Pavasaris un pēc tam vasara dabā nav tikai cope, laiva, telts, vakara ugunskurs un tas īstais miers, pēc kura cilvēks uz ūdens vai mežmalā patiesībā arī brauc. Tā ir arī sezona, kad vienā brīdī vari sēdēt pie ezera saulrietā ar ideālu copes vakaru, bet nākamajā jau sist pa kaklu, ausīm un potītēm, jo odi ir atraduši tevi ātrāk nekā tu zivis. Un, ja ar odiem lielākoties runa ir par diskomfortu, tad ar ērcēm stāsts ir krietni nopietnāks. Šie mazie asinssūcēji nav vienkārši kaitinoši. Odi var sabojāt vakaru, nakti teltī un pat visu braucienu, bet ērces var atnest līdzi arī reālas veselības problēmas. Tāpēc jautājums nav par to, vai vajag aizsardzību, bet gan par to, kas tieši strādā vislabāk un kā to izmantot gudri, nevis uz dullo sapūsties ar pirmo, kas atrodas benzīntankā. Patiesībā visdrošākā pieeja nav viena brīnumlīdzekļa meklēšana, bet vairāku metožu kombinācija. Jo vairāk laika pavadi dabā, jo skaidrāk saproti vienu vienkāršu patiesību – vislabāk strādā nevis viens superpūšamais, bet efektīva, katram individuāli piemērota sistēma.
1. Repelenti uz ādas – joprojām klasika, ja izvēlas pareizo
Pirmais un visbiežāk izmantotais aizsardzības līdzeklis ir repelents, ko pūš vai smērē uz ādas. Un šeit svarīgākais nav skaistais iepakojums vai tas, ka uz pudeles uzzīmēts ods vai ērce. Svarīgākais ir aktīvā viela. Ja uz etiķetes redzi DEET, pikaridīnu/ikaridīnu, IR3535 vai citronu eikalipta eļļu (OLE/PMD), tad runa ir par līdzekļiem, kuriem ir reāls efekts un kurus plaši iesaka arī sabiedrības veselības iestādes. DEET joprojām ir vecā klasika. Tas strādā labi gan pret odiem, gan pret ērcēm, un, jo lielāka koncentrācija, jo ilgāka aizsardzība. Mīnuss – daudziem nepatīk smarža, sajūta uz ādas un fakts, ka tas var bojāt plastmasu, brillēm rāmi, pulksteņa siksniņu vai laivas aprīkojumu, ja uzpūt nevērīgi. Eiropas Savienībā DEET saturošie repelenti tiek regulēti kā biocīdie produkti, un katram konkrētam produktam jāiziet atļaujas process, kurā tiek vērtēta arī drošība un lietošanas apstākļi. Praksē tas nozīmē, ka ļoti augstas koncentrācijas produkti ir ierobežoti – piemēram, virs 50% DEET saturoši repelenti parasti netiek tirgoti ES tirgū, un lielākā daļa pieejamo produktu ir 20–30% vai līdz 50% robežās. Tas savukārt ierobežo šo repelentu efektivitāti. Pikaridīns daudziem šķiet patīkamāks variants. Tas parasti mazāk smird, mazāk bojā ekipējumu un labi strādā gan pret odiem, gan ērcēm. Tieši copes un aktīvās atpūtas cilvēkam tas bieži vien ir ļoti labs kompromiss starp efektivitāti un komfortu. IR3535 ir vēl viens variants, kas dažiem patīk tieši ikdienas lietošanā, īpaši, ja negribas neko pārāk agresīvu. Savukārt citronu eikalipta bāzes repelenti var būt labs dabiskāks risinājums, bet jāatceras, ka tie parasti prasa biežāku atjaunošanu un ne vienmēr būs pirmais ierocis, ja ej dziļi mežā vai sēdi pie niedrēm vakara odu maksimumā. Citronu vai eikaliptu eļļa būs vismaigākais un patīkamākais risinājums, bet ne pārāk efektīvs, it īpaši tādās situācijās, kādas bija pagājušajā gadā, kad odu mākonim nebija iespējams redzēt cauri.
