizsargā acis no negadījumiem, kad acī var trāpīt kāds krasta koka zars vai sliktākajā gadījumā māneklis, kuru izrauj no ūdens. Palīdz drošāk staigāt pa ūdeni, pārredzēt zem kājām upes gultni. Vēlams lietot kopā ar kādu cepuri ar nagu, kas aizsargā galvu no saules. Vienkāršāk sekot līdzi mānekļiem un auklai uz ūdens virsmas.
Spinings, spoles, aukla
Svarīgi, lai makšķerēšanas komplekts ir sabalansēts. Vēlamais spininga garums atkarīgs no upes platuma. Piemēram, Lielupē man patīk strādāt ar 2,40 metrus garu spiningu, jo svarīgs ir metiena attālums un iespēja pacelt auklu virs niedrēm vai citām ūdenszālēm, ar kurām aukla var saskarties, kā arī vienkāršāk izvadīt un kontrolēt nopietno pretinieku. Mazākās upēs – ar 1,83 m, jo svarīga ir metiena precizitāte, kā arī vienkāršāk pārvietoties gar upes krastu. Spole abos gadījumos ir 2000. izmēra. Ieteicams izmantot 1000.–2500. izmēra spoles. Auklu izmantoju pīto. Personīgi vairāk lietoju spilgtas krāsas pīto auklu, lai labāk pārredzētu, vai tā neaizķeras aiz kādas ūdenszāles un nesabojā metienu. Diemžēl dažās vietās ir iespēja tikai vienu reizi un precīzi iemest, lai sāktos cīņa ar sīvu pretinieku. Auklas diametrs pēc japāņu klasifikatora PE 0,6, kas ir nedaudz par rupju, un labāk būtu PE 0,4, bet sakarā ar iespēju tikt pie nopietnas trofejas vai meža vimbas, kurai bieži sakrīt uzturēšanās vietas, pieturos pie rupjākas auklas.
Monofilo auklu var izmantot, un daudzi profesionāļi un ikdienas makšķernieki uzskata, ka monofilā aukla mazāk atbaida sapalu, labāk amortizē viņa rāvienus. Katram jāizvēlas, ar ko strādāt, jo, kas vienam strādā un ir ērti, var pilnīgi nederēt otram. Man personīgi neaizgāja monofilā, jo es vēlos vienmēr zināt, kur precīzi atrodas mans māneklis un vai viņam nekas netraucēs.
Mānekļi sapalam nav lieli un smagi, derēs smalkie spiningi (Ultra light) vai vieglā tipa (light), no 2 līdz 10 gramiem būs universāls, reti sapalu māneklis pārsniegs 10 g svaru. Manā arsenālā smagākais ir 16 g, bet pārsvarā vidēji 4–8 g un garumā 1,5 līdz 70 mm.
Kā izvēlēties pavadu un garumu?
Pavadas izmantoju fluorokarbona ar diametru 0,14–0,2 mm atkarībā, cik daudz abrazīva ir konkrētajā upē. Biezāku, ja ūdenī ir akmeņi, ūdenszāles, nokrituši koki utt., tievāku, ja strādāju tieši zem ūdens virsmas ar SR (shallow runner) vai SSR (super shallow runner) tipa mānekļiem. Ar 0. vai 1. izmēra v-tipa karabīni, vēlams ar griezuli, ja plānots izmantot arī kādu rotiņu. Pavadas garums no 10 līdz 25 cm.
Ja jūtams, ka sapals ir piesardzīgs un tikai “uzknābā”, lieku garāku; ja copes ir bezmaz vai mānekļa piezemēšanās brīdī – īsāku.
Ūdens temperatūra jūnijā uzsils līdz pat 23 grādiem. Sapals pacelsies no dziļākām bedrēm un seklajiem un straujajiem ūdens posmiem. Vasaras “hita” māneklis ieslēgsies – krenks. Protams, nevajag aizmirst par minnow tipa un citiem. Vēlams krenku un minnow mānekļus izmantot mainīgā secībā – šādā tehnikā parasti sanāk noķert daudz vairāk nekā izmantojot tikai vienu konkrētu mānekli.
Sapals atradīsies krācē, tās tuvumā vai virs tās, robežā ar atstraumi, straujā un lēna ūdens malās, zem nokritušiem, nokārušiem kokiem. Sapali var stāvēt arī nišās – bedrēs pie krasta, kur ar straumi izskalots.
Kā noregulēt frikcionu jeb spoles bremzi?
Sapals – spēcīga zivs, straumē copes brīdī pie enerģiska ņēmiena, ja bremze nepareizi noregulēta (stingri), var pazaudēt trofeju, noraut mānekli, atliekt āķi, pārāk vāji – nesanāks piecirst, nodils zivs, ieies zālēs, ievilks nokritušos zaros.
Frikcionu regulējam ar roku tā, lai ar pirkstiem nesanāk pavilkt auklu un to būtu nepieciešams uzmest uz dūres ar cilpu, lai pavilktu. Pēc šī manevra piegriežu vēl minimāli stingrāk. Šādi gan zivi noturēt straumē sanāks, gan trofejas izmēra zivi varēs nogurdināt un pievilkt pie sevis. Meklējam zelta vidusceļu.
Sajūtot copi, plēsēju nepieciešams “piecirst” uzreiz. Atliek tikai sapalam paņemt ēsmu mutē, tas var momentāli to atlaist un doties atpakaļ savā slēpnī, neuzsēžoties uz asajiem āķiem.
Viens no zelta likumiem ir šāds: nekādas brīvās auklas, tai vienmēr vismaz nedaudz jābūt nospriegotai. Metiena brīdī, tieši pirms māneklis piezemējas uz ūdens virsmas, nepieciešams piebremzēt to, lai atbrīvotos no liekās auklas un “pieciršanas” brīdis netiktu nokavēts.
