Aktualitātes

Zivju vecuma noteikšana. Cik ilgi dzīvo zivis?0


Foto ilustratīvs.
Foto ilustratīvs.
Foto: Rajesh dangi at English Wikipedia

Vairumam zivju ķermenis ir klāts ar zvīņām. Mazas zvīņas uz ķermeņa parādās, kad zivtiņa ir sasniegusi 1–2 cm garumu. Zvīņu skaits nemai- nās, taču, zivij augot, mainās to izmēri. Tieši pēc zvīņām iespējams no- teikt zivs vecumu, tās augšanas ātrumu, pēc gadiem, kad zivtiņa sākusi nārstot, dažkārt iespējams noteikt pat dzimšanas vietu.

Uz zivs ķermeņa zvīņas izvietojas speciālā šķiedrainā ādas slānī, kas ap zvīņu izveido somiņu, no kuras uz āru ir redzama tikai neliela daļa. Šīs kabatas ļoti labi ir vērojamas uz karpu ķermeņa, kad tām notīra zvīņas. Pēc izvietojuma zvīņas atgādina jumta kārniņus, un tās ķermeni padara izturīgāku pret ārējās vides iedarbību. Zvīņas sakārtotas taisnās rindās virzienā no muguras uz vēderu. Parasti zvīņas saskaras viena ar otru, taču dažām zivīm tās atrodas atstatus, atstājot dažas ķermeņa vietas neapsegtas.

Ja vērojam brekšu vai raudu zvīņas, tad ar palielināmā stikla palī- dzību var redzēt līnijas, katra no kurām veido riņķi. To izmēri, jo tālāk no centra, jo kļūst lielāki. Gredzeni izvietojas te biežāk, te retāk, starp riņķiem veidojas dažādi platumi. Gada laikā uz zvīņas veidojas viena platā josla vasarā un viena šaurā josla rudenī un ziemā, tāpēc zivju vecumu iespējams noteikt, ņemot vērā divas joslas, kas summā ir viens gads. Ziemā zvīņas aug lēnāk un mazāk piesātinās ar kaļķiem. Pavasarī un vasarā zivis barojas daudz intensīvāk, tāpēc zvīņu pieauguma joslas ir platākas un kaļķiem bagātākas. Tā saskaitot joslas, var noteikt zivs vecumu. Šim nolūkam zvīņas jāņem no muguras daļas, virs sānu līnijas.

Izrādās, ka zivis visa gada garumā aug nevienmērīgi. Tas ir redzams pēc zvīņām. Zvīņas zivīm neaug platumā, bet gan zem vecajām zvīņām uzaug jaunas, lielākas. Tāpēc zvīņas ar katru gadu kļūst arvien biezākas. Virsējā zvīņas kārta sastāv no kaulaudiem, bet apakšējā veidojas no kaļķa piesātinātiem saistaudiem. Zvīņu plāksnītes ir ar gludu vai robainu malu. Zvīņu virspuse pārklāta ar gļotām, ko izdala ādas dziedzeri. Peldot gļotas mazina berzi.

Ādā atrodas pigmentšūnas ar krāsvielu graudiņiem, kuru krāsa piemērota vides apstākļiem. Zivis, kas uzturas tuvu gultnei, parasti ir tumšas, nespodras. Līdakas ir zaļas, ar tumšām svītrām, tāpēc tām viegli paslēpties ūdenszālēs. Zivīm, kas dzīvo ūdens virsējos slāņos, parasti ir gaiši, sudrabaini sāni, tāpēc no apakšas tās grūti pamanāmas. Savukārt mugura tām ir tumši zilganpelēka un grūti ieraugāma no ūdens virspuses.

Dažiem zivju veidiem gadu riņķiem ir cita forma. Piemēram, siļķēm gadu riņķiem ir šaura, caurspīdīga līnija, kura iet paralēli zvīņas malai. Siļķēm zvīņas veido nenoslēgtu apli, tāpēc noteikt siļķu vecumu ir sa- režģītāk. Bieži vien, lai noteiktu zivs vecumu, jāpēta tās asakas, žaunu vāki, kā arī spuru stari. Pēc asakām vecumu galvenokārt nosaka tām zivīm, kurām ir mazas zvīņas vai gadu riņķi uz zvīņām ir slikti nosakāmi.