Galvenā kļūda ar ādas repelentiem ir ļoti vienkārša – cilvēki tos uzpūš par maz vai nepareizi. Uzpūš vienu reizi uz apakšdelma un domā, ka tagad viss vakars būs glābts. Nebūs. Ja produkts paredzēts noteiktam laikam vai noteiktai zonai, tad tas jālieto, kā instrukcijā rakstīts, nevis pēc sajūtām. Tāpat jāņem vērā vēl viena problēma – jo vairāk svīsti, jo mazāk šie līdzekļi ir efektīvi. Tomēr atceries, pirms lietot šādu līdzekli, uzklāj to uz neliela ādas pleķīša, lai pārbaudītu, vai pret šo līdzekli nav alerģijas. Būtu stulbi ar līdzekli atbaidīt kodējus, bet iedzīvoties citās problēmās.
2. Apģērbs – visnenovērtētākais aizsardzības līdzeklis
Ja jāizvēlas viena metode, kas visvairāk pasargā no ērcēm, tad tā nav skaistākā pudelīte, bet gan pareizs apģērbs. Garas bikses, pareizi pieguloši apavi, krekls ar piedurknēm un, jā, tās pašas bikses, kas ieliktas zeķēs vai zābakos, varbūt neizskatās pēc Instagram dabas romantikas, bet tas strādā. Tieši tā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka samazināt ērču piesūkšanās risku – aizsedz ādu, neļauj ērcei viegli piekļūt un padari sevi par grūtāk pieejamu mērķi. Pret odiem apģērbs arī palīdz, īpaši vakarā vai agrā rītā. Viegls, elpojošs, bet nosedzošs apģērbs bieži ir daudz labāks risinājums nekā sēdēt šortos un tad ik pēc 15 minūtēm pūsties vēlreiz. Liels pluss ir gaišs apģērbs. Pirmkārt, ērces uz tā vieglāk pamanīt. Otrkārt, tumšs, silts un mitrs apģērbs kukaiņiem bieži ir pievilcīgāks nekā gaišs un sauss. Plus sejai derēs arī vecais labais sietiņš, kas pasargās pret lidojošiem asinsūcējiem, tas noteikti uzlabos komfortu.
Mīnuss, protams, ir komforts. Karstā dienā pilnībā nosegties nav patīkami. Bet te arī sākas gudra pieeja – nevis izvēlēties starp tikai ērti un droši, bet atrast aprīkojumu, kas pieļauj abas iespējas.
NOT google-places-scripts.desktop-all-raksts1
3. Apģērbs ar iestrādātu aizsardzību – gudrs risinājums tiem, kas dabā ir bieži
Vēl viens risinājums, kas kļūst arvien populārāks mednieku, copmaņu un aktīvās atpūtas cienītāju vidū, ir apģērbs ar jau iestrādātu pretinsektu apstrādi, visbiežāk uz permetrīna bāzes. Tas nozīmē, ka aizsardzība nav jāuzsmidzina katru reizi pašam, tā jau ir integrēta audumā un paredzēta ilgākai lietošanai. Šādu pieeju izmanto vairāki medību un outdoor zīmoli, piemēram, Rovince, Härkila, Hart un citi, piedāvājot bikses, jakas, kreklus un dažkārt pat pilnus apģērba komplektus cilvēkiem, kuri regulāri uzturas vietās ar augstu ērču un citu kukaiņu aktivitāti.