Makšķerēšanas tehnika un vietas izvēle
Sapalam kā jebkurai citai Latvijā sastopamajai zivju sugai ir savas iemīļotas uzturēšanās vietas. Zināt tās un spēt tās atpazīt ir puse no nepieciešamā, lai veiksmīgi ķertu sapalus.
Dūņainās vietās sapalu neatrast. Stingra grunts, smilšaina vai nosēta ar akmeņiem; smilšaina kāpa, kuru straume ir uzskalojusi; tiltu balsti; šauras, seklas vietas, kur upe paplašinās un strauji padziļinās; krāces. Sapals uzturas nelielos baros – jo mazāks sapals, jo lielāks bars. Mazos var no vienas vietas noķert gandrīz uz katru iemetienu, ja tie ir aktīvi. Trofejas vienmēr uzturas pa vienam, un reti kad pēc trofejas noķeršanas sanāk nocopēt turpat vēl kādu skaistu eksemplāru.
Ar ko sākt?
Iemetienam jābūt precīzam. Parasti sāku ar iemetienu pretējā krastā pēc iespējas tuvāk krasta līnijai, tēmēju uz nišām, ar metienu uz plkst. 13:00. Lēna un vienmērīga ietīšana vai “stop&go” ietīšana ar pauzi. Ņēmiens bieži notiek mānekļa piezemēšanās brīdī vai kad māneklis, laižoties pa straumi, ir iztaisnojies uz plkst 11:00. Tālāk jau iezīmēju prātā perspektīvas vietas – strauja un lēna ūdens malās, pie nokritušiem kokiem vai citās tā uzturēšanās vietās.
Svarīgi ir saprast, kurā ūdens horizontā šodien notiks makšķerēšana. Karstumā, bezvējā, saulainā, mierīgā laikā sapals uzturas tuvu ūdens virsmai vai barosies tieši no tās.
Ja ir vējains, apmācies laiks, temperatūras maiņa uz aukstāku laiku, zivs uzturēsies pusūdenī tuvāk gruntij. Pie augsta ūdens līmeņa un duļķaina ūdens, kurš rodas pēc vasaras negaisiem vai stiprām lietusgāzēm, zivi vajadzētu meklēt praktiski uz grunts.
Sapalu cope vasarā!
Kādus mānekļus lietoju?
Manā arsenālā ir daudz un dažādi – rotiņi, minnow, shad tipa, krenki, spiningu mušas, šūpiņi, vaboles, tautā dēvētie korķi.
Krenki noteikti ir vasaras favorīts – vienkārši pielietojami un visefektīvākie, tālu lido, liela krāsu un izmēru izvēle, cenas salīdzinājumā ar citiem mānekļu tipiem arī draudzīgākas, var atrast daudz lētu un ļoti efektīvu krenku, kā Ponton 21 red rag, protams, ir dārgā gala, tādi kā Jackall chubby. Abi strādā vienlīdz efektīvi.
Spiningu vaboles un citi vaboļveidīgi mānekļi parasti ir peldoši un varbūt nav vismedījamākie, toties aci priecē visvairāk, kad katru copi redzi, un adrenalīna deva ir nepārspējama. Rotiņi vislabāk darbojas salīdzinoši klusā ūdenī un makšķerējot pret straumi. Vislabāk strādā nr. 0 un 01 rotiņu izmēri, kaut gan nr. 2 rotiņiem nav ne vainas, atsijā mazos izmērus. Korķis, tāds kā Bassday Pellet Pellet, kādam var būt jaunums, kāds zina šo mānekli no foreļu copes. Viennozīmīgi ir pierādījis sevi kā vienu no labākajiem sapalu copē, bet prasa smalku inventāru. Viennozīmīgi strādā likums: lielāka ēsma lielākai mutei. Diezgan selektīvi var medīt trofejas izmēra cienīgus pretiniekus, atliekot malā ēsmas zem 40 mm.
Pauze pie piezemēšanās uz peldošiem mānekļiem
Līdaku copē bieži rezultāts ir atkarīgs no tā, vai ievēro pauzi. Sapalu copē arī šis nav izņēmums. Izmantojot peldošos mānekļus (F-Floating), pēc saskares ar ūdeni nepieciešams nogaidīt 1–3 sekundes. Sapals paķer peldošu mānekli pēc saskarsmes ar ūdeni, jo skaņa (plunkšķis) imitē nokritušu no zara kukaini. Peldošus mānekļus var pa straumi nolaist līdz perspektīvai vietai un nolasīt sapalu no vietām, kur ar parastu iemetienu nesanāktu.
Mazupītes vai lielās upes?
Lielajās upēs, kā Gauja, Brasla, Lielupe, Venta, Amata, Ogre, Salaca, Mēmele, Mūsa, Misa, Iecava un Daugava, sākot no Jēkabpils, sapalu atrast nav grūts darbs, tikai nepieciešams laiks pie upes un pacietība, lai tiktu pie trofejas izmēra cienīga pretinieka.
Sapala izmēru ne vienmēr nosaka upes platums un dziļums. To nosaka labvēlīgie apstākļi, kuros tas dzīvo. Mazupītes, kurām bieži pat grūti atrast nosaukumu, var patīkami pārsteigt, it īpaši pavasara mēnešos līdz augustam, kamēr tās nav aizaugušas ar zāli līdz pašai ūdens virsmai tā, ka pat SSR tipa mānekļi nespēj iziet cauri. Šīs upes mēdz pārsteigt ar neparasti lielām trofejām, jo tajās nav tik liela presinga no citiem makšķerniekiem.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