Pēc zvīņu uzbūves var noteikt vēl dažus citus svarīgus momentus no zivju dzīves. Piemēram, lasis, kas nārsto upēs, kas ietek Baltijas jūrā. Lašu jaunā paaudze noteiktu laika posmu dzīvo dzimtajā upē, bet pēc tam iepeld jūrā, un, sasniedzot dzimumgatavību, tie atkal atgriežas upē, lai nārstotu. Ilgu laiku ihtiologi nevarēja noteikt, cik ilgi lasēni dzīvo upēs un kad aizpeld dzīvot jūrā. To izdevās noskaidrot, izpētot zvīņas. Izrādās, ka lašiem gadu gredzenu pirmie riņķi ir ļoti šauri, tas ir izskaidrojams ar to, ka upēs laši aug ļoti lēni, bet, nokļūstot jūrā, sāk intensīvi baroties un labi aug, tāpēc riņķi, kas veidojas šajā periodā, ir ievērojami platāki. Pēc riņķu skaita varēja noteikt, cik ilgi zivs dzīvo upē un cik ilgi jūrā.

Ihtiologi pēc zvīņu struktūras var noteikt arī to, kāda ir bijusi zivs barības bāze. Zvīņās var arī izlasīt, vai zivs atradusies nelabvēlīgos apstākļos, piemēram, sausuma, aukstuma laikā, kā arī vai ir kādreiz saindējusies.

Daudziem zivju veidiem veidojas tā saucamās nārsta markas. Pēc to skaita var noteikt, cik reižu tā ir nārstojusi un kādā vecumā sākusi vai- roties. Piemēram, lašiem nārsta laikā zvīņu maliņas aplaužas, tādējādi veidojas nepilns riņķis, tas ir nārsta marka. Saskaitot šos riņķus, iespē- jams saskaitīt, cik reižu zivs ir nārstojusi pirms tikusi noķerta.

Cik ilgi dzīvo zivis?
Šis jautājums, domāju, nodarbinājis ne viena vien akvārista vai mak- šķernieka prātu. Visu zivju vecums nav vienāds. Piemēram, auslejas dzīves ilgums ne- pārsniedz trīs četrus gadus, bet sami, līdakas un citas zivis var nodzīvot pat vairākus desmitus gadu.

Ir uz pasaules zivtiņas, kuru dzīves ilgums ir vien pāris mēnešu, bet ir zivis, kas dzīvo daudzus desmitus gadu. Piemēram, Dienvidamerikā dzīvo tādas zivis kā cinolebijas, kā piemēru minēšu Cynolebias adloffi. Šī zivtiņa pieder pie karpzobēm un dzīvo ūdenskrātuvēs, kurās ūdens parādās tikai lietus perioda laikā. Šai zivtiņai dzīvē viss notiek ļoti ātri. Dzimumgatavību tās sasniedz jau 2–3 mēnešu vecumā, bet mazuļi izšķiļas jau pēc 1–2 diennaktīm. Protams, daudz kas atkarīgs no ūdens sastāva un temperatūras, bet jebkurā gadījumā zivtiņas mūža ilgums ir apmēram četri mēneši. Iznērstie ikri “iekonservējas” dūņās vai kūdrā, un, ūdenskrātuvē parādoties ūdenim vai sākoties lietus sezonai, parādās arī jaunās zivtiņas.

Mazāk par gadu dzīvo anšovi, dziļūdens zivis, kuras pie mums biežāk sastopamas konservos, apmēram 2–2,5 gadus dzīvo bullīši, kas sasto- pami Kaspijas un Melnajā jūrā. Tālo Austrumu laši un taimiņi iet bojā 5–7 gadu vecumā, tostarp mencas, siļķes un jūras asari spēj nodzīvot pat 25–30 gadus. Pretrunīga informācija atrodama par haizivīm, it kā lielas, spēcīgas zivis, šķiet, varētu dzīvot un dzīvot, bet to mūžs apraujas pie 25 gadiem. Pietiekami ilgi dzīvo mums labi pazīstamie brekši, sapali un raudas. Šīs zivis spēj nodzīvot no astoņiem līdz 15 gadiem.

