Sagatavojies lielajam copes vakaram, saliku ar kolēģi inventāru laivā un izsalkuši pēc piecirtiena, devāmies Tāšu ezera zāļu laukos. Kā jau vienmēr jūnija beigās ezers noklāts ar teju nepārvarami biezu ūdensaugu segu. Jau pavēls, bet ceram uz vakara līdakas iznācienu. Lēnām ar airu laivu slīdam pāri ezeram meklējot kādu zāļu “aci,” kurā ielaist potenciāli veiksmīgo mānekli. Pēc 20 minūšu airēšanas atrodam pirmo brīvo, dažu kvadrātmetru lielo ūdens pleķīti. Apstājušies tur pat netālu sagatavojam makšķeres un mānekļus. Asins spiediens jau mazliet pacēlies no gaidīšanas un nepacietība spēcīgi urda. Iespējami ātrāk jātiek raidīt mānekli zaļsvārces deguna galā, lai sajustu šo spēcīgo zivs triecienu savās rokās. Pēdējie sagatavošanās darbi un iekārtojos ērtāk pirmajam, tik ļoti gaidītajam iemetienam. Lieku roku uz laivas krēsla, lai pabīdītos un “AUČ!!!” Uz laiciņu neveru nemaz vaļā acis, jo negribu redzēt to, kas tur ir. Jau saprotu sekundes simtajā daļā un izanalizēju turpmāko vakara gaitu. Cope ir beigusies bez metiena! Kāds nomaldījies roterītis krāmējoties pa mānekļu kasti ir palicis uz krēsla un šobrīd tā āķis ar atskabargu jau iespiest tieši plaukstas mīkstākajā un biezākajā vietā. Stindzinošas sāpes aizceļo līdz pat padusei. Āķis ar atskabargu ir iedūries tik dziļi, ka nav iespējams ne caurdurt, lai nokniebtu tā galu, ne izvilkt atpakaļgaitā. Galvā vienīgā doma šobrīd “Pilnīgs sviests!”
Kad emocijas un dusmas noplakušas sākam ar kolēģi domāt kāda veida operāciju veikt, lai nebūtu jāpārtrauc cope. Izskan dažādas absurdas divu veču idejas un muļķības, lai sevi uzmundrinātu. Par laivā neesošo rumu, kurš iespējams šobrīd noderētu, vecie jūras braucēji to nobaudot pietiekamā daudzumā pat ienaidnieka nocirstos locekļus spēja piešūt vai aizdedzināt radušās brūces. Par asinsrites apturēšanu plaukstā, lai notirpinātu tiktāl, lai bez sāpēm izvilktu āķi un citas muļķības. Tomēr atgriežoties realitātē mēģinājumi izvilkt āķi ar dažāda veida stangām, šķērēm un pirkstiem atduras pret pilnīgu fiasko. Sāpju slieksnis ir zemāks kā Holivudas aktieriem. Saprotam, ka arī izdurt cauri nav iespējams, jo šajā vietā gaļas ir par daudz un āķis par mazu. Tiek apsvērta pat doma nokniebt āķi līdz ar ādu un pēc copes beigām doties uz slimnīcas traumu punktu. Bet šī ideja likās diezgan drastiska un tādā ne fiziskajā, ne emocionālajā copes badā neesam, lai tik ļoti tiektos pēc zivs.
Atcerējos, ka tieši nesen “Lielā loma” portālā redzēju publikāciju par to, kā izvilkt āķi, ja tas iedūries. Protams, toreiz tas nebija aktuāli un izlasīju bez iekopēšanas atmiņā. Ķeru pēc telefona un mātes Google palīdzības. Bet, protams, un to zina visi Tāšu ezera makšķernieki, ka šeit nav mobilais pārklājums. Izmēģinājos visādi, slēgājot lidmašīnas režīmu un restartējot telefonu, bet zonas nav. Vairāku desmitu minūšu garumā pēc kopējiem pūliņiem tiek pieņemts abiem sāpīgais lēmums doties krastā pēc palīdzības pie profesionāļiem uz Liepājas reģionālo slimnīcu. Aizairējuši atpakaļ krastā vēl nekāpjam ārā no laivas. Saku kolēģim pamēģinām vēlreiz, tagad sāpju receptori būs norimuši. Kolēģis paņem manu roku un ar saviem pirkstiem brūci atplēš uz abām pusēm. Beidzot saskatāma āķa atskabarga un paveras cerību stariņš. Sapratuši, ka jāpadara brūce lielāka un āķis jāpagriež ap savu asi 90 grādos, lai atskabarga atbrīvotu audus. Ar plaukstā stindzinošām sāpēm izvelku šo vakara briesmoni no savas miesas. Smaga, bet atvieglota nopūta par paveikto. Tiek veiktas smieklīgas pārrunas gan pašam ar sevi, gan ar mānekli un laiva atkal pagriezta braukšanai pretējā virzienā. Dodamies atpakaļ Zaļsvārču medībās. Vien vakaru beidzot izrādījās, ka viss šis piedzīvojums, bija dažu asarīšu vērts.
Novēlējums visiem makšķerniekiem tuvojoties rudenim un aktīvākajam līdaku copes laikam. Esiet modri, uzmanīgi un neatstājiet mānekļus bez uzraudzības!
Tāpat kā automašīnās arī laivā par lieku nebūs aptieciņa, kurā nepieciešamības gadījumā atradīsiet šķēres, pinceti, marli vai citus pārsējus. Kā arī dezinfekcijas līdzeklis brūču apstrādei. Ne asakas!
No forelēm līdz putras spainim un netīriem nagiem – Arturs Zabors. “Ķeram lielo!” #14 epizode