Šāda apģērba lielākais pluss ir ērtums un konsekvence. Klasisko permetrīna apstrādi cilvēks var aizmirst, uzpūst par maz vai izdarīt pavirši, taču rūpnieciski apstrādāts apģērbs parasti nodrošina vienmērīgāku aizsardzību. Tas ir īpaši noderīgi tiem, kuri regulāri pārvietojas pa garu zāli, krūmājiem, niedrēm, mežmalām vai jaunaudzēm – tieši tur, kur ērces gaida savu iespēju. Turklāt šāds apģērbs labi iekļaujas ikdienas ekipējumā, jo nav jādomā par katru izbraucienu atsevišķi. Tomēr arī šeit ir svarīgi nepārspīlēt ar gaidām. Apģērbs ar permetrīna apstrādi nav burvju bruņas, kas pilnībā izslēdz risku. Tas vislabāk darbojas kā daļa no kopīgās aizsardzības sistēmas – kopā ar pareizu apģērba izvēli, repelentu uz atklātām ādas vietām un sevis pārbaudi pēc atgriešanās no dabas. Jāņem vērā arī tas, ka šāds apģērbs parasti maksā vairāk, un aizsargfunkcija nav mūžīga – tā pakāpeniski samazinās pēc noteikta mazgāšanas reižu skaita vai ilgstošas lietošanas. Taču cilvēkiem, kuri dabā pavada daudz laika, tas bieži vien ir viens no praktiskākajiem un gudrākajiem ieguldījumiem. Piemēram, nīderlandiešu zīmols Rovince sola, ka apģērbs kalpos vismaz 80 mazgāšanas reizes. Daudzi jautās par alerģiskām reakcijām – ražotāji apgalvo, ka šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.
Härkila Insect Shield ir pārbaudīts reālos apstākļos.
Foto: Linda Dombrovska
4. Thermacell un līdzīgas ierīces – lieliskas komfortam, bet ne visiem scenārijiem
Godīgi sakot, šis ir labākais izgudrotais risinājums pret lidojošiem ēdājiem. Ja runa ir tieši par odiem un knišļiem, tad pēdējos gados ļoti populāri kļuvuši Thermacell un līdzīgi telpiskie atbaidītāji. To princips atšķiras no pūšamajiem un smērējamajiem – tu nevis uzklāj aizsardzību sev, bet ierīce rada ap tevi zonu, kurā odiem nepatīk uzturēties.
Daudziem makšķerniekiem tas ir ļoti ērts risinājums vakara copē, sēžot vienā vietā, laipas galā, teltī pie ieejas vai pie galda kempingā. Šādas ierīces parasti izmanto aktīvās vielas, kas darbojas gaisā un rada neredzamu aizsargjoslu ap lietotāju. Lielākais pluss ir komforts. Nav nekas jāsmērē uz ādas, nav jāelpo svaigi uzpūsta ķīmija no piedurknes, un, ja sēdi vienā vietā, efekts tiešām var būt ļoti jūtams. Taču šeit ir arī svarīgais bet. Thermacell nav universāls risinājums visam. Tas ir labs pret odiem, īpaši, ja tu esi samērā statisks. Bet tas nav galvenais ierocis pret ērcēm. Un, ja tu visu laiku pārvietojies pa krūmiem, zāli, mežu vai gar upmalu, tad šāda ierīce viena pati tevi neizglābs, tā palīdzēs, tas gan. Tātad Thermacell ir lielisks komforta rīks, bet ne burvju vairogs. Vislabāk tas strādā kā papildinājums, nevis vienīgais risinājums. Jāņem vērā, ka tas būs mazāk efektīvs lielākā vējā. Šobrīd tirgū ir pieejami Thermacell līdzīgi risinājumi, kad ierīce netiek sildīta ar gāzes deglīša palīdzību, bet ar enerģiju no baterijas vai bateriju bankas. Tomēr daudzi, testējot dažādās ierīces, atzīst, ka sākotnējais risinājums ir visefektīvākais. Ierīcē tiek ieskrūvēts gāzes baloniņš, uzlikta uz sildītāja īpaša plāksnīte ar atbaidītāju. Ierīce sāk kļūt efektīva tad, kad plāksnīte sāk silt un ap ierīci izplatās kukaiņiem kaitīgas un nepatīkamas vielas, kas pasargā. Arī Thermacell piedāvā statiskos risinājumus bez gāzes, bet ar lādējamām baterijām. Ir jāskatās, jāpapēta un jāsaprot, kas katram strādā vislabāk.