Interesanti, ka zuši brīvā dabā dzīvo ne ilgāk par 25 gadiem, bet kāds vācu ihtiologs zuti akvārijā turējis 37 (!!!) gadus.

Klīda baumas, ka karpas jeb savvaļas sazāni spējīgi dzīvot 100 un pat 200 gadu, taču pēdējos gados ihtiologu piedāvātie “cipari” samazināju- šies līdz 40–45 gadiem.

Apmēram 40 gadu dzīvo Latvijas ūdeņu lielākais iemītnieks sams, savukārt stores, kas Latvijā sastopamas tikai dīķos, spējot sasniegt pat 50 gadu jubileju. Daudz un visai pretrunīga informācija atrodama par līdakām. Daži autori min faktu, ka Krievijā, Piemaskavas apgabalā, 1794. gadā tīrot dīķi, noķerta līdaka, uz kuras žaunu vākiem minēts, ka to dīķī ielaidis Boriss Godunovs. Vēstures dati liecina, ka Boriss bijis cars no 1598. līdz 1605. gadam. Tātad līdakai bijis apmēram 200 gadu, taču vairāk par šo līdaku nekādu pierādījumu neesot, tāpēc zinātnieki šo faktu uzskata par visai apšaubāmu.

Mūsdienu ihtiologi lēš, ka līdakas tomēr spējot sasniegt 100 gadus, bez līdakām par ilgdzīvotājām var minēt arī belugas.

Akvārijā mītošās zivis labvēlīgos apstākļos spēj sasniegt šādu ve- cumu: gailīši 2–3; gupijas, pecīlijas, šķēpnesēji 3–5; gurami četrus gadus, dažādas tetras, koridoras dzimtas samiņi, barbes piecus gadus; vara- vīksnes un danio 5–7 gadus; haizivs bala un dažādas Malavi ezera zivis un skalārijas ap 10 gadiem, frontosas 8–15; diskusi un astronauti no 10 līdz 18 gadiem, karūsas 10–30, bet akvārijā mītošās zelta zivtiņas labos apstākļos spēj sasniegt pat 35 gadu vecumu.

Raivo Āķītis

Vairāk lasi “Makšķernieka gadarāmatā 2023”

Kur paliek lielie zandarti – Imants Tiltiņš un Svens Rubulis. Ķeram lielo! #3 epizode