5. Pārbaude pēc copes un reakcija pēc koduma – tas, ko daudzi ignorē
Var izmantot vislabākos repelentus, gudrāko apģērbu un dārgāko ierīci, bet, ja pēc dienas dabā nepārbaudi sevi, tad daļa darba vienkārši ir izmesta vējā. Ērces bieži nepiesūcas uzreiz redzamā vietā. Tās meklē siltākas, mīkstākas zonas – ceļu locītavas, cirkšņus, paduses, jostasvietu, kaklu, matu līniju. Tāpēc pēc atgriešanās mājās vai nometnē ir vērts vienkārši normāli sevi pārbaudīt. Un nevis teorētiski, bet reāli un rūpīgi. Ja ērce ir piesūkusies, to vajag izņemt pēc iespējas ātrāk un pareizi. Nevis smērēt ar eļļu, spiest, dedzināt vai darīt ko citu, ko joprojām daži iesaka kā vecmāmiņu metodi. To vienkārši uzmanīgi izņem ar pinceti vai speciālu ērču izņēmēju. Ja beidz copi un dodies mājās, labāk pārģērbies pirms kāpšanas auto, jo citādāk, aizbraucot mājās, var sagaidīt kāds nepatīkams pārsteigums. Šī ir patiesībā ļoti efektīva metode. Vēl jo vairāk, drēbes, ar kurām laiks pavadīts pie dabas, nevajag nest iekšā un uzmest uz dīvāna atzveltnes. Iespējams, tajās ir aizķērusies kāda ērce, kas tikai gaida izdevību, lai atrastu savu nākamo upuri. Labāk tad tās atstāt kaut kur ārā vai uzreiz likt veļasmašīnā.
Riski
No kā patiesībā jābaidās?
Ar odiem lielākajai daļai cilvēku galvenā problēma ir nieze, pietūkums un traucēts miegs. Taču dažviet Eiropā odi var pārnēsāt arī infekcijas, un klimata izmaiņas šo tēmu vairs neļauj pilnībā norakstīt kā ne mūsu problēmu.
Latvijas un Baltijas mērogā daudz lielāks reālais drauds joprojām ir ērces. Tās var pārnēsāt Laima slimību (boreliozi) un ērču encefalītu. Un te atšķirība ir būtiska. Pret Laima slimību vakcīnas nav, tāpēc viss balstās uz profilaksi, agrīnu pamanīšanu un rīcību. Savukārt pret ērču encefalītu vakcīna ir, un cilvēkiem, kuri regulāri pavada laiku dabā, tā ir ļoti saprātīga izvēle. Ja jāsaka pavisam īsi, tad labākais risinājums nav viens līdzeklis, bet kombinācija. Ja ej dabā uz īsu vakara copi, ļoti iespējams, pietiks ar labu repelentu un saprātīgu apģērbu. Ja plāno pilnu dienu niedrēs, krūmos vai mežmalā, tad jau ir vērts domāt par ādas repelentu, permetrīnu uz apģērba, nosedzošu apģērbu un pārbaudi pēc atgriešanās. Ja sēdi vienā vietā un odi padara dzīvi neciešamu, Thermacell tipa ierīce var būt īsts glābiņš.
Bet pats svarīgākais ir viens – nevajag tēlot, ka ar mani jau nekas nenotiks. Odi un ērces nestrādā pēc taisnīguma principa. Tām vienkārši vajag pieeju. Un, jo mazāk to dod, jo mierīgāka būs tava vasara pie ūdens. Jāņem vērā arī tas, ka daudzi līdzekļi, kas ir lēti un pieejami benzīntankos un lielveikalos, parasti sola vairāk, nekā būs patiesībā – tādēļ patestē, paskaties, kā katrs līdzeklis strādā, lai nav tā, ka aizbrauc beidzot uz copi, bet nevari to baudīt, jo ēd nost dažādi sūcēji.
Kad zivis galīgi negribēja ēst – vidēji divas zivis uz laivu! Tāda līmeņa čaļiem tas ir ļoti slikti
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