Saistītie raksti

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

Lielais Loms
Makšķerēšana
Visvieglākais un visbīstamākais veids, kā tikt pie trofejas līdakas. “Ķeram lielo!” #21 epizode
Ekskluzīvi 26. septembris, 2023
Lielais Loms
Aktualitātes
VIDEO! Balvā 10 000 eiro! Predator Fishing Grand Tour 2023 apbalvošana
Ekskluzīvi 18. septembris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Kā noķert vairāk zivju nekā citi. Kāda ir veiksmes atslēdziņa? Ķeram lielo #20
Ekskluzīvi 12. septembris, 2023
Lielais Loms
Aktualitātes
Ja gribēsiet noķert zivis – noķersiet! Reportāža no festivāla “Minhauzens” copes disciplīnas
Ekskluzīvi 5. septembris, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Kā ķert 45 cm asarus? Edgars Deičmanis un Mārtiņš Tihanovs. “Ķeram lielo!” #19 epizode
Ekskluzīvi 29. augusts, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! Ekstrēmos un dramatiskos apstākļos atklāts Garmin Predator Cup
Ekskluzīvi 18. augusts, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! Kā izmantot Active Target asaru copē? #activetarget
Ekskluzīvi 17. augusts, 2023
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Kā ķeras asari? Esam Sarkandaugavā. Uzzini, ar kuru mānekli asari ķeras ļoti labi
Ekskluzīvi 16. augusts, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Sīko zandartu daudz, bet kas noticis ar trofejām – Didzis Ustups. “Ķeram lielo!” #17 epizode
Ekskluzīvi 15. augusts, 2023
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Domā par karpu copi. Kur meklēt aprīkojumu?
Ekskluzīvi 14. augusts, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Par japāņu jaunavām, kas ar asarām taisa kātus – Aigars Zumbergs. “Ķeram lielo!” #16 epizode
Ekskluzīvi 8. augusts, 2023
Lielais Loms
Inventārs
Kādu copes metodi Latvijā makšķernieki neizmanto? “Ķeram lielo!” diskutē
Ekskluzīvi 7. augusts, 2023
Lielais Loms
Skaties!
VIDEO! Cope Aiviekstē. Pludiņmakšķerēšanas sacensības. Kā copē sacensību uzvarētājs
Speciālreportāža 6. augusts, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Ja Panoptix neaizliegs, lielās zivis Latvijā būs vēsture. “Ķeram lielo!” #15 epizode
Ekskluzīvi 1. augusts, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
VIDEO! Kā Arvis Ančevskis izvilka savu rekordkarpu!
26. jūlijs, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
No forelēm līdz putras spainim un netīriem nagiem – Arturs Zabors. “Ķeram lielo!” #14 epizode
Ekskluzīvi 18. jūlijs, 2023
Lielais Loms
Inventārs
Kādas barības copei izvēlēties? Pasaules vicečempiona Krišjāņa Lisovska padoms
Ekskluzīvi 11. jūlijs, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Copē kā maniaks! Par fīderi, zušiem un zandartiem – Krišjānis Lisovskis. “Ķeram lielo!” #13 epizode
Ekskluzīvi 4. jūlijs, 2023
Lielais Loms
Aktualitātes
Video! Sacensību rekords – 92 cm lielākais zandarts. Sarkandaugavas kauss 2023
Ekskluzīvi 4. jūnijs, 2023
Lielais Loms
Makšķerēšana
Vai par copi visos ūdeņos būtu jāmaksā? Haralds Apinis. “Ķeram lielo!” #11 epizode
Ekskluzīvi 6. jūnijs, 2023
Arvis Ančevskis
Aktualitātes
VIDEO! BAM Streetfishing līgas 2023 1. posms – Jelgava
Speciālreportāža 4. jūnijs, 2023
Lielais Loms
Inventārs
VIDEO! Praktisks padoms. Kartes zīmēšana ar Lowrance
Speciālreportāža 29. maijs, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Skaties! Kā stāstīt sabiedrībai par makšķerēšanu
Speciālreportāža 28. maijs, 2023
Lielais Loms
Skaties!
Kas ir viena makšķerēšanas reize? Skaidro Agnese Neimane Jordane “Ķeram lielo!” #10 epizodē
Ekskluzīvi 26. maijs, 2023
Lielais Loms
Aktualitātes
Pirmās dienas rezultātu paziņošana! BTA Latvijas čempionāts Spiningošanā no Laivām 2023, Rīgas ezeri
Ekskluzīvi 20. maijs, 2023
Lielais Loms
Aktualitātes
Tiešraides no BTA Latvijas čempionāta spiningošanā no laivām 1.posma atklāšanas
Ekskluzīvi 20. maijs, 2023
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Maija līdaku trakums Burtniekā!
Speciālreportāža 17. maijs, 2023
Lielais Loms
Inventārs
Kādus mānekļus izvēlēties maijā? Praktiski ieteikumi no Jahipaun. Video bloga #18 epizode
Ekskluzīvi 10. maijs, 2023
Lielais Loms
Skaties!
SKATIES! Kā Ķīšezerā ar līdakām, jaunumi no Jahipaun un ko darīt ar kormorāniem?
Ekskluzīvi 7. maijs, 2023
Lielais Loms
Inventārs
Līdakas jāķer, kad kastaņi zied! Maija aktualitātes. Video bloga #17 epizode
Speciālreportāža 5. maijs, 2023

Lasītākie